Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sacensība un sāncensība par Baltijas lāča, lapsas un zaķīša titullomām ir ar bārdu – kopš trīs neatkarīgas valstis pie kādas jūras lemj pašas savu dienas kārtību. Kādu laiku latvieši turējās pa vidu – starp it kā lēnīgajiem darītājiem igauņiem un agresīvajiem bļauriem no leišmales. Tiesa, pēdējie gadi parāda, ka mūsu konkurētspēja ar kaimiņiem ir vairs tikai teorētiska, maigi izsakoties. Kas noticis?

Ja neskaita cariskās Krievijas mantojumu ar rūpniecības karogiem un pirmās Latvijas atstātās zemkopības piezīmes, tā pa īstam latviešu tautsaimnieki nemaz nav izcēlušies. Pa īstam, tas nozīmē – izmantot gan savu ģeogrāfisko stāvokli, gan cilvēku resursu, gan spēju novērtēt izdevības, kas parādās vai tiek noliktas deguna priekšā, pa rokai.

Protams, ka padomju okupācija noteica valsts kopējo attīstību, taču arī tajos aprobežotajos laikos Latvija atradās pa vidu abām māsām – kā tāda nepieskaitīta.

Kamēr igauņos vienmēr bija desas un leišos – labi ceļi, mēs kolekcionējām padomju nomenklatūras izcilniekus.

Nomainiet Maskavu ar Briseli un redzēsiet, ka stilistiski Rīga savu pienesumu pasaules birokrātijas vai ierēdniecības vērpjamajam ratiņam nav mainījusi. Tas pats centīgums, ko varēja novērot, turot pasaules revolūcijas dzīpariņu – tas pats izpildīgums, ja runa ir par modernā laikmeta diegu galiem – ekseļiem, tabulām un normatīviem.

Tas gan nekur nav uzrakstīts, taču dabā diemžēl izskatās tieši tā – valsts ir izveidota, lai notiktu valsts pārvalde. Otrādi – ka pārvaldei būtu jākalpo valstij – mums nesanāk. Un tāpēc nesanāks arī politiskā atveseļošanās vai mainība, ko ik pa laikam prasa dienas kārtība, jo – ierēdniecība savas pozīcijas neatdos, bet politiķiem šis izaicinājums nav aktuāls. Nav tāpēc, ka vienā gadījumā ir slinkums, citā – stulbums, bet trešajā – nav gribas, jo birokrātija dresūrai nepakļaujas. Tā pati dresē…

Kāpēc igauņi no mums ir atrāvušies, bet leiši aizgājuši garām kā stāvošiem? Viens spilgts piemērs, ko varēja novērot pirms pāris nedēļām. Tā sakrita, ka Starptautiskā Valūtas fonda uzraudzības misijas pārstāvji ar vienu komandējumu apmeklēja gan Latviju, gan Lietuvu. Vizīte loģiska, jo aizdevēji ne tikai aizdod, bet arī skatās, kā aizdoto naudu dabūt atpakaļ. Ko viņi ierauga Latvijā?

To pašu, ko mēs. Inflācijas batutu, produktivitātes knapumu, investīciju kruķus, darbaspēka deficītu. Tad viņi nāk klajā ar rekomendācijām, ar vadlīnijām, kas faktiski būs Latvijas tautsaimniecības tuvākā laika kontroldarbs. Viņi saka: no īpašuma nodokļa vajadzētu paņemt vairāk, nevajag tik daudz nodokļu atvieglojumus dot, un tad vēl ir tāda lieta kā – vēl viens nodoklis, ko jūs tā pa nopietnam neesat vēl izmantojuši. Oglekļa nodoklis dažādām nozarēm, uz kurām neattiecas Eiropas Savienības kvotu tirdzniecības sistēma. Mūsējie sēž pie galda un pieraksta. Ja ir diskusijas par šiem jautājumiem, tad tikai pie vīriešu tualetes vai pīpētavās – 10 metri no ieejas… Jo Latvijā tā dara! Ja mums ir rekomendācija, tad tas jau ir darba plānā kā pamata rāmis.

Tāpēc nebrīnīsimies, ja vasaras beigās valdība pamatos ne tikai augstāk uzskaitīto nodevu palielinājumu, bet arī, piemēram, pacels par vienu procentu PVN. Tikai par vienu… Un, kad SVF misija pasaka Latvijas pusei, ka “uzsvars būtu jāliek uz izaugsmi veicinošu nodokļu reformu”, tad nav ilūziju – kā šo rekomendāciju mūsējie iztulkos.

Tā sauktā izaugsme jau faktiski ir sākusies – kad valsts pārvalde un politiskā konjunktūra ar vieglu roku un grūtu galvu sev gadumijā palielināja algas, vienlaikus dodot tādu kā mājienu uzņēmējiem – ka viņiem jāstrādā labāk… Tā dzīvajā izskatās cūcība.

Kas notiek ar šiem pašiem SVF uzraudzības misionāriem Lietuvā? Viņi šausmās saprot, ka Lietuva ir neatkarīga valsts un tā ir ieviesusi solidaritātes maksu visām komerecbankām. Tā nebija SVF rekomendācija! Nu un, ka nebija?! Mums pašiem savas galvas un dzimumorgāni – atbild Lietuva. Varbūt – ne tik rupji, bet šo domu cilvēki no starptautiskā fonda saprata.

Beigās viņi draudēja, ka šīs darbības “varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts ar prognozējamiem nodokļiem reputāciju”… Kā jums liekas, ko lielajam valūtas fondam atbildēja Viļņa? Apaļu – neko. Banku solidaritātes maksājums veido apmēram 500 miljonus lielus ieņēmumus Lietuvas budžetā, kam jānodrošina valsts aizsardzības stiprināšanas plāns. Lietuva šo nemainīs pret kaut kādām rekomendācijām un varbūtības teorijām.

Un te arī sākas atšķirība – kāpēc mums arvien grūtāk nākas elpot leišiem mugurā… Mēs kalpojam – klausām, Lietuva – dara, klausās…

Jo atgādināšu – arī uz mūsu politiķu galdiem ir nolikti līdzīgi nodevu projekti, kas skartu komercbankas. Tām beigu galā ir rekordlielas peļņas visos punktos, kur viņi veido izslaukumus. Ko šajā sakarā grib pateikt mūsu Finanšu ministrija? “Skaidrība par ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem būs augustā.” Jeb citiem vārdiem sakot – kaut kad maijā… Tātad – esam tuvāk vārdam “nekad”.

Turklāt, ja leišiem tas ir solidaritātes maksājums, lai bankas no vārda “solidaritāte” tā kā mazliet sakaunētos jeb justos līdzatbildīgas kopā ar sabiedrību, tad latvieši saka – ārkārtas nodoklis… Kas tur ārkārtējs? Kad bankas mētā eriborus un citas likmes, kas pārsvarā nekad nestrādā par labu klientam – tā nezin kāpēc nav ārkārtas situācija. Tā ir dzīve. Tā ir ekonomika.

Kāpēc solidaritātes maksājums viņos raisa nemieru? Tā taču ir tieši tāda pati mehānika, kā viņi pieprot ik uz soļa – mēs neko, mēs pa maliņu, jūs tikai beigās samaksājiet…

Ja nu kādu dienu notiktu tā, ka Starptautiskais Valūtas fonds atgrieztos ar misiju Latvijā un šausmās konstatētu, ka mums ir pašiem savs labklājības un izaugsmes plāns, kas atšķiras no starptautisko augļotāju rekomendācijām un idejām – proti, ka mēs vispirms esam atbildīgi nodokļu maksātāju, nevis aizdevēju priekšā – tad zaķītis kādu dienu varētu kļūt arī par gaumīgu plēsēju jeb, piemēram, meža sanitāru.

Bet, kamēr mēs pārtiekam no pārtikas precēm un citu uzspiestiem dzīves modeļiem – nekas nemainīsies. Tur jau arī slēpjas igauņu un leišu izrāviens – dzīvot tā, lai nākamās paaudzes saprot, kāpēc… tā vajag dzīvot. Latvieti, nepadodies? Varbūt tomēr padoties? Padoties Igaunijas un Lietuvas piemēriem, kas jau izturējuši pārbaudījumus.

Novērtē šo rakstu:

198
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi