Kāpēc gan atklātais un drosmīgais Bordāns Eiropas Komisijas atbildi par dzelzceļa elektrifikāciju ir saņēmis – bet klusē?

Atgādināšu, ka 14. augustā Jāņa Bordāna, slavenā „hektoru” ekonomista Gata Eglīša un nu jau ne mazāk pazīstamā Konkurences padomes pie rokas pieķertā blēža Sanda Riekstiņa vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) skaļi izziņoja, ka tā esot oficiāli vērsusies pie Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju Bankas (EIB) ar lūgumu līdz Saeimas vēlēšanām apturēt vismaz 440 miljonus eiro dārgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

Eiropas Komisijai adresētajā vēstulē Bordāna kungs it kā bija uzskaitījis pazīmes, kas liecinot gan par Satiksmes ministrijas plānu vēl pirms vēlēšanām legalizēt iepriekš sarunātu darījumu, lai iepirkums kļūtu neatgriezenisks, gan par paša projekta radītajām bažām. „It kā” – jo publikai šī vēstule netika parādīta tieši tāpat kā slavenie un mistiski „pazudušie” Jura Juraša banku kontu izdruku dokumenti.

Nu jau labu laiciņu partijas priekšnieks ir saņēmis Eiropas Komisijas atbildi, taču par to ij nedomā iepīkstēties ne viņš pats, ne partijas transporta lietu eksperts Tālis Linkaits (gan ļoti iespējams, ka tādiem kā viņš Bordāna kungs tik svarīgus papīrus neuztic), ne „hektoru” speciālists Eglīša kungs, ne kāds cits it kā godīgās, drosmīgās un atklātās partijas pārstāvis vai eksperts.

Šī kautrā klusēšana ir arī labi saprotama – un ne tikai tāpēc, ka tā sākas ar ievadu, kas liek domāt, ka reālā vēršanās pie Eiropas Komisijas ir notikusi krietni pēc skaļajiem JKP paziņojumiem. Nē, galvenais iemesls ir atbildes vēstules saturs – ja bez aplinkiem, tad Bordāna kungs ir pieklājīgi aizsūtīts atpakaļ uz savu smilšu kasti.

Tātad – vēstule patiešām pastāv un ir pietiekami nopietna: to parakstījusi Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas, Latvijas un Lietuvas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola, kura sausi un lietišķi izklāstījusi Bordāna kungam un viņa domubiedriem, kas īsti notiek ar projektu un kāpēc viņu bažas… nu, teiksim tā, nav īsti nopietni uztveramas.

Droši vien visnepatīkamākā Bordāna kungam un viņa kompanjoniem – ekspertiem ir Sarasolas norāde, ka politiķu bažas par Eiropas Komisijas gala lēmuma varbūtēju pieņemšanu saistībā ar līdzfinansējuma piešķiršanu vēl pirms Saeimas vēlēšanām ir pilnīgi nepamatotas, jo tas gluži vienkārši nav iespējams. Nav – un viss.

Šī norāde ir ietērpta tipiski laipnā un lietišķā Briseles ierēdņu izteiksmes formā – piemēram, Bordāna kungam vienkārši un skaidri tiek aprakstīts, kā tieši notiek šādu projektu izskatīšana un attiecīgu lēmumu pieņemšana:

"Latvijas atbildīgās institūcijas ar JASPERS konsultatīvās institūcijas palīdzību ir sagatavojušas projekta pieteikumu; ar ietekmes pusēm ir apspriesti dažādi šī projekta īstenošanas varianti un pieņemts gala lēmums par tā mērogu. Nākamais solis atbilstoši procedūrai ir neatkarīgu ekspertu (JASPERS IQR nodaļa) veikts kvalitātes izvērtējums, kas patlaban arī norisinās.

ES fondu noteikumi paredz, ka tikai tad, kad lielais projekts ir guvis pozitīvu atzinumu neatkarīgo ekspertu vērtējumā, kuriem jāsniedz skaidrs atzinums par investīciju atbilstību un lielā projekta ekonomisko dzīvotspēju, vadošā institūcija drīkst turpināt lielā projekta izvērtējumu un tai ir jāinformē Komisija par izvēlēto lielo projektu.

Tikai pēc tam, kad šāda informācija ir sniegta, Komisija varēs uzsākt projekta apstiprināšanas procedūru, kas ilgst trīs mēnešus, un šis termiņš nav pagarināms...” Un tā tālāk, un tā tālāk – līdz pat laipnam aicinājumam jautājumus uzdot vietējām institūcijām.

Tas, kas pašlaik ir interesanti, - vai Bordāna kungs ar saviem „ekspertiem” spēs līdz vēlēšanām sakustināt savu radošo domu līdz tādiem augstumiem, lai tomēr mēģinātu šo Eiropas Komisijas vēstuli pasniegt kā kvēlu atbalstu saviem centieniem, Jo vairāk – labi saprotot, ka pārāka aizrautība ar piemelošanu var radīt gluži pretēju efektu. Nu, ko, dzīvosim – redzēsim.

Novērtē šo rakstu: