Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man tas vienmēr šķitis pašsaprotami. Taču pēdējo notikumu sakarā gribēju pateikt arī tādā melns uz balta formātā. Iespējami īsi un skaidri.

Neliela atkāpe. Es vēl nezinu, kuram politiskajam spēkam tiks mana balss. Sāku kā parasti pēdējos gados – ar izslēgšanu. Bet kaitinoši, ja kāds tevi uzskata par aitu. Un visus mūs – par reizi četros gados noderīgu ganāmpulku.

Tu tur ej tai vienā dienā – viss tāds svarīgs, kā jau pienākas, kad dodies ietekmēt valsts virzību. Stāvi rindā, uzrādi pasi, velc krustiņus un svītriņas. Tad sēdi pie TV un zīlē kafijas biezumos – būs/ nebūs. Beigās ir tā, kā ir, un viena lieta nekad nemainās: sākas partiju tirgus.

Pēc tam turpmākos četrus gadus tev jādzird: paši tādus ievēlējāt. Kaut patiesībā katrs no mums varbūt kādus divdesmit cilvēkus no tiem simts (neatkarīgi no partejiskās piederības) gribētu laist pie valstisku procesu ietekmēšanas.

Smalkās komunikāciju teorijas to visu ganāmpulka štelli, protams, dēvē daiļākos vārdos. Bet nu ratā ar visām teorijām. Tāpat zināms, ka tās ne vienmēr darbojas.

Praksē svarīgas ir nianses. Cilvēki nav figūras ekseļa tabulā, tiem mēdz būt sava pārliecība, izpratne par vērtībām un pieredzē balstītas atziņas. Un cilvēki var arī domāt, izdomāt un pārdomāt. Kā nupat to pieredzējām.

Bet es nebalsotu par “Saskaņu” pat, ja tajā pēkšņi iestātos, piemēram, Juris Rubenis, Vaira Vīķe-Freiberga vai kāds mans tuvs draugs. Nav tāda cilvēka, kura dēļ es to darītu.

Un tam nav nekāda sakara ar nacionālo jautājumu. Nekad neesmu šķirojusi cilvēkus pēc tautības vai ādas krāsas. Un cita starpā viena mana vecmāmiņa bija krieviete, tā ka paši saprotiet – neesmu tīrasiņu un NA vēlētājam arī nekvalificējos.

Teorijas, kuras māca, ka jāpiesaista populāri, harizmātiski cilvēki un tad ļaudis uzreiz laimē starojot skries mest urnās pareizās lapiņas... Nu,”Saskaņas” gadījumā tik vienkārši cauri tas tomēr neies. Kas jau nu balsoja, tie balsos, bet, kas ne, tas arī ne. Ļoti vienkāršu iemeslu dēļ un, pat nestudējot programmu. Es to nedarīšu vispirms jau savas ģimenes piemiņas dēļ.

Manam opapam, Herbertam Ernestam Hugo Upītim bija piecpadsmit gadu, kad viņš skolnieku rotas sastāvā cīnījās pret Bermontu. Par Latviju.

Pēc kaujām atgriezās Rīgas 1.ģimnāzijā, absolvēja to un iestājās karaskolā. Bija tāds asais zēns, jautrs pēc dabas, sabiedrības dvēsele. Dzīve tikai tā pa īstam sākās, kad viņu, jaunu, skaistu, spēcīgu vīrieti, divu mazu meitenīšu tēvu toreiz Litenē kopā ar citiem Latvijas armijas virsniekiem iedzina lopu vagonā.

Pat nepaspēja no sievas atvadīties. Rīgā viņa (ar bērniem pie rokas, baltās atlasa kurpītēs) bija skrējusi gar vagoniem cerībā vismaz vēlreiz ieraudzīt. Viens zaldāts teicis, lai pazūd, ja vispār grib palikt dzīva un izaudzināt savus bērnus. Un vīru lai meklē citu, šito vairs neredzēs.

Viņai paveicās, ieraudzīja. Pēc divdesmit gadiem, kad Noriļska beidzot bija gatava. Sākumā neesot pat pazinusi. Viņš vairs neatgriezās savā dzīvoklī, jo tur tagad dzīvoja padomju armijas virsnieks. Omīte bija laimīga, ka viņu ar meitenēm ielaida turpat pāri ielai divās istabiņās tādā koka namiņā un ļāva vismaz pāris mēbeles un kādus traukus paņemt līdzi.

Neilgi pēc tam, kad viņš atgriezās, piedzimu es. Savas meitas izaugam nebija redzējis, visu savu neizdzīvoto tēva mīlestību atdeva man. Mēs dzīvojām pie Brasas tilta un bieži gājām uz Brāļu kapiem. Es spēlējos ar lelli, viņš sēdēja uz sola un klusi dungoja kādas karavīru dziesmas. Vai vienkārši skatījās tālumā.

Mani opaps sauca par Piekūnu. Dažreiz stāstīja smieklīgus stāstus par karavīru dzīvi. Par lēģeri gan nerunāja nekad. Kad mēs gājām uz Ķīšezeru vai Ogres upi peldēties, viņš nekad nenovilka kreklu un garās bikses. Jo viss ķermenis bija rētās.

Bet opapa vecāko brāli Jāni Upīti es nekad neesmu sastapusi. Neviens no ģimenes viņu nekad vairs neredzēja. Un mēs arī nezinām, kur viņš apglabāts. Visticamāk, kaut kur Piemaskavā, jo toreiz četrus ģenerālštāba virsniekus aizveda uz cietumu Maskavā. Vēlāk sievai kāds svešinieks uz ielas esot iespiedis rokās zīmīti “Mūs ved uz nošaušanu. Mīlu.”. Vēl vēlāk kāds pastāstīja manai krustmātei, ka pirms visi esot nežēlīgi spīdzināti.

Tādas nianses izšķir visu.

Protams, protams, tas ir stāsts par vectēviem, ne par šodienu. Un skaidrs, ka arī “Saskaņā” ir cilvēki, kas vēl labu Latvijai un strādā tās labā. Es tikai gribēju pateikt, kāpēc tās teorijas nedarbojas. Un man tas šķiet pašsaprotami.

Tikpat pašsaprotami kā tas, kāpēc neeju likt ziedus 9.maijā, bet dedzu sveces Lāčplēša dienā.

Pārpublicēts no Facebook.

Novērtē šo rakstu:

260
79

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...