Kāpēc dzērājpolitiķis jau kopš pirmās šīs Saeimas dienas ir pie mammas Annas?
Aldis Gobzems21.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien [pirmdien] kāds dzērājpolitiķis paziņoja, ka vajadzētu likvidēt partiju, kuras vadītājs pats skaitās. Tieši skaitās, nevis jebkad ir bijis. Šāda atziņa dzērājpolitiķim ir atnākusi līdz ar saprašanu, ka no paša it kā vadītās partijas drīz izlidos tāpat kā no Rokkafejnīcas pirms kāda laika.
Tā ir atnākusi kopā ar saprašanu, ka tas ir ceļš pie mammas Annas, kura Garciemā vasarās ar polšu rokās bļaustās pie polkovņika Juras un kura laikam šī iemesla dēļ ir atradusi kopīgu valodu ar kungu, kurš pirms vēlēšanām vienu pudeli Spirits un Wine brūnā nulle septiņi lidmašīnā uz Angliju pie vēlētājiem spēj izmalkot vienatnē, lai saceltu skandālu jau lidmašīnā dzēruma delīrijā.
Bet apziņa, ka partija jālikvidē, nav paša dzērājpolitiķa, kā jau nekas nav paša viņa. Šī ideja partijas epastos klejo jau labu laiku, izsūtīta biedriem. Tad nu dzērājpolitiķis ieslēdz aktieri, it kā paustu ko savu.
Vēl dzērājpolitiķis šodien paziņoja, ka esot kopā ar Carnikavas nēģi, kurš pirms vēlēšanām vienīgais, ko iespēja, bija neizlaist no rokām “barsetku” no deviņdesmitajiem gadiem. Saprotams, ka barsetka Carnikavas nēģi nodarbināja tik ļoti, ka divus teikumus latviešu valodā par partijas vīziju nēģis nebija spējīgs pateikt. Ne tad, ne tagad. Bet nēģiem nēģa daba - piesūkties. Piesūcies polittūrismam vairāk par visiem. Jēgas gan no tā tikpat, cik no dzērājpolitiķa smadzenēm.
Jāatzīst, ka dzērājpolitiķis nekad neko pats nav izdomājis, pat ne it kā savas partijas statūtus, kur nu vēl programmu vai jebko, kas jebkad teikts publiski. Ja neticat, droši varat paklausīties dzērājpolitiķa paša ierakstītās sarunas, kur viņš tiek stundām instruēts (kamēr pielec), kas un kā jāsaka pat slavenajā intervijā pie varas līdzskrējējas Ingas. Pat savu lielāko ļaunumu - hūti izdomāja aizgādnis no Šveices, pārskaitot naudiņu caur sev piederošām kompānijām.
Šodien dzērājpolitiķa vienīgā iespēja ir stutēt ofšoru speciālistu kino Pionieris jautājumos. Jo cilvēks parastais sen jau sēdētu gan par pie bankomātiem paņemtajiem simtniekiem, gan par mielošanos ar Šveices sieru, gan par savu brūšu likšanu fiktīvos amatos ar fiktīviem darbiem, lai kaut kā it kā legāli tiktu pie no Šveices nākošā labumiņa.
Un nobeidzot. Kāpēc dzērājpolitiķis jau kopš pirmās šīs Saeimas dienas ir pie mammas Annas? Viss loģiski - pie Annas vadībā ir Šveices advokāta skolnieks.
P.S. Visi personāži ir izdomāti. Joks.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
