Kāpēc Dzanuškāns tik aktīvi rosās pa Rīgas domi? Visticamākais, izsalkums dara savu…
Pietiek lasītājs26.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Pietiek nule publicētajām pārdomām par kādreizējā Rīgas mēra Nika Ušakova ārštata padomnieka Jāņa Dzanuškāna pēdējā laika aktivitātēm un viņa iekļūšanu nodokļu parādnieku sarakstā ir redzams, ka ir piemirsts vēl viens nozīmīgs faktors, kas liek trūkumā nonākušajam advokātam vīties ap „Z-torņu” un citu jautājumu „sakārtošanu”, - šogad izbeigsies vēl viena ļoti nozīmīga barotava no pašvaldības līdzekļiem.
Šā gada pavasarī jau parādījās ziņas, ka bēdīgi slavenā Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu kādam mazpazīstamam uzņēmumam „Konsultatīvā sabiedrība "Conventus"”. Savukārt šī SIA pirms trim gadiem iegādājusies SIA "Lex Interpretis", kura tagad jau saucas SIA "CCS Latvija" un kuras dibinātāji ir tas pats Jānis Dzanuškāns ar savu brāli, bet vēlāk īpašnieku pulkā bijusi arī viņa sieva.
Formāli gan Dzanuškānu ģimenei uzņēmums, kurš bija guvis ievērojamus ienākumus no Rīgas Pašvaldības policijas un ne mazāk bēdīgi slavenā „Rīgas namu pārvaldnieka”, nepieder jau kopš 2009. gada, un arī „Conventus” īpašnieki ir divas fiziskas personas, kurām formāli ar Dzanuškāniem nav ne mazākās saistības. Bet kā ir patiesībā? Un kāda saistība Dzanuškāna aktīvajai rosībai ap Rīgas domi varētu būt faktam, ka tieši šā gada beigās beigsies miljonu gadā ienesošais „Conventus” līgums ar „Rīgas satiksmi”?
Savukārt Dzanuškāna oficiālā uzņēmējdarbība ir atklāti katastrofālā situācijā, ko īpašnieki pat nemēģina īpaši slēpt. SIA „Archi Vision”, kurā Dzanuškānam pieder trešā daļa kapitāldaļu, pērn saskaņā ar „Lursoft” datiem nekādu uzņēmējdarbību vispār nav veikusi, un vienam no Dzanuškāna kompanjoniem tiesu izpildītājs ir piemērojis kapitāldaļu atsavināšanas aizliegumu un aizliegumu reģistrēt komercķīlas.
Vēl Dzanuškāns pagājušā gada rudenī kopā ar savu „Archi Vision” kompanjonu Kasparu Bakānu ir nodibinājis jaunu SIA „Best Movies”, taču tās gada pārskats gaidāms tikai nākamgad, un neveicas arī oficiāli viņa sievai daļēji piederošajai SIA „Energosiltumbūve”, kura pērn tāpat reālu darbību nav veikusi un pašlaik līdz ar Dzanuškānu atrodama nodokļu parādnieku sarakstā. Turklāt arī šajā uzņēmumā Dzanuškāna kompanjona Raimonda Elkšņa kapitāldaļām tiesu izpildītājs ir uzlicis arestu.
Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka patiesībā Dzanuškāna reālo uzņēmējdarbību pārraugot viņa brālis Māris, taču velti pūlēsies tie, kuri mēģinās publiskos reģistros atrast tādu Māri Dzanuškānu, - brālis ir mainījis uzvārdu un tagad saucas Māris Jenne. 2016. gada sākumā viņš ir iesniedzis deklarāciju, stājoties iepirkuma komisijas locekļa amatā… jā, kāda sagadīšanās, tieši tajā pašā „Rīgas namu pārvaldniekā”.
Taču, ja ticēt publiskiem reģistriem, oficiāli Māris Jenne ir vēl lielāks tukšinieks nekā viņa brālis, - pirms nepilniem gadiem viņa īpašumā neesot bijis neviena paša uzņēmuma kapitāldaļu, bet no finanšu līdzekļiem – tikai 21 000 eiro parādi nezināmām personām.
Ar vārdu sakot, tiem, kuri brīnās par advokāta Dzanuškāna aktīvo rosīšanos pa Rīgas domi un iesaisti „lietu kārtošanā”, brīnīties nevajadzētu – visticamākais, izsalkums dara savu…
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
