Kāpēc Dzanuškāns tik aktīvi rosās pa Rīgas domi? Visticamākais, izsalkums dara savu…
Pietiek lasītājs26.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Pietiek nule publicētajām pārdomām par kādreizējā Rīgas mēra Nika Ušakova ārštata padomnieka Jāņa Dzanuškāna pēdējā laika aktivitātēm un viņa iekļūšanu nodokļu parādnieku sarakstā ir redzams, ka ir piemirsts vēl viens nozīmīgs faktors, kas liek trūkumā nonākušajam advokātam vīties ap „Z-torņu” un citu jautājumu „sakārtošanu”, - šogad izbeigsies vēl viena ļoti nozīmīga barotava no pašvaldības līdzekļiem.
Šā gada pavasarī jau parādījās ziņas, ka bēdīgi slavenā Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu kādam mazpazīstamam uzņēmumam „Konsultatīvā sabiedrība "Conventus"”. Savukārt šī SIA pirms trim gadiem iegādājusies SIA "Lex Interpretis", kura tagad jau saucas SIA "CCS Latvija" un kuras dibinātāji ir tas pats Jānis Dzanuškāns ar savu brāli, bet vēlāk īpašnieku pulkā bijusi arī viņa sieva.
Formāli gan Dzanuškānu ģimenei uzņēmums, kurš bija guvis ievērojamus ienākumus no Rīgas Pašvaldības policijas un ne mazāk bēdīgi slavenā „Rīgas namu pārvaldnieka”, nepieder jau kopš 2009. gada, un arī „Conventus” īpašnieki ir divas fiziskas personas, kurām formāli ar Dzanuškāniem nav ne mazākās saistības. Bet kā ir patiesībā? Un kāda saistība Dzanuškāna aktīvajai rosībai ap Rīgas domi varētu būt faktam, ka tieši šā gada beigās beigsies miljonu gadā ienesošais „Conventus” līgums ar „Rīgas satiksmi”?
Savukārt Dzanuškāna oficiālā uzņēmējdarbība ir atklāti katastrofālā situācijā, ko īpašnieki pat nemēģina īpaši slēpt. SIA „Archi Vision”, kurā Dzanuškānam pieder trešā daļa kapitāldaļu, pērn saskaņā ar „Lursoft” datiem nekādu uzņēmējdarbību vispār nav veikusi, un vienam no Dzanuškāna kompanjoniem tiesu izpildītājs ir piemērojis kapitāldaļu atsavināšanas aizliegumu un aizliegumu reģistrēt komercķīlas.
Vēl Dzanuškāns pagājušā gada rudenī kopā ar savu „Archi Vision” kompanjonu Kasparu Bakānu ir nodibinājis jaunu SIA „Best Movies”, taču tās gada pārskats gaidāms tikai nākamgad, un neveicas arī oficiāli viņa sievai daļēji piederošajai SIA „Energosiltumbūve”, kura pērn tāpat reālu darbību nav veikusi un pašlaik līdz ar Dzanuškānu atrodama nodokļu parādnieku sarakstā. Turklāt arī šajā uzņēmumā Dzanuškāna kompanjona Raimonda Elkšņa kapitāldaļām tiesu izpildītājs ir uzlicis arestu.
Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka patiesībā Dzanuškāna reālo uzņēmējdarbību pārraugot viņa brālis Māris, taču velti pūlēsies tie, kuri mēģinās publiskos reģistros atrast tādu Māri Dzanuškānu, - brālis ir mainījis uzvārdu un tagad saucas Māris Jenne. 2016. gada sākumā viņš ir iesniedzis deklarāciju, stājoties iepirkuma komisijas locekļa amatā… jā, kāda sagadīšanās, tieši tajā pašā „Rīgas namu pārvaldniekā”.
Taču, ja ticēt publiskiem reģistriem, oficiāli Māris Jenne ir vēl lielāks tukšinieks nekā viņa brālis, - pirms nepilniem gadiem viņa īpašumā neesot bijis neviena paša uzņēmuma kapitāldaļu, bet no finanšu līdzekļiem – tikai 21 000 eiro parādi nezināmām personām.
Ar vārdu sakot, tiem, kuri brīnās par advokāta Dzanuškāna aktīvo rosīšanos pa Rīgas domi un iesaisti „lietu kārtošanā”, brīnīties nevajadzētu – visticamākais, izsalkums dara savu…
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
