Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai jūs zināt, ka mūsu valstī dzīvo kāda kundze, kura, kaut arī tikusi notiesāta par nolaidību, kas šai te mūsu valstij ir maksājusi miljonus (aptuveni lēšot, pa kādam latam no katra iedzīvotāja kabatas), joprojām ir šīs te mūsu valsts darbā?

Vēl vairāk – ka, kaut arī šis spriedums, kurā melns uz balta stāv rakstīts „nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm” ir stājies spēkā, minētā kundze ir Latvijas absolūti augstākā ierēdne tiesību politikas jautājumos?

Tas nav ne muļķīgs joks, ne izdomātas absurda komēdijas kulminācija. Tā visā savā apšaubāmajā godībā ir valsts, kurā mēs dzīvojam, - un atļaušos teikt, ka lielā mērā tieši tādēļ Latvijas valsts ir tāda, kāda tā ir, un dodas turp, kurp nu dodas.

Jums kādam vēl kaut ko izsaka „sagrieztā zviedru kuģa lieta”? Nez vai, jo no mūsdienu viedokļa štrunts vien bija – kaut kādi nieka trīs miljoni dolāru, ko Latvijas valsts pazaudēja pavisam konkrētu valsts amatpersonu dēļ. Ij nesalīdzināt ar Pareksa miljardu un citām nopietnām summām (pie kurām gan mēs tāpat pēdējos gados esam pieraduši).

Šīs amatpersonas pieļāva, ka lūžņos tiek sagriezts zviedru uzņēmumam Swembalt piederošais avarējušais kuģis Rīgas ostas teritorijā, un Stokholmas tiesa nosprieda, ka Latvijai jāatmaksā šāda summa, jo, pārdodot kuģi izsolē un sagriežot to metāllūžņos, Latvijas valsts bija pārkāpusi savas saistības.

Amatpersonas, kā jau tas Latvijā pierasts, savu vainu vai kaut jel kādu atbildību neparko nevēlējās atzīt, izgāja visas tiesu instances, taču – cik neparasti mūsu valstij! – tā arī neizlocījās. Un, kas tikpat neparasti, atradās tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki, kuri atšķirībā no pašreizējās žēlās ģenerālprokurora parodijas spēja saskatīt noziegumu tajā, ka Latvijas valsts ierēdņu nolaidības dēļ zaudē miljonus, un šo noziegumu arī pierādīt.

„Aiz nolaidības nepiegrieza vērību, nenorādīja izsoles komisijas locekļiem un attiecīgi nedeva nepieciešamos pareizos slēdzienus LR Satiksmes ministrijas vadības amatpersonām un Ārlietu ministrijai,” – tas par minēto kundzi melns uz balta bija rakstīts tiesas spriedumā.

„Būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums,” – jā, arī tas par viņu.

Pirmais notiesājošais spriedums šajā lietā bija datēts ar 2003. gadu. Pašlaik, deviņus gadus vēlāk, šī pati ar tiesas spriedumu par nolaidīgu un savai valstij miljonu zaudējumus nodarījušu atzītā kundze ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece, galvenā atbildīgā tiesību politikas jautājumos. Viņas vārds ir Laila Medina.

Kā tas iespējams? Reizē ar šo rakstiņu jums šodien ir iespēja iepazīties ne tikai ar Tieslietu ministrijas, bet arī ar Saeimas priekšsēdētājas, Valsts kancelejas direktores un Ģenerālprokuratūras pārstāves (pats ģenerālprokurors sabijās atbildēt) skaidrojumiem, kāpēc viss ir labākajā kārtībā un kāpēc izbrīnam nav nekāda pamata.

Katra no šīm iestādēm savā veidā apliecina, kāpēc šajā faktā nav nekā nelikumīga un pat pārsteidzoša ne, - jā, cilvēks ir tiesāts par nolaidību, ir tāds nejauks sīkums biogrāfijā, bet tiesājamība taču ir dzēsta, turklāt arī nolaidība bija tāda visnotaļ netīša, tā ka nav ko te piesieties.

Var jau būt, ka tiešām nav ko piesieties. Var jau būt, ka gadījumā, ja cilvēks gājēju nobraucis netīšām un nevis tīšām, viņš pēc tiesājamības dzēšanas var gluži labi strādāt par ceļu policistu vai pat par galveno satiksmes noteikumu izstrādātāju.

Un tāpat var jau būt, ka visiem minētajiem valstiskajiem skaidrotājiem savā tiesiskuma izpratnē nebūtu nekādu iebildumu, ja viņu personiskos bērnus skolā mācītu iepriekš tiesāts pedofils – protams, ar nosacījumu, ka tiesājamība būtu likumīgi dzēsta un būtu pierādīts, ka upurus viņš izmantojis netīšām, vienkārši pasi aizmirsis paprasīt...

Var jau būt. Taču šāda te attieksme – kas tad nu nolaidība vispār par noziegumu! – rada to, ko mēs esam piedzīvojuši pēdējos gados un turpinām piedzīvot lielā mērā viena iemesla dēļ. Un, jo vairāk tā kļūst par normu, jo lielākus zaudējumus cieš valsts. Pilnīgi likumsakarīgi – citādi arī nevar būt.

Krimināllikumā pants par nolaidību un bezdarbību ar mazām un lielām sekām gan ierakstīts, taču Medina ar saviem nosacītajiem bēdubrāļiem (lai gan kādi tur bēdubrāļi, - ne jau no viņu kabatām tika nomaksāti Latvijas valsts zaudētie miljoni) ir faktiski vienīgie, kas par savu nolaidību saņēmuši kaut jel kādu sodu.

Un, ja reiz tā, kāpēc lai mūsu augstās un ne tik augstās valsts amatpersonas par kaut ko uztrauktos, pieņemot atklāti stulbus un nepārdomātus lēmumus – vai, kas izplatītāk, nepieņemot vispār nekādus? Jo kāpēc gan lai kāds, piemēram, uzraudzītu „Krājbanku”, ja reiz Ģenerālprokuratūra jau pacentās „Parex” lietā ne tikai nepamanīt jelkādu amatpersonu vainu, bet arī uzcept reāli nevienam nepārsūdzamu atzinumu?

Rezultātā pašlaik mēs varam noskatīties, kā Latvija melīgu, bezatbildīgu un savtīgu indivīdu pavadā apņēmīgi un nenovēršami virzās uz kārtējo Stokholmas tiesas prāvu vilcienu iepirkuma lietā.

Tāpat varam vērot, kā jau pamazām vien, pamazām vien tiek bruģēts ceļš atkal jaunu un jaunu miljonu iegrūšanai „airBaltic”, publiku cienājot ar treknu baņķieru pasaciņām par rindā stājošamies investoriem un līdzīgām blēņām.

Un vēl, protams, neaizmirstamas izjūtas var nodrošināt noraudzīšanās tajā, kādas nevarīgas kustības vēl veiks Latvijas valsts pārstāvji fotoradaru lietā, cik dzīvības prasīs autovadītāju praktiskā atgriešanās „bezradaru” pasaulē septembra beigās un kādas summas Latvijas valstij reāli izmaksās līguma izbeigšana. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Domāju, nekļūdīšos, prognozējot, ka nevienā no šīm lietām neviena augsta vai ne tik augsta valsts amatpersona pie atbildības netiks saukta, jo nolaidība un bezdarbība Latvijas valstī – tas pašlaik nav ne tikai noziegums, bet pat ne nodarījums. Jo katram taču var gadīties...

Katrā no šīm lietām gan ir labi zināmi kā tie, kas lēmumus sagatavoja, tā arī tie, kas pieņēma. Nu, piemēram, tie paši radari – nekas tālu nav jāmeklē: „Ilze Pētersone-Godmane – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre, Inga Melece – Nodrošinājuma valsts aģentūras Iepirkumu un realizācijas nodaļas vadītāja, Artūrs Bērziņš – Iekšlietu ministrijas Finanšu vadības departamenta direktors, Viktors Elksnis – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Eduards Paškevičs – Drošības policijas nodaļas priekšnieks, Andris Stepens – Iekšlietu ministrijas Informātikas un sakaru nodaļas vadītājs, Laila Svara – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Līgumu pārvaldības nodaļas vadītāja, Dainis Urlovskis – Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, Uldis Zemmers – Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieks, Intars Zitāns – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks (līdz 2010. gada 3. augustam), Māris Ziemelis - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks (no 2010. gada 4. augusta).”

Iekšlietu ministrija katram interesentam pēc pirmā pieprasījuma izsniedz šo iepirkuma komisijas sastāvu – tās pašas komisijas, kas izraudzījās, kā tagad skaidri un nepārprotami redzam, visnejēdzīgāko, visstulbāko, visnepamatotāko fotoradaru ieviešanas variantu.

Sekciju savai viesistabai viņi noteikti būtu izraudzījušies rūpīgāk – ja nopirksi brāķi, dabūsi pa kaklu no dzīvesbiedra. Bet attiecībās ar valsti – par ko gan te saspringt? Valsts taču skaidri parādījusi – bezdarbība un nolaidība netiek sodītas, bet, ja arī reizi pa desmit gadiem kāds nabags arī nonāk tiesas priekšā, tas viņam netraucē jau dažus gadus vēlāk ieņemt pat visaugstākos amatus, salīdzinot ar ko teiciens par dārznieku – āzi vienkārši nobāl.

Un, kamēr šī attieksme pret šādiem parazītiem nemainīsies, varam gatavoties tikai jauniem un jauniem pareksiem, krājbankām, vilcieniem, airbaltikiem, radariem un vēl, vēl, vēl.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

 

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...