Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai jūs zināt, ka mūsu valstī dzīvo kāda kundze, kura, kaut arī tikusi notiesāta par nolaidību, kas šai te mūsu valstij ir maksājusi miljonus (aptuveni lēšot, pa kādam latam no katra iedzīvotāja kabatas), joprojām ir šīs te mūsu valsts darbā?

Vēl vairāk – ka, kaut arī šis spriedums, kurā melns uz balta stāv rakstīts „nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm” ir stājies spēkā, minētā kundze ir Latvijas absolūti augstākā ierēdne tiesību politikas jautājumos?

Tas nav ne muļķīgs joks, ne izdomātas absurda komēdijas kulminācija. Tā visā savā apšaubāmajā godībā ir valsts, kurā mēs dzīvojam, - un atļaušos teikt, ka lielā mērā tieši tādēļ Latvijas valsts ir tāda, kāda tā ir, un dodas turp, kurp nu dodas.

Jums kādam vēl kaut ko izsaka „sagrieztā zviedru kuģa lieta”? Nez vai, jo no mūsdienu viedokļa štrunts vien bija – kaut kādi nieka trīs miljoni dolāru, ko Latvijas valsts pazaudēja pavisam konkrētu valsts amatpersonu dēļ. Ij nesalīdzināt ar Pareksa miljardu un citām nopietnām summām (pie kurām gan mēs tāpat pēdējos gados esam pieraduši).

Šīs amatpersonas pieļāva, ka lūžņos tiek sagriezts zviedru uzņēmumam Swembalt piederošais avarējušais kuģis Rīgas ostas teritorijā, un Stokholmas tiesa nosprieda, ka Latvijai jāatmaksā šāda summa, jo, pārdodot kuģi izsolē un sagriežot to metāllūžņos, Latvijas valsts bija pārkāpusi savas saistības.

Amatpersonas, kā jau tas Latvijā pierasts, savu vainu vai kaut jel kādu atbildību neparko nevēlējās atzīt, izgāja visas tiesu instances, taču – cik neparasti mūsu valstij! – tā arī neizlocījās. Un, kas tikpat neparasti, atradās tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki, kuri atšķirībā no pašreizējās žēlās ģenerālprokurora parodijas spēja saskatīt noziegumu tajā, ka Latvijas valsts ierēdņu nolaidības dēļ zaudē miljonus, un šo noziegumu arī pierādīt.

„Aiz nolaidības nepiegrieza vērību, nenorādīja izsoles komisijas locekļiem un attiecīgi nedeva nepieciešamos pareizos slēdzienus LR Satiksmes ministrijas vadības amatpersonām un Ārlietu ministrijai,” – tas par minēto kundzi melns uz balta bija rakstīts tiesas spriedumā.

„Būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums,” – jā, arī tas par viņu.

Pirmais notiesājošais spriedums šajā lietā bija datēts ar 2003. gadu. Pašlaik, deviņus gadus vēlāk, šī pati ar tiesas spriedumu par nolaidīgu un savai valstij miljonu zaudējumus nodarījušu atzītā kundze ir Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece, galvenā atbildīgā tiesību politikas jautājumos. Viņas vārds ir Laila Medina.

Kā tas iespējams? Reizē ar šo rakstiņu jums šodien ir iespēja iepazīties ne tikai ar Tieslietu ministrijas, bet arī ar Saeimas priekšsēdētājas, Valsts kancelejas direktores un Ģenerālprokuratūras pārstāves (pats ģenerālprokurors sabijās atbildēt) skaidrojumiem, kāpēc viss ir labākajā kārtībā un kāpēc izbrīnam nav nekāda pamata.

Katra no šīm iestādēm savā veidā apliecina, kāpēc šajā faktā nav nekā nelikumīga un pat pārsteidzoša ne, - jā, cilvēks ir tiesāts par nolaidību, ir tāds nejauks sīkums biogrāfijā, bet tiesājamība taču ir dzēsta, turklāt arī nolaidība bija tāda visnotaļ netīša, tā ka nav ko te piesieties.

Var jau būt, ka tiešām nav ko piesieties. Var jau būt, ka gadījumā, ja cilvēks gājēju nobraucis netīšām un nevis tīšām, viņš pēc tiesājamības dzēšanas var gluži labi strādāt par ceļu policistu vai pat par galveno satiksmes noteikumu izstrādātāju.

Un tāpat var jau būt, ka visiem minētajiem valstiskajiem skaidrotājiem savā tiesiskuma izpratnē nebūtu nekādu iebildumu, ja viņu personiskos bērnus skolā mācītu iepriekš tiesāts pedofils – protams, ar nosacījumu, ka tiesājamība būtu likumīgi dzēsta un būtu pierādīts, ka upurus viņš izmantojis netīšām, vienkārši pasi aizmirsis paprasīt...

Var jau būt. Taču šāda te attieksme – kas tad nu nolaidība vispār par noziegumu! – rada to, ko mēs esam piedzīvojuši pēdējos gados un turpinām piedzīvot lielā mērā viena iemesla dēļ. Un, jo vairāk tā kļūst par normu, jo lielākus zaudējumus cieš valsts. Pilnīgi likumsakarīgi – citādi arī nevar būt.

Krimināllikumā pants par nolaidību un bezdarbību ar mazām un lielām sekām gan ierakstīts, taču Medina ar saviem nosacītajiem bēdubrāļiem (lai gan kādi tur bēdubrāļi, - ne jau no viņu kabatām tika nomaksāti Latvijas valsts zaudētie miljoni) ir faktiski vienīgie, kas par savu nolaidību saņēmuši kaut jel kādu sodu.

Un, ja reiz tā, kāpēc lai mūsu augstās un ne tik augstās valsts amatpersonas par kaut ko uztrauktos, pieņemot atklāti stulbus un nepārdomātus lēmumus – vai, kas izplatītāk, nepieņemot vispār nekādus? Jo kāpēc gan lai kāds, piemēram, uzraudzītu „Krājbanku”, ja reiz Ģenerālprokuratūra jau pacentās „Parex” lietā ne tikai nepamanīt jelkādu amatpersonu vainu, bet arī uzcept reāli nevienam nepārsūdzamu atzinumu?

Rezultātā pašlaik mēs varam noskatīties, kā Latvija melīgu, bezatbildīgu un savtīgu indivīdu pavadā apņēmīgi un nenovēršami virzās uz kārtējo Stokholmas tiesas prāvu vilcienu iepirkuma lietā.

Tāpat varam vērot, kā jau pamazām vien, pamazām vien tiek bruģēts ceļš atkal jaunu un jaunu miljonu iegrūšanai „airBaltic”, publiku cienājot ar treknu baņķieru pasaciņām par rindā stājošamies investoriem un līdzīgām blēņām.

Un vēl, protams, neaizmirstamas izjūtas var nodrošināt noraudzīšanās tajā, kādas nevarīgas kustības vēl veiks Latvijas valsts pārstāvji fotoradaru lietā, cik dzīvības prasīs autovadītāju praktiskā atgriešanās „bezradaru” pasaulē septembra beigās un kādas summas Latvijas valstij reāli izmaksās līguma izbeigšana. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Domāju, nekļūdīšos, prognozējot, ka nevienā no šīm lietām neviena augsta vai ne tik augsta valsts amatpersona pie atbildības netiks saukta, jo nolaidība un bezdarbība Latvijas valstī – tas pašlaik nav ne tikai noziegums, bet pat ne nodarījums. Jo katram taču var gadīties...

Katrā no šīm lietām gan ir labi zināmi kā tie, kas lēmumus sagatavoja, tā arī tie, kas pieņēma. Nu, piemēram, tie paši radari – nekas tālu nav jāmeklē: „Ilze Pētersone-Godmane – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre, Inga Melece – Nodrošinājuma valsts aģentūras Iepirkumu un realizācijas nodaļas vadītāja, Artūrs Bērziņš – Iekšlietu ministrijas Finanšu vadības departamenta direktors, Viktors Elksnis – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Eduards Paškevičs – Drošības policijas nodaļas priekšnieks, Andris Stepens – Iekšlietu ministrijas Informātikas un sakaru nodaļas vadītājs, Laila Svara – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Līgumu pārvaldības nodaļas vadītāja, Dainis Urlovskis – Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, Uldis Zemmers – Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Nodrošinājuma pārvaldes priekšnieks, Intars Zitāns – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks (līdz 2010. gada 3. augustam), Māris Ziemelis - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks (no 2010. gada 4. augusta).”

Iekšlietu ministrija katram interesentam pēc pirmā pieprasījuma izsniedz šo iepirkuma komisijas sastāvu – tās pašas komisijas, kas izraudzījās, kā tagad skaidri un nepārprotami redzam, visnejēdzīgāko, visstulbāko, visnepamatotāko fotoradaru ieviešanas variantu.

Sekciju savai viesistabai viņi noteikti būtu izraudzījušies rūpīgāk – ja nopirksi brāķi, dabūsi pa kaklu no dzīvesbiedra. Bet attiecībās ar valsti – par ko gan te saspringt? Valsts taču skaidri parādījusi – bezdarbība un nolaidība netiek sodītas, bet, ja arī reizi pa desmit gadiem kāds nabags arī nonāk tiesas priekšā, tas viņam netraucē jau dažus gadus vēlāk ieņemt pat visaugstākos amatus, salīdzinot ar ko teiciens par dārznieku – āzi vienkārši nobāl.

Un, kamēr šī attieksme pret šādiem parazītiem nemainīsies, varam gatavoties tikai jauniem un jauniem pareksiem, krājbankām, vilcieniem, airbaltikiem, radariem un vēl, vēl, vēl.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

 

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...