Kāpēc cels tieši PVN? Tāpēc, ka no citurienes vienkārši nevar “izcelt” tik daudz. Simtos miljonu
Guntars Vītols10.06.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc cels tieši PVN? Tāpēc, ka no citurienes vienkārši nevar “izcelt” tik daudz. Simtos miljonu.
Aptuveni trešdaļa budžeta ieņēmumu nāk no PVN. Ja likmi paceļ par 1% punktu - budžetā iekrīt kādi 180 miljoni (tas jau sen ir plānos, - tie ir tie 0,4% no IKP). Vēl ir versija par 2% punktiem.
Celt citus nodokļus? Kādus tad? Nav jau, ko… Vēl 55% budžeta ienākumu nāk no “algu nodokļiem”. Kopā ar PVN abi kopā veido 84% visa budžeta. Algu nodokļi jau tagad ir nekonkurētspējīgi augsti - par to runā gadiem. Un, jā, muld arī nepārtraukti. Neviens netaisās tos būtiski samazināt, jo tad budžetā radīsies daudzu simtu miljonu iztrūkums - tādas summas nav, no kurienes paņemt. Ja… ja turpinās “turpinām iesākto, strādāsim no pirmās dienas” kurss.
Ja noliekam maliņā algu nodokļus un PVN, tad paliek kripatas - salīdzinoši mazie nodokļi. Var tur nedaudz pacelt akcīzi (vai var arī dubultot degvielas cenu, tad gan varētu iekasēt!), var arī debilizēt tautu ar nekustamo nodokli, bet tie ir absolūtā izteiksmē nelieli nodokļi (kopā 16% budžeta ieņēmumu) - tos bišķi paaugstinot, nekādas dižās ietekmes uz budžetu nebūs. Un arī neplānojas.
Un kā tad ar sliedēm? Kāpēc Ašeradens nogūlies uz neesošām RailBaltica sliedēm un saka - naudas naff? Skaidrs, ka nav. Divas būves - Rīgas un lidostacijas stacijas maksāšot miljardu (Rundāles pils tāds pastarītis). No kurienes tādu naudu ņemt, ja ar nodokļu celšanu tu vari “sakasīt” plus tikai vairākus simtus miljonu? To gan sola izdarīt progresīvie - kā var nesolīt! Laikam plāno aiznest uz lombardu velosipēdu un apzelētu caffe latte krūzīti.
Es atļaušos pieņemt, ka manis augstāk teiktais ir bezgala elementāri. Palīgskolas līmenī. Ir taču?
Vai nē. Paskatieties to Jāņa klipiņu (https://x.com/KNL_LTV1/status/1799007514069217717). Tur tas tipiskais domburšova planktons kā nopērtas butes. Vispār “nerubī”. Kaut kādas nulles, ak, šausmas, komati vēl, un kas tā par % zīmi? Tie ir tie, kas sēž šajās nodokļu grupās tostarp. Saka runas, dziļdomīgi krekšķina, tīkšķina kaķu bildes feisītī.
Nu, neko. Ejam nobalsot, trenējamies. Varbūt kādreiz to planktonu izdosies aizvākt no televizora.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
