Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pavisam īsi un vienkārši: var, protams, tērēt enerģiju, vingrināt plaušas vai deldēt datoru klaviatūras, izsakot sašutumu par dubultstandartiem valsts iestāžu un pavisam konkrētu amatpersonu attieksmē gan pret divu alkašu (no vārda „alkatis”, ne „alkašs”) – Andra Biedriņa un Dzintara Zaķa „nodokļu optimizācijas” shēmām, gan pret Baltezera pseidoaizstāvja Aigara Priedes nodarījumu salīdzinājumā ar, teiksim, kādu parastu neveiklu ievārījuma vai vistu zagli, un tā tālāk, un tā joprojām.

Taču šī brēka neko nemainīs, kamēr sašutumu neizraisīs nevis konkrēti gadījumi, bet mūsu valstī gadu gaitā iedibinātā ķēķlikumīgā sistēma, kas šādus gadījumus ne tikai pieļauj, bet pat veicina. Un vienīgie, kas uz šīs brēkas rēķina kaut ko arī turpmāk iegūs, būs dažādi, tā sacīt, loskutovveidīgie un dombrovskveidīgie, kuri to – un publikas īso atmiņu – izmantos, lai sašustu par norisēm, ko faktiski paši iepriekš ir veicinājuši.

Kāpēc tā? Vai gan nav labi, ka, piemēram, bijušais KNAB priekšnieks, tagadējais Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs izteic savu kvēlo pilsonisko sašutumu par to, ka prokurors vai prokurore (kura/kuras vārdu Ģenerālprokuratūra tālredzīgi nevēlas izpaust), lūk, dažu dienu laikā, pat nemēģinot sabiedrībai kaut ko plašāk paskaidrot, izbeidzis krimināllietu pret faktiski pie rokas pieķerto nevis Baltezera krastu, bet personiskās kabatas intereses aizstāvošo Priedi?

Un vai gan nav labi, ka ir viens tāds prātīgs un nosvērts premjers Valdis Dombrovskis, kurš, tikko kārtējais viņa tiesiskuma koalīcijas politkompanjons ieķēpājas kārtējā maztiesiskajā nesmukumā, tik prātīgi un nosvērti nodudina vienu un to pašu labi iezubrīto tekstiņu – nevajag apsteigt notikumus, labāk pagaidīsim, kad to, to un arī vēl to izvērtēs KNAB, VID, prokuratūra vai vēl kaut kas (izvēlieties vajadzīgo variantu)?

Nē, nav labi. Jo šie te izteikumi minēto – un daudzskaitlīgo viņiem līdzīgo – kungu (un, protams, arī dāmu) izpildījumā ir labākajā gadījumā tukšs blefs, bet sliktākajā – apzināta vēlme novirzīt uzmanību no patiesajām mūsu pseidotiesiskās sistēmas problēmām, kuru dēļ ne tikai priežu-zaķu-biedriņu, bet arī nesalīdzināmi vērienīgāki pareksu-krājbanku gadījumi ir gaidāmi vēl, vēl un vēl.

Var, protams, uzskatīt, ka ir tikai amizanti noraudzīties – kā tagad par neizprotamiem prokuratūras paslepu lēmumiem izliekas sašutis tas pats Aleksejs Loskutovs, kurš visus gadus KNAB priekšnieka amatā nu ne kripatiņu nebija sašutis par to, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu viņam ar visu savu iestādi nevajadzēja sabiedrībai atskaitīties – kādas amatpersonas kādos pārkāpumos pieķertas, kādi sodi tām uzlikti vai nav uzlikti, un nepakustināja ne pirkstu, lai šī idiotiskā likuma norma patiešām tiktu atcelta.

Tāpat var uzskatīt, ka tikai druscīt nožēlojami ir klausīties, kā publiski par muļķīti izliekas valdības vadītājs, – jo pats Dombrovskis pietiekami ilgi ir valsts darbā, lai lieliski zinātu, ko kurā zaķu vai nezaķu gadījumā izmeklējošā iestāde ir vai nav tiesīga pavēstīt sabiedrībai, un līdz ar to var ne kripatiņu neuztraukties, ka, piemēram, VID tā vienkārši ņems un publiski paziņos – tā un tā, ar skubu sākam kriminālprocesu par Zaķi un viņa auto rebēm.

Kā tā? Ļoti vienkārši – mūsu valsts likumdošanā varbūt apzināti, bet varbūt arī neapzināti ir iestrādāta virkne normu, kas tiesībsargāšanas iestādēm un to reizēm godīgiem, reizēm ne visai godīgiem pārstāvjiem ļauj faktiski nekontrolētiem – ja neskaita viņiem līdzīgu ļaužu veiktu pseidokontroli –, bez kādas publiskas atskaitīšanās pieņemt arī visabsurdākos, visnepamatotākos, vispretvalstiskākos lēmumus, ja viņiem tā ienāk prātā.

Pirmkārt, Valsts ieņēmumu dienestam mūsu mīļie likumdevēji ir noteikuši ne tikai tiesības, bet pat pienākumu nekādos apstākļos neizpaust nekādas ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.

Tas nozīmē, ka pat tad, ja pret Dzintaru Zaķi tiešām tiktu sākts (kaut, protams, netiks) kriminālprocess, VIDam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums publiski to neizpaust – un paldies par to likumdevējam. Lūk, pašas VID vadības oficiālā atbilde uz iesniegumu par Zaķa nodokļu optimizēšanas shēmām:

„Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.pantu un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.pantu VID pienākums ir kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kā arī nodokļu (nodevu) iekasēšanu, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

VID nodokļu administrēšanas procesā visu saņemto informāciju vērtē saistībā ar VID jau uzkrāto informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju, tajā skaitā analizē iespējamos nodokļu nemaksāšanas riskus un veic atbilstošus nodokļu administrēšanas pasākumus. Tādējādi Jūsu sniegtā informācija tiek izvērtēta un izmantota nodokļu administrēšanas procesā.

Papildus informējam, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām" 22.panta pirmajā daļā un likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu" 21.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļu administrācijas ierēdnim aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, tādējādi VID nevar Jūs informēt par konkrētu nodokļu administrēšanas pasākumu rezultātiem.”

Un, lai kā jums niezētu mēle uz kādu sulīgu VID adresētu izteikumu, - šī nav VID vadības pašizdomāta nekaunība. Tas ir tas, ko ir noteicis mūsu cienītais likumdevējs – un neviens sašutušais Loskutovs vai konstruktīvais Dombrovskis pret to nekad nav iepīkstējies ne ar vienu vārdu. Jo ej nu zini, kad pašam vai kādam kompanjonam kas tāds var gadīties...

Otrkārt, visām prokuratūrām, KNABiem, policijām utt. ir likumdevēja dotas tiesības neatskaitīties kaut kādai tur nožēlojamai sabiedrībai par to, kāpēc kādā konkrētā gadījumā tiek pieņemts konkrēts lēmums, - ne tikai krimināllietu, bet arī pārbaužu materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija, un ejiet jūs ratā, ja jums kaut kas nepatīk!

Un tas savukārt nozīmē: lai cik smieklīgi izklausītos, kā Ērika Kalnmeiera vadītā iestāde visā nopietnībā mēģina iestāstīt, cik pozitīvs pilsonis ir šis Baltezera aizstāvis Priede un kā viņš godīgi atzinies visās ļaundarībās (interesanti, mēs nosapņojām visus naudaskārā kundziņa pajolīgos tekstiņus par savstarpējām spēlēm, turēšanos pie vīrišķajiem riekstiem, neskaitāmajām sazvērestībām un visu pārējo – tikai ne par personisko vainu?), šai iestādei nav ne mazākā pienākuma mēģināt savu viedokli kaut jel kā pamatot – nē, mēs tā izlēmām, un liecieties jūs, muļķīši, mierā! Kāda tev, stulbā tauta, darīšana – kas tieši tika un vai vispār tika pārbaudīts un izvērtēts?

Tieši tā tas aizvadītajos gados ir noticis gan ar Vairas Vīķes-Freibergas pulksteņiem un Liepājas vēja popularizēšanu, gan ar pašreizējā Valsts prezidenta sekmēm Eiropas Savienības līdzekļu, tā sacīt, prihvatizēšanā, gan ar neskaitāmajām KNAB politiski angažētajām pseidopārbaudēm, kuras nesušas rezultātus tikai tad, kad tas bijis vajadzīgs, - viegli iedomāties to sašutuma vētru, kas, visticamākais, sāktos, kad sabiedrība uzzinātu, ar kādām ķep-ļep metodēm šīs „pārbaudes” patiesībā veiktas.

Un, treškārt, tieši tāpat mūsu mīļie likumdevēji ir noteikuši, ka pat tad, ja tu, cienītais lasītāj, ar savām acīm esi redzējis, kā tavai valstij ļauni ļaudis nozog dažus miljonus vai pat miljardus vai tos vienkārši muļķīgi notrallina, viss, ko tu esi tiesīgs, ir – aizrakstīt „iestādēm” un aicināt tās šai sakarā rīkoties.

Bet, ja nu politekonomiskais zvaigžņu stāvoklis būs iekārtojies tāds, ka nevienam nebūs ērti kaut ko reālu šai lietā pasākt, tu, cienītais lasītāj, nebūsi tiesīgs darīt vairs neko, - jo likumā melns uz balta rakstīts, ka pārsūdzēt lēmumu, ka viss ir labi un viss ir kārtībā, var tikai cietušais. Un tu taču tāds Ģenerālprokuratūras un pārējo tiesībsargāšanas iestāžu skatījumā neesi – un kas par to, ka, teiksim, tādā „Pareksa” glābšanas lietā no tava tāpat kā no ikviena Latvijas iedzīvotāja maka ir ticis izvilkts vismaz pustūkstotis latu.

Turklāt šī norma neattiecas tikai uz tevi, cienītais parastais vidusmēra pilsoni. Kā varbūt jau piemirsies, ne tik sen pat valsts kontroliere Ingūna Sudraba no Ģenerālprokuratūras ar interesi varēja uzzināt, ka arī viņai nav tiesību pārsūdzēt visprokurora Modra Adlera lēmumu, no kura izrietēja, ka nu neviena pati valsts amatpersona saistībā ar „Pareksa” glābšanu nav pieļāvusi ne mazāko nolaidību vai nejēdzību, - viss bijis tik ideāli, ka laipni lūgti, Godmaņi, Rimšēviči un Slakteri, tieši tādā pašā veidā glābt nākamo banku. Un, skaidra lieta, arī materiāli, uz kuru pamata izdarīts šis secinājums, ir nobāzti iespējami tālāk un dziļāk – protams, jau atkal pilnā atbilstībā likumam...

Kāda ir šī pagarā stāsta morāle? Pavisam vienkārša – varbūt kaut kur pasaulē ir valstis, kur tiesībsargāšanas iestāžu prestižs ir tik augsts, ka, uzzinot par tādu vai citādu lēmumu par kādu no vietējiem zaķiem vai priedēm, tur nevienam nerodas pat jautājums par to, cik pamatots ir šis lēmums. Sak, ja jau viņi tā nolemj un zem lēmuma vēl parakstās, tad jau viss kārtībā.

Bet mēs, rau, dzīvojam pavisam citādā valstī - tādā, kur tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju prestižs daļēji nepamatoti, bet daļēji pamatoti ir krietni zemāks par grīdas flīžu virsmu. Un, ja šādā valstī šīm te iestādēm ar likumu ir dotas tiesības paklusām pieņemt tādus lēmumus, kādi nu kuro reizi kam ir izdevīgi, faktiski nevienam par to neatskaitoties, - par ko gan brīnīties, ja šīs tiesības arī tiek izmantotas. Un arī tiks izmantotas. Tā ka – uzmanieties, biedriņi, neiespringstiet, zaķi!

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...