Kāpēc bankas nav ieinteresētas palīdzēt atklāt likumpārkāpumus?
Ilmārs Muižnieks, jurists20.05.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
zumm
22.05.2013. 08:55Atbilde uz virsraktu - Tas tāpēc,ka FTKT ir tik impotenta iestāde,ka sliktāk vairs nevar būt.
Rezultāts ir kaut vai PAREX un LKB krahs..It kā kaut ko esot uzraudzījuši,bet atbildīgā neviena tāpat nav.
Guntis
21.05.2013. 11:20Latvijā ir virkne tiesībaizsardzības iestāžu. Vairākām no tām ar likumu ir deleģēta noteikta veida ekonomisko noziegumu apkarošanas kompetence (pienākumu, tiesību un atbildības kopums). Tādas iestādes piemēram, ir Drošības policija, KNAB, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde un Muitas kriminālpārvalde.
Šīm institūcijām ar likumu ir deleģētas tiesības veikt operatīvo darbību, uzsākt kriminālprocesus un veikt pirmstiesas izmeklēšanu noteiktās ekonomisko noziegumu jomās.
Kriminālprocesa likuma 387.pantā ir noteikta valsts tiesībaizsardzības iestāžu institucionālā piekritība noziegumu izmeklēšanā.
Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija nav šo iestāžu skaitā un ar likumu šai komisijai nav deleģētas tiesības izmeklēt ekonomiskos noziegumus. Jāatzīmē, ka arī Saeimas parlamentārās komisijas likumā nav konkrēti definēts, kādās jomās un kāda veida izmeklēšanu tai ir tiesības veikt, tostarp veikt izmeklēšanas darbības Kriminālprocesa likuma izpratnē. Tā kā publiskajā jomā darbojas princips „aizliegts viss, kas nav atļauts”, pašreizējais normatīvais regulējums nepārprotami liecina, ka Saeimas parlamentārās komisijas pretenzijas ir absolūti nepamatotas. Drīzāk būtu jāveic grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, precīzi definējot, kādās jomās un kāda veida izmeklēšanu šī komisija ir tiesīga veikt, lai vienreiz izbeigtu nekompetentu indivīdu spekulācijas.
Baltais Bruņinieks
21.05.2013. 09:07Tāpēc ka pašas bankas ir noziedznieki http://baltbruninieks.lv/
Mantrausis
21.05.2013. 05:31Šķiet, ka raksta autors nav pamanījis to, ka likumpārkāpums pēc būtības un likumpārkāpums pēc likuma LV ir divas dažādas lietas. Ir tikai loģiski, ka bankas (vismaz tās) aizstāv savus klientus, ja to nespēj un negrib valsts. Domāju, ka problēmas LV likumdošanā un tās angažētībā ir smagas, tak ļoti izdevīgas jebkuram, kas skaitās pie varas. Līdz ar to sabiedrība no varas aizstāvas pati un ikviens sabiedrotais ir augstu vērtējams. Kurš gribēs uzticēties kādam, kas pēc pirmā pieprasījuma izklāstīs visus tavus noslēpumus?
Anonīmais Šakālis
20.05.2013. 22:17Saskaņas Centrs nāk, krievi nāk! Jau krievi ķeras klāt latviešu bankām! Ā, Elksniņš ir latvietis? Un bankas — patiesībā zviedru? Un drāž latviešus? Tas nekas! Saskaņas Centrs ir nelieši, lai ko arī darītu!
Jo Ēlerte tā saka!
hi hi hi
20.05.2013. 20:32zviedru bankās dirn latviešu zagļi, kad zviedri sapratīs, būs vāks
jumis
20.05.2013. 18:51Kas Latvijā ir pie varas? Pilnīgi pareizi, bankas! Un kas realizē varu? Pilnīgi pareizi, valdība jeb banku ielikteņi! Ko tad vēl jūs gribat?
mjā, bēdīgi
20.05.2013. 17:50Izskatās, ka raksta autors ir totalitārisma aizstāvis. Laiki pienākuši - pat kaut cik sakarīgi cilvēki, labu domādami, sāk gvelzt tik ārprātīgas lietas, ka mati stāvus ceļas gaisā. Redz, pie kā noved krīzes, konsolidācijas, kiprizācijas (... nez, kas būs tālāk?).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
