Iesaki rakstu: 
Nupat ar bardzību Liepājā sodu saņēmis Andris Antmanis, kurš ņēmies ar atkritumiem. Ir piepildījies Valsts vides dienesta vadītājas Elitas Baklānes-Ansbergas mazais represīvais sapnītis – panākt sodus. Vismaz tas bija noprotams no sarunām festivālā Lampa, kur izskanēja doma par uzņēmēju nepiesiešanu pie kokiem. Tikmēr visiem ventspilniekiem, kam diena iesākas ar astmas zālēm, atliek nopūsties un pievērt logus, jo Ventspilij šajā kontroles iestādē ir savs cilvēks. Tā pirms laika bija izpētījuši TV3 žurnālisti.
Bijusī Valsts zemes dienesta (VZD) vadītāja Elita Baklāne-Ansberga, kura tagad strādā Ventspils domē, vēl valsts amata pilnvaru laikā centusies panākt, ka šajā Kurzemes pilsētā tiek uzcelts VZD arhīvs. Koncepciju uz apspriešanu valdībā virzīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš raidījumam apgalvojis, ka uzticējies Baklānei-Ansbergai un neesot zinājis, ka projekts ir pārāk dārgs, un citas pašvaldības nav pietiekami aptaujātas.
"Viņa [Baklāne-Ansberga] ar šo projektu atnāca jūnijā, varbūt pat ātrāk, prezentēja, ka viņa ir izskatījusi visas iespējas un ka vienīgā iespēja ir Ventspils," teica TM valsts sekretārs. VZD vadītājas amatu Baklāne-Ansberga atstāja augustā, bet tagad ir Ventspils domes Ekonomikas nodaļas vadītāja. Viņa raidījumam noliegusi, ka amatu Ventspils domē būtu ieguvusi, pateicoties Ventspils interešu lobēšanai arhīva būvniecībā. Ventspils mērs Aivars Lembergs (ZZS) apgalvojis, ka neko nezina par procedūru, kā Ventspils tika izraudzīta par labāko vietu arhīva būvniecībai.
Lūk, vēl viens neliels reveranss Ventspilij, bet šausmas astmatiķu veselībai. SIA Ventamonjaks šopavasar palūdza pagarināt termiņu sašķidrinātā amonjaka (40 tūkstošas tonnu toksiskas indīgas gāzes!) izvešanai no Ventspils ostas termināļa, un VVD to iedeva.
Kas vispār ir šī Baklāne? Ir cilvēki, kuri prot iekļūt siltās vietiņās par visdažādāko profilu valsts iestāžu vadītājiem. Viena no tādām personām ir visai maz zināmā Elita Baklāne-Ansberga. Viņa pērn nopelnījusi prāvas summiņas divās iestādēs: Valsts vides dienestā - 62201.99 eiro un VAS “Elektroniskie sakari” vēl 27885.60 eiro. Kopā uzkrājusi 90910.17 eiro.
Viņai ir arī vīrs mērnieks Aigars Ansbergs, kuram (kā mēļo VZD darbinieki) noteikti nekad nav nācies izmantot sievas ietekmīgo amatu Zemes dienestā.
Saprotot, ka žurnālistiem ir maz laika pievērsties maz zināmiem ierēdniecības līderiem, jo pietiek lielo mahinatoru, kam iet pa pēdām, te esmu salicis dažus jautājumus, ko varētu uzdot Elitai Baklānei-Ansbergai. Tad varētu arī saprast precīzāk – kura nozīme vārdam “baklans” labāk piestāv viņai. Kā saka tezaurs.lv, tas esot “melis”; “zaglis iesācējs” vai “cilvēks, kas problēmas risina ar dūres palīdzību”. Vai arī tā ir kaija, kas lidinās virs atkritumu poligoniem, lai noķertu sev kādu kumosu.
Jautājumi, ko kāds žurnālists varētu uzdot VVD Baklānei:
- Vai noliedzat, ka jums bija saistība ar Latvijas Universitātes Studentu padomi, kad Jaunupa laikā tur pazuda seifs ar lielu naudas summu?
- Kuros projektos jums ir bijusi ietekme, lai pieņemtu lēmumus par labu vīra biznesam?
- Kāpēc simpatizējat Ventspilij, un vai liepājnieka nodarījums bija tik liels, lai nāktos draudēt ar cietumu?
- Kā skaidrojat to, ka VVD nav naudas inspektoriem, bet ir naudas tik lielai algai kā jums?
- Festivālā Lampa teicāt, ka esat sasnieguši progresu tajā, cik drastiski esat savās sankcijās, un papīārojāt to, ka VVD “ar kādu privātu partneri” ieguvis finansējumu Eiropas Kosmosa aģentūrā, lai no satelīta datiem analizējot atklātu izmaiņas Zemes virsmā. Būtu interesanti uzzināt, vai noliedzat, ka šim projektam ir saikne ar mērniecības speciālistiem, piemēram, jūsu vīru.
https://jauns.lv/raksts/bizness/15891-aizdomas-ka-bijusi-valsts-zemes-dienesta-vaditaja-lobejusi-ventspils-pasvaldibas-intereses
https://tezaurs.lv/baklans
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
