Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kāpēc atsevišķi ļaudis cīnās pret ielu apgaismošanu Latvijā?

Ivars Jakovels, Jelgavas pilsētas domes neatkarīgais deputāts
09.12.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai virsrakstā iekļautais jautājums par cīņu pret ielu apgaismošanu nešķiet pēc savas būtības absurds? Nezinu, kā Tev, dārgais lasītāj, bet es esmu pārliecināts par tā ačgārnumu. Neskatoties uz šo visumā pieticīgo viedokli, aizvadītajā laikā masu mediju raidlaikos un drukāto izdevumu slejās parādījušās satraucošas reportāžas un apraksti par pašvaldībām, kuras rīko iepirkuma konkursus ielu apgaismošanai ar ekonomiskajām LED lampām. Nozīmīgākā pretenzija pret konkursu nolikumu saturu – apgaismojuma ierīkotājam jābūt ar pieredzi, bet pret rezultātu – pašas lampas nereti piegādā Latvijas uzņēmums! Visumā dīvaini pārmetumi, bet paanalizēsim smalkāk.

Visupirms, vai ielu apgaismošana ir aktuāla Latvijas reģionos? Kā Latvijas ceturtās lielākās pašvaldības – Jelgavas – domes deputāts varu sacīt, šis jautājums ir aktuāls arī mums, kur nu vēl mazajām pašvaldībām. Ne tuvu visas ielas ir izgaismotas pietiekami vai ir izgaismotas vispār, kas ir ne vien iedzīvotāju psiholoģiskā komforta, bet arī sabiedrības drošības jautājums. Bez Eiropas Savienības vai valsts atbalsta šo jautājumu risināt pietiekami raitā tempā ir neiespējami. Šobrīd tāda iespēja ir, jo Latvijas vides investīciju fonds ir izsludinājis konkursu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām". Pašvaldību izdevumi tiek segti 70 procentu apmērā, līdz ar ko pieteikusies trešdaļa Latvijas pilsētu. Nozīmīga ir ne vien ierīkošanas izmaksu daļēja finansēšana, bet arī sagaidāmās uzturēšanas izmaksas. Proti, LED lampas ir trīs līdz pat piecas reizes ekonomiskākas par morāli novecojušajām kvēlspuldzēm. Respektīvi, pašvaldībai par vairākkārt plašākas apgaismojamās teritorijas uzturēšanu jāplāno līdzšinējais elektrības patēriņš.

Aplūkojot mediju reportāžas un publikācijas, redzams, ka tām ir viens pirmavots – TV3 raidījums „Nekā Personīga”. Kā viens no būtiskākajiem pārmetumiem pašvaldībām izvirzīts fakts, ka iepirkumu konkursos pretendentiem pieprasīta pieredze par vismaz 200 LED gaismekļu uzstādīšanu. Tiesa, iepriekšējos gados šie paši autori saukuši pie sabiedrības sirdsapziņas gadījumos, kad iepirkumu izstrādātāji nav pieprasījuši nekādu pieredzi, bet konkursus uzvarējušas firmas „viendienītes” – uzņēmumi bez pieredzes, kas bankrotējuši, nesagaidot paveikto darbu garantijas termiņu beigas. Ja iepriekšējo gadu viedoklim piekritu ar abām rokām, tad šobrīd esmu, maigi izsakoties, apjucis. Vai es vienīgais redzu konsekvences trūkumu?

Kā otrs pārmetums tiek minēts fakts, ka specifikācijās prasītajiem parametriem atbilst Latvijas ražotāja SIA Vizulo produkcija, kas kā vienīgais uzņēmums mūsu valstī ir specializējies LED lampu ražošanā. Publicisti izpētījuši, ka vairāk nekā 80% uzņēmuma produkcijas tiek eksportēta un tā ražotie gaismekļi aizvadītājos gados uzstādīti Somijā, Nīderlandē un Francijā. Es teiktu lieliski. Konkursa noteikumi ir iekļaujoši, jo ļauj tajā piedalīties ne vien aizrobežu gigantiem un pārnacionālajām koorporācijām, bet arī vietējam uzņēmumam, pateicoties kura radītājām darbavietām valsts budžetā ieplūst nodokļu maksājumi un virkne ģimeņu saglabā iespēju dzīvot un strādāt pašu zemē. Turklāt atcerēsimies, ka Latvijas vides investīciju fonda izsludinātais konkurss pēc tā dziļākās būtības ir par CO2 izmešu samazinājumu un inovāciju pielietošanu, nodrošinot vides ilgtspēju. Vadoties pēc minēto publicistu loģikas un no iepirkumu konkursiem apzināti izslēdzot vietējos ražotājus par labu starptautiskajiem milžiem, jāapzinās, ka piegādātajam produktam palielinās tā „ekoloģiskā pēda” – respektīvi, kaitējums videi, ko nodara transportēšanas pakalpojumi, piegādājot produkciju no citām valstīm vai pat pasaules daļām. Vai šādā gadījumā vismaz daļēji necieš pati konkursa būtība?

Visbeidzot, pārmetumi pašvaldībām tiek veltīti par to, ka iepirkumu konkursos par vienu un to pašu priekšmetu – LED lampu uzstādīšanu – figurē līdzīgi iepirkumu nosacījumi. Manā skatījumā tas ir loģiski. Turklāt, arī publikācijās aptaujātie pašvaldību pārstāvji atzīst, ka dokumentus iepirkumam gatavojuši paši, pašpikojot no citu pašvaldību jau izsludinātajiem iepirkumiem un konsultējoties ar Tehniskās universitātes ekspertiem. Šajā gadījumā būtu jāsaprot, ka apgaismojuma iepirkuma organizēšana ir ļoti specifiska. Latvijas pašvaldībās nav daudz tādu iepirkumu speciālistu, kuri orientētos šajās specifiskajās tehniskajās prasībās, tāpēc ir tikai normāla prakse, ka iepirkuma nolikuma sagatavotāji nepieciešamo informāciju meklē arī publiskajos informācijas avotos, dažkārt par paraugu ņemot citu pašvaldību pieredzi, ja tā atbilst pašu izvirzītajiem mērķiem. Tajā nav nekā nedz nosodoša, nedz pretlikumīga. To sauc par pieredzes apmaiņu, lai nevajadzētu divreiz izgudrot velosipēdu un racionāli rīkotos ar nodokļu maksātāju veidotajiem budžeta līdzekļiem.

Jāņem vērā arī apstāklis, ka Latvijā šajā nozarē nav daudz vietējo ražotāju, tāpēc zināmā mērā ir loģiski, ka visātrāk un visērtāk publiskajā telpā ir iegūt tehniskos parametrus tieši no pašmāju piegādātājiem. Tajā pašā laikā šis apstāklis nekādi neierobežo pretendentu loku, jo tas joprojām ir un paliek publiskais iepirkums, kur var startēt kā vietējie, tā arī ārvalstu uzņēmumi. Turklāt sankcijas par Publisko iepirkumu likuma pārkāpšanu ir bargas – tā ir finanšu korekcija, kas var atstāt pasūtītāju bez cerētā līdzfinansējuma. Nedomāju, ka kāda pašvaldība atļautos tā riskēt. Labā ziņa, vismaz šobrīd pašvaldību konkursu nolikumus un rezultātus normatīvo aktu kārtībā neviens nav apstrīdējis.

Vaicāsiet, kādi ir secinājumi? Atbildu. Zinu, ka ielu apgaismojuma attīstība un pilnveidošana zināmā mērā apgaismo cilvēku dzīves. Padara tās komfortablākas un drošākas, īpaši gada tumšākajā laikā. Savukārt progresa pretiniekiem varu novēlēt apgaismot prātus, ja vien kāds jau nav pasteidzies apgaismot viņu dzīves, kaut uz neilgu brīdi, citādā veidā.

Novērtē šo rakstu:

14
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi