Kāpēc akcionārs negrib zināt, kas tad patiesībā notiek „airBaltic”?
Aivars Strakšas19.09.2024.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Pietiek.com publicēts anonīma autora raksts: "Lūgums izmeklēt valsts naudas izšķērdēšanu nacionālajā aviokompānijā „airBaltic”." Autors ir veltījis daudz laika raksta sagatavošanai un pamatojis savu domu ar ievērojamu skaitu atsauču uz dažādiem informācijas avotiem.
Tiem, kuri interesējas par airBaltic, ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu un paskatīties uz šo uzņēmumu no nedaudz cita skatu punkta. Sevišķi, kā tad airBaltic izskatās uz citu Eiropas aviokompāniju fona.
Lūgums izmeklēt valsts naudas izšķerdēšanu ar garantiju paliks neuzklausīts. Neskatoties uz pusmiljardu lieliem zaudējumiem un paredzamo maksātnespēju jau 2026. gadā, ja neizdosies airBaltic kādam ātri pārdot, nevienam no politiskās elites neinteresē, kur tad patiesībā šī nauda ir palikusi.
Tāpat nav jautājumu kāpēc airBaltic pērk 100 lidmašīnas, ja reģiona pasažieru pārvadāšanai pietiek ar kādām 35 lidmašīnām. Pārējām pasažieru šeit nav, un būs jāiznomā kaut kur uz ārpusi, no kā Latvijas ekonomikai nekāda labuma, tikai parādi.
Es redzu tikai divus loģiskus skaidrojumus, kāpēc akcionārs varētu neinteresēties par notiekošo un mest "sadedzināšanai" arvien papildus simtus miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas.
Pirmais - totāla bezatbildība un nekompetence, kā to redzam cita projekta Rail Baltica gadījumā un pavisam to izslēgt nevar. Taču maz ticams.
Otrais – Latvijas politiskā elite ļoti labi zina, kas tur notiek, un nekādi Valsts kontroles ziņojumi nav vajadzīgi. Pēc tam nezinās, ko ar tiem darīt.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
