Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) nesniedz detalizētu skaidrojumu par 27 000 latu izcelsmi, kurus viņš deklarējis savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu. Ministrs šo naudu deklarējis kā dāvinājumu, ko saņēmis no savas dzīvesbiedres Ilvas Kampares, kura savukārt pēdējā gada laikā nav veikusi darījumus, kas izskaidrotu šīs naudas summas izcelsmi. Kampars skaidro, ka nauda esot iegūta, sievai pārdodot dzīvokli, tomēr, kā liecina Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, dzīvokļa pārdošanas summa ir bijusi vairāk nekā trīs reizes mazāka – 8 000 latu, turklāt dzīvoklis pārdots jau 2007. gadā. Vēlāk Kampars Pietiek precizēja, ka starpību veidojot arī dzīvokļa iekārtojuma un vēl divu garāžu pārdošana.
Kampara nule iesniegtajā amatpersonas deklarācijā kā no dzīvesbiedres saņemtie 27 tūkstoši latu ir viņa pagājušā gada lielākie ieņēmumi – ministra algā viņš saņēmis 21 tūkstoti latu.
Lūgts skaidrot, kur ģimenes budžetā parādījušies šie 27 000 latu, Kampars Pietiek trešdien skaidroja, ka šo naudu viņa sieva Ilva Kampare ieguvusi, pārdodot sev piederošo dzīvokli, kas vēl senāk piederējis sievas vecākiem. Dzīvokli, kurā līdz tam dzīvojusi politiķa ģimene, nolemts pārdot, jo Kampari uzbūvējuši ģimenes māju.
Darījums, pēc Kampara vārdiem, noticis 2008. gadā. Tomēr ģimene vairākus gadus šo naudu neesot noguldījusi bankā, bet uzglabājusi skaidrā naudā, norādīja politiķis. „Tā nauda bija domāta nebaltām dienām,” teica Kampars.
Jautāts, vai par dzīvokli saņemti deklarācijā uzrādītie 27 tūkstoši latu, ministrs atbildēja, ka precīzi neatceras, bet „tuvu tam”. Tomēr, kā rāda zemesgrāmatas dati, līgums par dzīvokļa pārdošanu starp Ilvu Kampari un pircēju noslēgts 2007. gada 29. maijā un norādītā pirkuma summa ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par to, ko no savas sievas pagājušajā gadā saskaņā ar amatpersonas deklarācijā uzrādīto saņēmis Kampars. 46,3 kvadrātmetru lielo dzīvokli Tukumā ekonomikas ministra dzīvesbiedre pārdevusi par 8 000 latu, liecina ieraksts zemesgrāmatā.
Kā rakstīts presē, Ilva Kampare ir māksliniece, un ievērību guvis fakts, ka viņa apgleznojusi kaklasaites, kuras valkā ekonomikas ministrs. Lursoft dati rāda, ka Ilvai Kamparei nepieder neviena uzņēmuma kapitāldaļas, viņa arī nav neviena uzņēmuma amatpersona. Droši zināms arī tas, ka pēdējo divu gadu laikā Kampare nav pārdevusi nevienu citu nekustamo īpašumu.
Aptaujātie eksperti Pietiek norādīja: šie apstākļi radot aizdomas par vienu no diviem – vai nu par dzīvokļa pārdošanas cenas mākslīgu samazināšanu, lai samazinātu valstij nodokļos maksājamo summu, vai nu par vismaz daļas no Kampara deklarētajiem 27 tūkstošiem latu patieso izcelsmi.
Kampars, lūgts skaidrot atšķirību starp šo un deklarētajā dāvinājumā no sievas saņemto summu, no komentāriem atteicās: „Neesmu šī darījuma subjekts, tāpēc nevaru skaidrot tā detaļas.” Ar ekonomikas ministra dzīvesbiedri Pietiek sazināties neizdevās.
Dienas gaitā ekonomikas ministrs sākotnēji sniegto informāciju mainīja. "Dzīvokļa pārdošanas cena atbilst zemesgrāmatā pieejamai informācijai. Tajā pašā laika periodā tika pārdotas divas zemesgrāmatā nereģistrētas garāžas, kuras atradās garāžu kooperatīvā Jauntukums-1. Vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties," skaidroja Kampars. Tādējādi starpību starp sievas dāvinātajiem 27 000 latu un dzīvokļa pārdošanas cenu - 8 000 latu - veidojot aptuveni 19 000 latu, kas saskaņā ar ministra skaidrojumu iekasēti par divām garāžām un dzīvokļa iekārtojumu.
Savulaik praksi - par vienu summu pārdot dzīvokli un par papildus summu, turklāt ievērojami lielāku, dzīvokļa aprīkojumu - nodokļu apiešanas nolūkos amatpersonu vidū aizsāka nu jau bijušais politiķis Jānis Straume.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
