Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis jaunu „dāvanu”: šoreiz, kā rāda viņa uzņēmuma Ronis pagājušā gada darbības pārskats, - no bankas, kam pretstatā 2009. gadā veiktajiem maksājumiem pērn viņa firma varējusi nemaksāt ne santīma no kredīta pamatsummas – vairāk nekā 1,38 miljoniem latu vai 1,97 miljoniem eiro.

Kā zināms, ekonomikas ministrs un viņa uzņēmums Ronis pērn un aizpērn tikuši pie vairākām iespaidīgām „dāvanām”: ministra nestrādājošā dzīvesbiedre spējusi viņam grūtā brīdī uzdāvināt 27 tūkstošus latu, mistisks investors, kura vārdu vai nosaukumu Kampars pretlikumīgi nepublisko, viņam avansā izsniedzis 35 tūkstošus latu, bet vēl cits nezināms labvēlis pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā – 2009. gadā, kad ikdienišķiem uzņēmējiem kredīti bija faktiski nepieejami, ar smagiem zaudējumiem strādājošajam Ronim izsniedzis aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ministra firmas nav prasījis pat aizdevuma procentus.

Kā rāda nule Lursoft datu bāzē publiskotais Roņa 2010. gada darbības auditētais pārskats, ministra un viņa uzņēmuma "labvēļiem" pievienojusies arī SEB banka, kura Kampara parādos un zaudējumos slīkstošajai kompānijai pērn ļāvusi nemaksāt iespaidīgā kredīta pamatsummu un, iespējams, pat procentus vai to daļu.

Kampara uzņēmums SEB bankā un Swedbank ir ņēmis divus lielus kredītus, SEB bankai ieķīlājot daļēji tukšo jauno biroju ēku Tukumā, Šēseles ielā 3 un Raiņa ielā 16A, bet Swedbank – nekustamo īpašumu Zemītes ielā; abiem kredītiem dots arī Kamparam oficiāli vairs nepiederošās SIA Snaige Latvija galvojums.

Swedbank aizdevumu, kā rāda Roņa gada pārskati Lursoft datu bāzē, kopš 2008. gada sākts dzēst: 2008. gada beigās tas bija gandrīz 360 tūkstoši eiro, 2009. gada beigās vēl bija palielināts līdz 393 tūkstošiem eiro, bet pagājušā gada beigās Kampara firmas aizņēmums sarucis līdz 375 tūkstošiem eiro.

Toties SEB bankas aizdevumu, kas 2008. gada beigās bijis 2,14 miljoni eiro, Kampara firma 2009. gada laikā bija samazinājusi līdz 1,97 miljoniem eiro. Toties pagājušā gada laikā kredīta apjoms nav mainījies ne par eiro un arī gada beigās ir bijis 1 974 827 eiro.

Turklāt uz to, ka Kampara firma līdz ar kredīta pamatsummas nemaksāšanu SEB bankai varētu būt saņēmusi „pretimnākšanu” arī procentu maksājumos, netieši liecina gada pārskata dati, ka pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu Roņa maksātie banku procenti par kredītiem sarukuši no 72,3 līdz 55,5 tūkstošiem latu (2008. gadā procentos par kredītiem tika maksāti pat 122 tūkstoši latu). Vienlaikus Roņa īstermiņa aizņēmums no SEB bankas gada laikā sarucis no 98,4 līdz 41 tūkstotim eiro.

Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā nav nekādu ierakstu, kas liecinātu, ka Kampara firmai kopš 2008. gada februāra, kad tā no bankas aizņēmās vēl 168 tūkstošus latu, būtu oficiāli grozīti SEB bankas izsniegtā hipotekārā kredīta nosacījumi.

Banka savas attiecības ar individuāliem aizņēmējiem nekomentē. Tikmēr Roņa gada pārskats rāda, ka Kampara firma pretstatā 2009. gadā ciestajiem 299,6 tūkstošu latu zaudējumiem pagājušo gadu beigusi ar 6555 latu peļņu. Kāds Pietiek lasītājs gan norādīja, ka "procentu maksājumu atlikšana nav pamats, lai tos neturpinātu uzskaitīt kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, - tas tikai atliek maksājumu, t.i., uz laiku uzlabo naudas plūsmu".

Kā zināms, pats Kampars nekādus komentārus par savu biznesu nesniedz, aizbildinoties, ka viņš neesot savas kompānijas izpildstruktūrās.

Tikmēr, kā rāda Roņa gada pārskats, kas apstiprināts šā gada 31. martā, uzņēmums oficiāli vēl joprojām pieder Kamparam, kurš, neraugoties uz formālās norobežošanās no biznesa, pats arī šo pārskatu atbilstoši likumam apstiprinājis.

Spriežot pēc Kampara iepriekšējiem izteikumiem, mistiskais investors, kurš jau pērn ar ministru esot noslēdzis kapitāldaļu pirkuma līgumu un nekavējoties samaksājis ministram 35 tūkstošus latu, joprojām „turpina uzņēmuma izpēti”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...