Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arta Kampara vadītā Ekonomikas ministrija neko nepasāks saistībā ar Vaidavas upi un zivju nārsta vietas postošo hidroelektrostacijas būvi uz šīs upes, bet pats ministrs jau piemirsis arī savus paziņojumus par iespējamo citu ministriju un dienestu nepietiekamu godprātību atļauju izsniegšanā un būvniecības saskaņošanā, - tas izriet no Ekonomikas ministrijas oficiālās atbildes par Karvas HES būvniecību.

„Akcentējot, ka EM nav tiesību apstrīdēt citu valsts iestāžu izsniegtos tehniskos noteikumus un atzinumus, ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka, iespējams, ne visi citu ministriju, piemēram, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pakļautībā esošie atbildīgie dienesti, izsniedzot atļaujas un saskaņojot Karvas HES būvniecību, ir rīkojušies godprātīgi un objektīvi, izvērtējot projekta ietekmi uz vidi un atbilstību sabiedrības interesēm,” – šāds ministra paziņojums tika izplatīts, sabiedrībai uzzinot par upi un nārsta vietas iznīcinošo HES būvi uz Vaidavas puses.

Taču mēneša laikā kopš šī paziņojuma izteikšanas Kampara vadītā ministrija visu ministra demonstrēto asumu un principiālo ieinteresētību ir pazaudējusi – saskaņā ar tās oficiālo atbildi, kas tapusi, izpildot Ministru prezidenta Valda Dombrovska rezolūciju, viss HES būvniecībā uz Vaidavas upes ir labākajā kārtībā, līdz ar ko ministrijai nav pamata veikt nekādus pasākumus situācijas mainīšanai. Šāds secinājums izdarīts, formāli pārskaitot normatīvajos aktos nepieciešamās atļaujas, ko saņēmuši HES būvētāji.

„Ņemot vērā, ka HES būvniecība atbilstoši Būvniecības likuma 6. pantam ir specializētā būvniecība, būvatļauju Karvas HES uz Vaidavas upes 2002. gada 12. jūlijā izsniedza Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde un tā regulāri pagarināta. 2011. gada 11. maijā Alūksnes novada būvvalde ir saskaņojusi izmaiņas Karvas HES uz Vaidavas upes tehniskajā projektā, par kuru veikšanu ir saņemts pozitīvs zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinums, saskaņā ar kuru izmaiņas paredz zivju resursiem draudzīgāku hidrotehnisko risinājumu un HES ekspluatāciju, salīdzinot ar sākotnējo projektu,” teikts Ekonomikas ministrijas oficiālajā atbildē.

Tāpat norādīts uz to, ka 2010. un 2011. gadā Valsts vides dienesta Madonas reģionālā pārvalde ir veikusi pārbaudes Karvas HES uz Vaidavas upes, kuru laika nav konstatēti tādi pārkāpumi, kas būtu par pamatu būvniecības pārtraukšanai, „bez tam Karvas HES uz Vaidavas upes būvniecība atbilst Ministru kabineta 2002. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 27 „Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus”, jo uz to ir attiecināms šo noteikumu 2.3. apakšpunktā noteiktais izņēmums”. Līdz ar to „Ekonomikas ministrijai šobrīd nav pamata apšaubīt Karvas HES uz Vaidavas upes būvniecības atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un apturēt to.

Formāli pārskatot dokumentāciju, Ekonomikas ministrijas atbildē nav pat pieminēts fakts, ka Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta dokumentā „Zivsaimnieciskās ekspertīzes atkārtots priekšprojekta slēdziens par Karvas HES”, kas bijis pievienots projekta dokumentācijai, skaidri norādīts, ka „HES ūdenskrātuvē tiks appludinātas strauta foreļu nārsta vietas un mazuļu dzīvotne, par ko nepieciešams veikt zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķinu saskaņā ar Ministru kabineta 200l.g. 8. maija noteikumiem Nr. 188”.

Savukārt citā Kampara vadītās ministrijas „nepamanītā” dokumentā – Vides ministrijas Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes pārbaudes aktā, kas sastādīts pirms Nordea bankas finansējuma sniegšanas upes postīšanas projektam, tikpat skaidri norādīts, ka zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķins būvniecības laikā vispār nav veikts. Šajā dokumentā arī norādīts uz izmaiņām HES būvniecības projektā, kas nav saskaņotas ar vides pārvaldi.

Ekonomikas ministrija uzskatījusi par labāku oficiālajā atbildē nepieminēt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa vērtējumu: „Pie esošās situācijas ir novedusi arī Ekonomikas ministrijas netālredzīgā politika, likvidējot Valsts būvinspekciju, kā rezultātā reāli valstī nav institūcijas, kas varētu aktīvi rīkoties šādos gadījumos. Atbildība jāuzņemas arī tā laika ekonomikas ministram [Aigaram Kalvīitm], kas īsi pirms minēto MK noteikumu spēkā stāšanās izdeva atļauju ierosinātā mazā HES projekta uzsākšanai. Nepiekrītu apgalvojumam, ka vides institūcijas nav rīkojušās godprātīgi, jo tika veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes un pārbaudes. Taču esmu uzdevis vēlreiz pārbaudīt lēmumu pieņemšanas vēsturi un noskaidrot pašreizējo situāciju, lai varētu lemt par tālāko rīcību.”

Kā jau ziņots, Vaidavas upi postošais projekts saņēmis Eiropas fondu naudu. 2010.gadā Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros izsludinātā konkursa „Par tehnoloģiju pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem” ietvaros atbalstīti 47 „videi draudzīgi projekti”, un viens no atbalstītajiem bijis arī SIA Patina pieteikums „Moderna un videi draudzīga Karvas HES izveide, nodrošinot oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu”.

„Komisijai neradās šaubas par iesniedzēju plāniem īstenot videi draudzīgu projektu un visu nepieciešamo atļauju saņemšanu. Tādēļ projekta īstenošanai tika piešķirti 350 tūkstoši latu no KPFI līdzekļiem,” skaidro VARAM, gan piebilstot, ka SIA Patina līdz šim nav saņēmusi nevienu latu no piešķirtā finansējuma.

Taču galvenā HES būves finansētāja ir Nordea banka. Uzņēmēja Alda Stūriškas nopirktā SIA Patina pagājušā gada beigās, ieķīlājot Nordea bankā vairākus zemesgabalus Alsviķos, šajā kredītiestādē saņēmusi 713 346 latu lielu aizdevumu HES celtniecībai. Līdz ar to Nordea banka kļuvusi par galveno Vaidavas upes un nārsta vietu izpostīšanas finansētāju.

Vaidava ir iekļauta Latvijas aizsargājamo upju sarakstā, un tajā nārstojošām alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Toties mazo hidroelektrostaciju būve un ekspluatācija Latvijā ir īpaši izdevīga, jo valsts garantē no tām iepirkumu par dubultu tarifu, līdz ar to par Stūriškas uzņēmuma un Nordea bank peļņu netieši maksās visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji.

Banka gan apgalvo, ka esot pievienojusies starptautiskiem standartiem vides jomā un, lai identificētu potenciālos vides riskus, ikdienas darbā izmantojot starptautisku standartu vides risku novērtēšanai ERAT. Taču ne bankas Latvijas filiāle, kas izsniegusi vairāk nekā 700 tūkstošu latu kredītu hidroelektrostacijas celtniecībai uz Vaidavas upes, ne „lielā” Nordea banka nespēj paskaidrot, kā tieši šie standarti izmantoti – ja izmantoti – šī Nordea finansētā projekta vides risku novērtēšanā.

Savukārt Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis joprojām nav vēlējies atbildēt uz jautājumu, kā viņš jūtas, vērojot TV ekrānā videi nodarīto kaitējumu saistībā ar bankas finansēto SIA Patina HES projektu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...