Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrs Artis Kampars svētdien nevēlējās paskaidrot, kā viņš spēj uzturēt ne tikai piecu cilvēku ģimeni, bet arī iespaidīgu savrupmāju (attēlā) un vēl vienu dzīvokli Tukumā, kā arī automašīnu, tam visam kopā mēnesī tērējot tikai aptuveni 420 latu. Tik lieli ir ministra legālie mēneša ienākumi pēc nodokļu un kredītu nomaksas, savukārt pēc nekustamo īpašumu ekspluatācijas izdevumu nomaksas uz vienu ministra ģimenes locekli mēnesī paliek mazāk par 60 legāli iegūtiem latiem vai diviem latiem dienā.

Kā jau ziņots, Kampars ir publiski atzinis, ka pirms trim gadiem viņa ģimene nav spējusi iztikt ar viņa Saeimas deputāta atalgojumu, kas gadā bija par nepilniem trim tūkstošiem latu lielāks nekā tagadējā ministra alga, un tieši šī iemesla dēļ viņam nācies pašam no sava uzņēmuma aizņemties vairāk nekā 58 tūkstošus latu. „Naudu vajadzējis iztikai, jo piecu cilvēku ģimene par Saeimas deputāta algu nav varējusi izdzīvot (sieva nestrādā algotu darbu) pēc tam, kad krīzes dēļ Kamparam zuduši papildienākumi no uzņēmuma peļņas,” – tā Kampars pirms divām nedēļām stāstīja izdevumam Ir.

Toties tagad ministrs apgalvo, ka pieci cilvēki, savrupmāja, dzīvoklis un automašīna tiek uzturēti par 420 latiem mēnesī, - šāda ir ministra pārpalikusī algas daļa pēc kredītmaksājumu (par vairāk nekā 194 tūkstošu eiro lielo kredītu) veikšanas „uz rokas”. Taču to, kā tas izdodas, Kampars paskaidrot nevēlas, - svētdien viņš atteicās sniegt atbildi uz jautājumu, kā viņš ar šāda apjoma legālajiem ienākumiem mēnesī spēj uzturēt piecu cilvēku ģimeni, īpašumu Salas/L.Dzelzceļa ielā, dzīvokli un automašīnu.

Ar šiem ienākumiem Kamparam ir pieticis, lai šā gada martā arī kopā ar ģimeni pavadītu atvaļinājuma nedēļu Alpos. Pats Kampars publiski ir skaidrojis, ka "ģimenē ir tradīcija bērnu pavasara brīvdienu nedēļu pavadīt kopā jau 11 gadus".  Taču, saņēmis jautājumu, kādu summu šis brauciens ir izmaksājis un kādiem līdzekļiem apmaksāts, ministrs svētdien atteicās atbildēt arī uz to.

Tāpat Kampars nevēlējās sniegt atbildi arī uz jautājumu, vai, nesniedzot atbildes par viņa legālajiem ienākumiem un izdevumiem, viņš nepārkāpj savas apvienības Vienotība ētikas kodeksu, kas cita starpā uzdod uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību.

Kā jau ziņots, saskaņā ar Kampara valsts amatpersonas deklarāciju viņa pastāvīgie ienākumi – neskaitot sievas 27 tūkstošu latu dāvinājumu un pie ienākumiem nemaz nenorādītajiem 35 tūkstošiem no nezināma „investora” – gadā ir 21 tūkstotis latu, mēnesī attiecīgi – 1750 latu pirms nodokļu nomaksas.

Ņemot vērā, ka Kamparam ir trīs bērni, no kuriem vecākais dēls jau ir pilngadīgs, Ludberks bilance algu kalkulators rāda, ka tādējādi Kampara ikmēneša ienākumi „uz rokas” ir 1220 latu. Tie arī ir vienīgie Kamparu ģimenes oficiālie ienākumi, - ministrs pats ir publiski atzinis, ka viņa dzīvesbiedre Ilva jau sešus gadus nestrādā.

No šiem ienākumiem ir jāatskaita ikmēneša kredīta maksājumi par Kamparu ģimenes iespaidīgo māju (precīzāk – divas savienotas ēkas un vēl vienu palīgēku) Tukumā, Salas ielā (attēlos), - hipotekārā kredīta atlikums saskaņā ar Kampara deklarāciju šā gada sākumā ir bijis 194,3 tūkstoši eiro.

Kampars ir sniedzis atšķirīgus skaidrojumus par to, kādi ir ikmēneša kredītmaksājumi. No deklarācijas izriet, ka gada laikā viņš nomaksājis aptuveni 10 tūkstošus eiro – tātad 830 eiro vai 585 latus mēnesī.

Taču pēdējās nedēļās Kampars ir sniedzis apgalvojumus, no kuriem izriet, ka kredīta maksājumi patiesībā ir lielāki. Savā personiskajā blogā viņš raksta: „2010.gadā, kā tas izriet no manas amatpersonas deklarācijas, parādsaistības esmu samazinājis par 72 tūkstošiem latu – tajos ietverta gan īstermiņa aizdevuma dzēšana, gan regulārie hipotekārā kredīta maksājumi.”

Tas nozīmē, ka, no šiem 72 tūkstošiem atņemot oficiāli atdoto vienreizējo aizdevumu 63,4 tūkstošu latu apmērā, sanāk – gadā Kampars kredītmaksājumos samaksājis apmēram 8,6 tūkstošus latu jeb vidēji 716 latus mēnesī.

Savukārt vēl trešo versiju par saviem kredītmaksājumiem Kampars izteicis izdevumam Ir: saskaņā ar to viņš ik mēnesi maksājumiem par kredītsaistībām tērējot aptuveni 800 latu.

Kā „precīzāko patiesību” pieņemot hronoloģiski pēdējo no šīm versijām, sanāk: Kamparu ģimenei pēc kredītu maksājumiem mēnesī iztikai un visiem pārējiem maksājumiem paliek tikai aptuveni 420 latu „uz rokas” (Ls 1220 – Ls 800 = Ls 420).

Tiesa, pašam ekonomikas ministram ir sava matemātika: tai pašā izdevuma Ir publikācijā viņš apgalvo gan to, ka mēneša kredītmaksājumi viņam esot ap 800 latiem, gan to, ka ģimenei „iztikšanai paliekot ap 500-600 latiem”, kaut ministra mēnešalga ir tikai 1220 latu.

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi