Iesaki rakstu: 
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars seko partijas Latvijas attīstībaipiemēram un neatklāj, cik lielu atalgojumu saņem šajā amatā. Avoti partijas valdē, nevēloties tikt oficiāli citēti un minēt konkrētu summu, Pietiek atzina, ka Kampara ikmēneša alga ir “lielāka nekā ministriem”. Tas neoficiāli arī tiek minēts kā skaidrojums, kādēļ atklāt Kampara algu nebūtu politiski ērti. Tomēr lielāko Kampara ienākumu daļu varētu veidot viņa kā valdes priekšsēdētāja alga pirms gandrīz diviem gadiem dibinātajā biedrībā Latvijas-Ķīnas biznesa padome, kura cita starpā nodarbojas ar uzturēšanās atļauju pret nekustamo īpašumu iegādi lobēšanu
Kampars uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem, diviem atgādinājumiem un lūgumiem argumentēt, kādēļ uzskata, ka var neatklāt savu atalgojumu partijā un uzņēmēju finansētā biedrībā, klusēja. Tikmēr pieejamā informācija ļauj spriest, ka valdošās partijas ģenerālsekretāra ikmēneša ienākumus veido ne tikai alga Vienotībā, bet arī uzņēmēji, kas finansē viņa vadīto biedrību un ir tieši ieinteresēti noteiktā politikā.
Jautājums par Kampara atalgojumu Latvijas-Ķīnas biznesa padomē ir sabiedriski nozīmīgs, jo viņam kā valdošās partijas ģenerālsekretāram ir liela politiskā ietekme uz vienu no biedrības darbības jomām, proti, to, kāda turpmāk būs valsts politika uzturēšanās atļauju tirdzniecībā. Starp Kampara vadītās biedrības biedriem ir arī uzturēšanās atļauju biznesā tieši ieinteresētie nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns un AS Rietumu banka valdes loceklis Iļja Suharenko.
Abi biznesmeņi, kā lasāms Lursoft pieejamajā Latvijas-Ķīnas biznesa padomes biedru sapulces protokolā, aktīvi piedalās biedrības darbā. Uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi aizvadītajā gadā kļuva politiski jūtīga un saasināja attiecības starp koalīcijas partneriem Nacionālo apvienību un Vienotību, jo pēdējā politiski aizstāvēja esošās prakses turpināšanu.
Pašlaik Lursoft datubāzē pieejams Kampara vadītās biedrības pārskats tikai par pirmo darbības gadu, pārskats par 2013. gadu vēl nav iesniegts. Pie pozīcijas “darba alga” norādīts, ka 2012. gadā biedrība šim mērķim iztērējusi 30 396 latus. Saskaņā ar statūtiem Kampara ieņemtais valdes priekšsēdētāja amats ir vienīgais algotais amats biedrībā. No Latvijas-Ķīnas biznesa padomes mājaslapas un publiskajām aktivitātēm redzams, ka tā konsultantes statusā piesaistījusi arī bijušo Kampara sabiedrisko attiecību padomnieci no Ekonomikas ministrijas laikiem Elīnu Bīviņu.
Partiju finansēšanas likums gan uzdod politiskajai organizācijai katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu, kas ir publiski pieejams KNAB mājaslapā internetā. Tomēr prakse rāda, ka no šiem publiskajiem pārskatiem nav iegūstama detalizēta informācija par partiju tēriņiem.
Partijas Vienotība finanšu pārskats par 2012. gadu vēsta, ka algās tā izmaksājusi vairāk nekā 53 000 latu, sīkāk neatšifrējot pozīcijas. Kampars par partijas Vienotība ģenerālsekretāru kļuva 2011. gada novembrī drīz pēc tam, kad zaudēja ekonomikas ministra amatu. 2012. gada februārī viņš kļuva par vairāku uzņēmēju, tostarp arī ar tobrīd topošo, nu jau nodibināto partiju Latvijas attīstībai sponsoru un dibinātaju finansētās Latvijas-Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētaju. Oficiāli padomes mērķis ir lobēt Latvijas uzņēmēju intereses Ķīnā. Pirms gandrīz diviem gadiem Vienotības ģenerālsekretārs arī Pietiek neatklāja, kāds būs viņa algas apmērs biedrībā, tobrīd aizbildinoties, ka līgums vēl nav parakstīts.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
