Kampara virzītie noteikumi maksu par dārgo vēja enerģiju uzliek galapatērētāju pleciem
PIETIEK21.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arta Kampara (Vienotība) vadītā Ekonomikas ministrija (EM) apstiprināšanai valdībā virza noteikumus, kas paredz, ka par vēja parku izbūvi jūrā maksās elektrības galapatērētājs. Noteikumi paredz, ka vēja parku pieslēgums jūrā par savu naudu būs jānodrošina Latvijas sistēmas operatoram, kas ir Latvenergo koncernā ietilpstošā a/s Augstsprieguma tīkls. Būtībā tas nozīmē, ka par vēja parku darbības uzsākšanai nepieciešamo pieslēguma izveidi maksās iedzīvotāji, jo šīs izmaksas tiks ietvertas tarifā. Tāpat noteikumi paredz vēja parkos saražotās elektroenerģijas iepirkšanu par atbalsta cenām.
EM izstrādātie un Kampara parakstītie „Noteikumi par būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu, būvniecības, ierīkošanas, un ar to saistītās izpētes, un būvju ekspluatācijas atļaujas laukuma jūrā noteikšanu” tika pieteikti saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē 26. maijā, saskaņošanai ar citām atbildīgajām institūcijām dodot ļoti īsu termiņu – līdz 10. jūnijam.
Steigā virzītie noteikumi paredz, ka sistēmas operators nodrošina transformatora apakšstacijas jūrā un elektroenerģijas pieslēguma sauszemes elektrotīklam izbūvi, paredzot šo izmaksu iekļaušanu elektroenerģijas pārvades sistēmas tarifu veidojošajās izmaksās.
Tāpat noteikumi paredz elektroenerģijas atbalsta maksimālo apjomu, ko elektroenerģijas pārvades sistēmas operators ik mēnesi izmaksā vēja enerģijas ražotājam. Atbalsta maksājuma apjoms saskaņā ar EM ieceri būtu starpība starp konkursa pretendenta piedāvāto elektroenerģijas maksimālo atbalsta apjomu un iepriekšējā mēneša vidējo elektroenerģijas cenu elektroenerģijas biržā.
Paredzēts, ka līdz 2014. gada 1. janvārim a/s Augstsprieguma tīkls veiks priekšizpēti un ģeoloģisko izpēti, lai konkretizētu vēja parku potenciālās būvniecības vietas. Tās tad 2014. gadā plānots pārdot izsolē. Konkursa uzvarētājs iegūtu tiesības veikt vēja elektrostaciju būvniecību jūrā līdz 30 kvadrātkilometru platībā ar kopējo jaudu 190-200 MW. Līdz ar to konkursa uzvarētājs par saražoto elektroenerģiju arī iegūs elektroenerģijas atbalsta maksimālo apjomu, kuru būs norādījis pieteikumā konkursam būvniecības atļaujas saņemšanai.
Par šo kumosu visticamāk cīnīsies divas firmas - SIA JK Energy un SIA Baltic Wind Park, kurām 2008. un 2009. gadā EM izdeva atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai jūrā. 2009. gadā šīs abas firmas vērsās EM ar iesniegumiem, lūdzot virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanu par atļauju izsniegšanu jūras teritoriju izpētei un vēja elektrostaciju būvniecībai.
EM izsniegusi atļaujas uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu vēl divām ar vēja enerģiju saistītām firmām. 2006. gada 11. decembrī EM izdeva atļauju, ar kuru SIA FCM tika atļauts uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu ar kopējo jaudu 200 MW Latvijas Republikas Baltijas jūras Rietumu piekrastes kontinentālajā šelfā, teritorijā no Kolkas līdz Papei, attālumos no 1 km līdz 30 km no krasta līnijas. Bet 2008. gada 15. decembrī EM izdeva atļauju, ar kuru SIA Baltijas Jūras Vēja enerģijas termināls tika atļauts uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu ar kopējo jaudu 75 MW Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
