Kampara firma iekrīt vēl dziļākos parādos, ieķīlā arī autotransportu
L. Lapsa21.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tukuma SIA Firma Ronis, kuras oficiālais īpašnieks, neraugoties uz nezināma „investora” faktiski uzdāvinātiem 35 tūkstošiem latu, joprojām skaitās ekonomikas ministrs Artis Kampars, iekritusi vēl dziļākos parādos, - SEB bankā tā ieķīlājusi arī uzņēmuma transportlīdzekļus.
Kā rāda Lursoft dati, Komercķīlu reģistrā iegrāmatota jauna ķīla, kuras devēja ir firma Ronis, bet ķīlas ņēmēja – SEB banka. Maksimālā prasījuma summa ir iespaidīgie 1,84 miljoni latu, savukārt ieķīlātās mantas aprakstā atrodamas tikai četras automašīnas – trīs Ford Focus un viens Peugeot 407.
Pati banka nekādus komentārus par šo gadījumu nesniedz, taču min vispārīgu norādi - kredītņēmēja saistības var būt reģistrētas Komercķīlu reģistrā, zemesgrāmatā vai pat Kuģu reģistrā, līdz ar to kopējā saistību summa ne vienmēr parādās vienā reģistrā.
Tas acīmredzami ir arī šis gadījums – Kampara firmai nevis izdevies ieķīlāt četras automašīnas par 1,84 miljoniem latu, bet gan tā iekritusi vēl dziļākos parādos un bijusi spiesta bankai ieķīlāt savu vēl atlikušo mantu.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka firmai Ronis piederošais ēku komplekss Tukumā, Šēseles ielā 3 SEB bankā līdz šim bija ieķīlāts par 1,57 miljoniem latu. Šī pati hipotēka attiecas arī uz blakus esošo īpašumu J. Raiņa ielā 16a, savukārt vēl par 450 tūkstošiem latu Swedbank ieķīlāts firmas īpašums Zemītes ielā 2.
Tagad kopējais ķīlas apjoms, spriežot pēc publisko reģistru datiem, palielinājies par aptuveni 270 tūkstošiem latu, taču nav zināms, kādu vēl mantu papildus transporta līdzekļiem ir nācies ieķīlāt ekonomikas ministram uzņēmumam. Pats Kampars jau tradicionāli nekādus komentārus par savu neveiksmīgo biznesu nesniedz.
Kā jau ziņots, Kamparu pērn reizē ar dzīvesbiedres it kā sakrātiem un nu viņam uzdāvinātiem 27 tūkstošiem latu no bankrota glāba un nemainīt ierasto dzīvesveidu ļāva arī 35 tūkstoši latu, ko viņš saskaņā ar paša skaidrojumu esot saņēmis no mistiska investora par firmas Ronis izpētes iespēju.
„Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu,” – tā aprīļa sākumā Kampars rakstīja savā blogā, klāstot, kādā veidā viņš bez parādos un zaudējumos slīkstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanas pērn ticis pie 35 tūkstošiem latu.
Lursoft datu bāze rāda, ka arī tagad Firmas Ronis vienīgais oficiālais īpašnieks ir Kampars, - tātad, neraugoties uz ministra apgalvojumiem par vēlmi pārdot uzņēmumu un anonīmā investora it kā esošo vēlmi to pirkt, tas joprojām nav noticis.
Savukārt tas nozīmē, ka, ja ticēt ministra apgalvojumiem, viņa firmas ar 269,6 tūkstošu latu lielo pagājušā gada apgrozījumu izpēte un audits ilgst jau vismaz astoņus mēnešus, - vai arī audits beidzies un Kampara labvēlis savus 35 tūkstošus latu nav vēlējies ņemt atpakaļ, vai arī ministrs atradis vēl kādus jaunus papildienākumus, no kuriem savukārt atmaksāt šos 35 tūkstošus.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
