Kampara firma iekrīt vēl dziļākos parādos, ieķīlā arī autotransportu
L. Lapsa21.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tukuma SIA Firma Ronis, kuras oficiālais īpašnieks, neraugoties uz nezināma „investora” faktiski uzdāvinātiem 35 tūkstošiem latu, joprojām skaitās ekonomikas ministrs Artis Kampars, iekritusi vēl dziļākos parādos, - SEB bankā tā ieķīlājusi arī uzņēmuma transportlīdzekļus.
Kā rāda Lursoft dati, Komercķīlu reģistrā iegrāmatota jauna ķīla, kuras devēja ir firma Ronis, bet ķīlas ņēmēja – SEB banka. Maksimālā prasījuma summa ir iespaidīgie 1,84 miljoni latu, savukārt ieķīlātās mantas aprakstā atrodamas tikai četras automašīnas – trīs Ford Focus un viens Peugeot 407.
Pati banka nekādus komentārus par šo gadījumu nesniedz, taču min vispārīgu norādi - kredītņēmēja saistības var būt reģistrētas Komercķīlu reģistrā, zemesgrāmatā vai pat Kuģu reģistrā, līdz ar to kopējā saistību summa ne vienmēr parādās vienā reģistrā.
Tas acīmredzami ir arī šis gadījums – Kampara firmai nevis izdevies ieķīlāt četras automašīnas par 1,84 miljoniem latu, bet gan tā iekritusi vēl dziļākos parādos un bijusi spiesta bankai ieķīlāt savu vēl atlikušo mantu.
Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka firmai Ronis piederošais ēku komplekss Tukumā, Šēseles ielā 3 SEB bankā līdz šim bija ieķīlāts par 1,57 miljoniem latu. Šī pati hipotēka attiecas arī uz blakus esošo īpašumu J. Raiņa ielā 16a, savukārt vēl par 450 tūkstošiem latu Swedbank ieķīlāts firmas īpašums Zemītes ielā 2.
Tagad kopējais ķīlas apjoms, spriežot pēc publisko reģistru datiem, palielinājies par aptuveni 270 tūkstošiem latu, taču nav zināms, kādu vēl mantu papildus transporta līdzekļiem ir nācies ieķīlāt ekonomikas ministram uzņēmumam. Pats Kampars jau tradicionāli nekādus komentārus par savu neveiksmīgo biznesu nesniedz.
Kā jau ziņots, Kamparu pērn reizē ar dzīvesbiedres it kā sakrātiem un nu viņam uzdāvinātiem 27 tūkstošiem latu no bankrota glāba un nemainīt ierasto dzīvesveidu ļāva arī 35 tūkstoši latu, ko viņš saskaņā ar paša skaidrojumu esot saņēmis no mistiska investora par firmas Ronis izpētes iespēju.
„Pašlaik esmu uzsācis uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas procesu, un, kā tas ir raksturīgi šāda veida darījumiem, kapitāla daļu potenciālais pircējs ir uzsācis due diligence procesu un, apstiprinot savu nolūku nopietnību, ir iemaksājis man drošības naudu,” – tā aprīļa sākumā Kampars rakstīja savā blogā, klāstot, kādā veidā viņš bez parādos un zaudējumos slīkstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanas pērn ticis pie 35 tūkstošiem latu.
Lursoft datu bāze rāda, ka arī tagad Firmas Ronis vienīgais oficiālais īpašnieks ir Kampars, - tātad, neraugoties uz ministra apgalvojumiem par vēlmi pārdot uzņēmumu un anonīmā investora it kā esošo vēlmi to pirkt, tas joprojām nav noticis.
Savukārt tas nozīmē, ka, ja ticēt ministra apgalvojumiem, viņa firmas ar 269,6 tūkstošu latu lielo pagājušā gada apgrozījumu izpēte un audits ilgst jau vismaz astoņus mēnešus, - vai arī audits beidzies un Kampara labvēlis savus 35 tūkstošus latu nav vēlējies ņemt atpakaļ, vai arī ministrs atradis vēl kādus jaunus papildienākumus, no kuriem savukārt atmaksāt šos 35 tūkstošus.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
