Iesaki rakstu: 
Lai gan vēl pirms mēneša Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, ar Jauno laiku savulaik saistītais Valdis Lokenbahs liedzās, ka meklē amatu bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara bijušajai biroja vadītājai Gintai Ozolai, viņai nule izveidots SPRK padomes priekšsēdētāja padomnieces amats ar 1157 latu algu pirms nodokļu nomaksas, noskaidroja Pietiek.
Cenšoties atrast labi apmaksātu amatu valsts pārvaldē Vienotības biedrei Ozolai, oktobrī tikusi uzrunāta arī Satiksmes ministrijas vadība, kur premjera partijai ir ietekme. Tomēr Ozola devusi priekšroku padomnieces amatam SPRK, nevis bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa birojā. Ozolai nesen zaudējot amatu Ekonomikas ministrijā (EM), radās aizdomas, ka viņa sev līdzi paņēmusi slepus nokopētus kolēģu, konkrēti ministra padomnieces Ineses Druvietes pierakstus, kuri vēlāk tika izmantoti "melnā PR" kampaņā pret tagadējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Pati Ozola to Pietiek ir noliegusi.
Lokenbaham jau ir viens padomnieks – ekonomists Edvīns Karnītis, kurš Pietiek apstiprināja, ka amatu pamest netaisās. Tādējādi vēl viens padomnieka amats izveidots īpaši Ozolai. Viņa, lai gan vēl oktobra sākumā tāpat kā Lokenbahs Pietiek liedzās, ka viņai sarunāts amats SPRK, otrdien šo faktu apstiprināja. Ozola SPRK padomes priekšsēdētājam sniegšot padomus "jautājumos informācijas plūsmas un sistēmu analīzes jomā, kā arī, protams, daudzi citi [jautājumi] pēc priekšsēdētāja ierosinājuma".
Jauna amata meklēšanā Ozolai, pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, palīdzējis arī Vienotības pašreizējais ģenerālsekretārs Kampars, bet Lokenbahs, jautāts, vai Vienotības ģenerālsekretārs ar viņu runājis par bijušās biroja vadītājas darbā iekārtošanu, iepriekš to noliedza. SPRK padomes priekšsēdētājs reaģēja nervozi, sakot, ka šāds jautājums ir "jocīgs". Otrdien, pulksten 16:30 zvanot uz SPRK, Ozola savā jaunajā darbavietā vairs nebija sasniedzama, bet uz mobilā tālruņa zvaniem neatbildēja, izvēloties sazināties ar īsziņām. SPRK padomes sastāvs tika pārvēlēts laikā, kad Ekonomikas ministriju vadīja Kampars, un tajā bez Lokenbaha ir vēl viens ar Vienotību cieši saistīts pārstāvis – Rolands Irklis.
Kad Pietiek Lokenbaham oktobra sākumā jautāja, kāds amats nolūkots Ozolai un kādu apsvērumu dēļ viņa tiek uzskatīta par piemērotāko pretendenti, viņš apstiprināja, ka sarunas par Ozolas darbu regulatorā ir bijušas, bet atteicās atklāt, par kādu amatu ir runa. "Pašreizējā brīdī ir bijušas tikai pārrunas, nekāds līgums, nekādi papīri nav parakstīti, " atzina Lokenbahs. Līgums tikšot noslēgts, ja "mēs ar Gintu Ozolu atradīsim kopējus punktus". Pati matemātiķes un politologa izglītību ieguvusī Ozola atbildi uz jautājumu, uz kādu amatu SPRK pretendē un kāpēc uzskata sevi par tam piemērotu, pirms mēneša nesniedza. "Esmu tikusies ar daudziem, tai skaitā ar Valdi Lokenbahu," ar īsziņas starpniecību norādīja Ozola. Uz Pietiek zvaniem viņa neatbildēja, lūdzot sūtīt sms.
Kā toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara biroja vadītāja un uzticības persona Ozola 2010. gada decembrī tika apstiprināta a/s Rīgas siltums, kurā EM ir valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, padomē.
Ozolai nesen zaudējot amatu EM, radās aizdomas, ka viņa sev līdzi paņēmusi slepus nokopētus kolēģu, konkrēti ministra padomnieces Ineses Druvietes pierakstus, kuri vēlāk tika izmantoti "melnā PR" kampaņā pret tagadējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Runa ir par ministra padomnieces Ineses Druvietes ar roku rakstītajām piezīmēm par iespējamām izmaiņām EM un tās pārraudzības iestādēs, kuru kopijas caur Vienotībai pietuvinātiem sabiedrisko attiecību darbiniekiem nonāca medijos. Pietiek tās jau ir publicējis.
Ozola šīs aizdomas Pietiek noliedza. "Nevaru komentēt jūsu aizdomas, jo dzirdu to pirmo reizi un neesmu to darījusi," apgalvoja Ozola. Viņa augsti novērtējot jaunā ekonomikas ministra komandas locekļu sadarbību, "nodrošinot ministru nomaiņas pārejas posmu un darbu pēctecību". Ozola arī nevarot komentēt darbu ministru birojos, jo uzskatītu to par nelojalitāti.
Septembrī pret ekonomikas ministru Pavļutu, kurš uzsācis reformas zaļās enerģijas jomā, no kura iepriekš krējumu smēla ar varas partijām, tostarp Vienotību, saistīti uzņēmēji, medijos tika veikta plaša publiska kampaņa, cenšoties pierādīt, ka viņu vada savtīgi, ar kādreizējo darbu bankā saistīti motīvi. Pietiek iepriekš pētītās saiknes starp Pavļuta demisijas iespējamajiem pieprasītājiem un pret ekonomikas ministra vērstās kampaņas īstenotājiem liek domāt, ka notiekošā režisori nav meklējami tālu no to miljonāru loka, kuri pelna vai cerēja nopelnīt no tālāka valsts atbalsta zaļajai enerģijai.
Pavļutu it kā kompromitējošās spekulācijas, kā arī no ministra biroja noplūdušu iekšēju informāciju medijiem, pēc Pietiek ziņām, nodeva ar sabiedrisko attiecību firmas Baltijas komunikāciju centrs (BKC) starpniecību. Šī firma apkalpojusi gan Vienotību izveidojošās partijas un to atsevišķus ietekmīgus politiķus, gan partijai pietuvinātus sponsorus.
BKC īpašnieks Gints Feders Pietiek septembrī noliedza, ka veidotu melno kampaņu pret Pavļutu un to apmaksātu kādi ar viņa politiku neapmierināti miljonāri. "Mēs neesam nekādu informāciju medijiem piespēlējuši. Mēs arī savus klientus neatklājam, bet, nē, neviens no mūsu esošajiem klientiem nav mūs tam noalgojis," viņš apgalvoja.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
