Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr ģenerālprokurors Juris Stukāns un viņa vadītā prokuratūra ir izsmēlis pat jaunā valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pacietības mēru un jau otrdien „izsaukts uz paklāja” Rīgas pilī, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, bez kura tieša atbalsta ģenerālprokurors no amata faktiski nav atlaižams, līdzšinējā ģenerālprokurora rīcībā neko sliktu nesaskata, - Pietiek šodien publicē A. Strupiša oficiālu atbildi uz Lato Lapsas iesniegumu, no kuras izriet, ka ģenerālprokurors turpina baudīt pilnu Augstākās tiesas priekšsēdētāja uzticību.

„Augstākajā tiesā 2023. gada 2. maijā saņemts Jūsu iesniegums par ģenerālprokurora rīcības pārbaudi.

Iesniegumā lūgts pārbaudīt tajā norādītos faktus, kas, Jūsuprāt, liecina par ģenerālprokurora Jura Stukāna veiktām apkaunojošām darbībām un apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu, un ierosināt Prokuratūras likuma 41. pantā minēto pārbaudi, lai īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis izvērtētu, vai iesniegumā norādītajos faktos nav konstatējams kāds no Prokuratūras likuma 41.1 pantā minētajiem atlaišanas pamatiem.

Pirmkārt, Jūs norādāt, ka ģenerālprokurors esot demonstrējis nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, kā arī veicis apzinātas darbības, lai, izmantojot savu dienesta stāvokli un amata sniegtās iespējas, apkaunojoši nepieļautu to, ka šo viņa rīcību, izvērtētu Prokuroru atestācijas komisija.

Minētais pamatots ar apstākli, ka Jūs esot vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, kurā norādīts uz Jura Stukāna izteikumiem 2019. gada 20. septembrī Tieslietu ministrijas un ASV vēstniecības rīkotajā ekspertu paneļdiskusijā „Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā” un lūdzis Prokuroru atestācijas komisijai izvērtēt viņa rīcību.

Iesniegums neesot nodots Prokuroru atestācijas komisijai, un ģenerālprokurors pats esot atbildējis uz šo iesniegumu, izvairoties no atbildības par saviem publiskajiem izteikumiem. Pēc atbildes saņemšanas Jūs atkārtoti esot vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, lūdzot iesniegumu nodot Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir iesniegumā norādīto jautājumu izlemšana, nevis personai, uz kuru attiecas tajā minētie fakti. Atbildi uz šo iesniegumu Jūs neesot saņēmis.

Otrkārt, ģenerālprokurors esot veicis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu, paužot viedokli šī gada 30. aprīlī Latvijas Televīzijas raidījumā „De Facto”, ir tīši un apzināti, bez konkrētiem pierādījumiem un ekspertīzes nomelnojot Latvijas Republikas administratīvo iekārtu, kuras pārstāvis viņš ir. Ģenerālprokurors tīši un apzināti esot nodevis sabiedrībai vēstījumu, ka nav ņemams vērā likuma „Par policiju” 3. pants, kurā minēts, ka policijas uzdevumi ir garantēt personu un sabiedrības drošību, kā arī novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

Treškārt, ģenerālprokurors esot veicis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa ieņemto amatu, tīši un apzināti publiski aicinājis vajāt personas par to izteiktu viedokli vai paustām ziņām pēc neesošām Krimināllikuma normām.

Atbildot uz Jūsu iesniegumu, informēju, ka Jūsu iesniegumā norādītie apstākļi nav pamats, lai Augstākās tiesas priekšsēdētājs rīkotos atbilstoši Prokuratūras likuma 41.3 pantam.

Likumdevējs Prokuratūras likuma 41.1 pantā ir noteicis pamatus, kad ir iespējams rosināt ģenerālprokurora atlaišanu, kā arī Prokuratūras likuma 41.3 pantā paredzējis tam noteiktu procedūru.

Prokuratūras likuma 41.1 panta 5. punktā ir noteikts, ka ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Prokuratūras likuma 41.3 pantā paredzētas Augstākās tiesas priekšsēdētāja tiesības ierosināt pārbaudi, lai Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatētu ģenerālprokurora atlaišanas pamatu esību vai neesību.

Ņemot vērā ģenerālprokurora funkcijas, statusu un neatkarību, viņa atlaišana ir absolūts ārkārtas gadījums, un tai ir jābūt sevišķi nopietniem iemesliem. Nepamatotas pārbaudes iniciēšana var ietekmēt prokuratūras neatkarību savu funkciju izpildē. Līdz ar to ir izvērtējams, vai Jūsu iesniegumā norādītie apstākļi ir tādi, kas Augstākās tiesas priekšsēdētājam dod pamatu šādas pārbaudes iniciēšanai.

Iesniegumā norādītie ģenerālprokurora izteikumi Jūsu minētajās situācijās ir jāvērtē gan konkrētā viedokļa kontekstā, gan kontekstā ar ģenerālprokurora darbību kopumā.

Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā nostiprinātā vārda brīvība garantē ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp ģenerālprokuroram, tiesības brīvi paust savus uzskatus par visdažādākajiem sabiedrības dzīves jautājumiem, pat ja tie atšķiras no sabiedrības vairākuma uzskatiem. Vienlaikus šāda viedokļa paušanai jābūt tādai, kas neierobežo citu sabiedrības locekļu tiesības, kā arī atbilst ētikas normām. Nav šaubu, ka ģenerālprokurora amats prasa ievērot visaugstākos standartus, un viņa rīcībai jābūt tādai, kas neizraisa šaubas par to.

Jūsu minētie ģenerālprokurora izteikumi par Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestajām kompensācijām arī ir jāaplūko šo izteikumu kontekstā. Raugoties kontekstā, ģenerālprokurors ar šiem izteikumiem neaicina uz nihilismu vai apzinātu pārkāpumu izdarīšanu attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu. Gluži otrādi viņš atzīst, ka pārkāpumi ir pārkāpumi, un par tiem ir jācieš sankcijas.

Jūsu minētais ģenerālprokurora izteikums par Leona Rusiņa izciestā soda ietekmi uz viņa turpmāko rīcību arī ir vērtējams kontekstā. Ģenerālprokurors šo frāzi apzīmē kā tēzi. Ar jēdzienu „tēze” parasti apzīmē apgalvojumu, kurš tiek izvirzīts diskusijai. Šāda tēze ir noteikti apsverama, apspriežot, piemēram, jautājumu par piespiedu līdzekļu ietekmi uz psihiski nelīdzsvarotiem cilvēkiem un kā šī ietekme būtu jāņem vērā, izvēloties šādiem cilvēkiem piemērotus piespiedu līdzekļus.

Jūsu minētais ģenerālprokurora izteikums par to, ka policija nevar pasargāt cilvēkus, arī ir atrauts no konteksta. Jūsu minētais vēstījums, ka nav ņemams vērā Policijas likuma 3.pants, ģenerālprokurora teiktajā nav saskatāms.

Tāpat atrauts no konteksta ir Jūsu saskatītais ģenerālprokurora aicinājums vajāt personas par to izteiktu viedokli pēc neesoša Krimināllikuma panta. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes konferencē „Krimināltiesību doktrīna un tās nozīme krimināltiesisko normu izstrādē un piemērošanā” ģenerālprokurors uzrunā ir komentējis profesora Ulda Krastiņa iespējamu rīcību savu tiesību aizstāvībai gadījumā, ja viņš publiskajā telpā izskanējušo kritiku par viņa iepriekšējo profesionālo darbību uzskata par nepamatotu. Ģenerālprokurora teiktajā nav dzirdams, ka viņš kā amatpersona gatavotos piemērot neeksistējošas tiesību normas.

Ņemot vērā ģenerālprokurora statusu un neatkarības garantijas, atsevišķi teikumi vai izteiksmes veids vien, atrauti no satura, nav pamats ģenerālprokurora atcelšanas procedūras uzsākšanai.

Attiecībā uz Jūsu iesnieguma nenodošanu Prokuroru atestācijas komisijai man ir nepieciešama papildu informācija no ģenerālprokurora, kuru pieprasīšu un izvērtēšu pēc tās saņemšanas.”

Novērtē šo rakstu:

48
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi