Kamēr Rīgas dome tiesājas ar Reinbahu, Mežaparkā stāv puspabeigts "Skultes pārvads"
Pietiek lasītāja29.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viestura prospekta iedzīvotājiem Rīgā nav jāskatās Ukrainas ziņas, lai redzētu postažu. Ja Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD) ļaus turpināt patvaļu, Rīga pārvērtīsies par iedzīvotājiem nedraudzīgu vietu bez zaļās zonas.
2020.gada pavasarī RDSD uzdevumā tika izcirsta liela Mežaparka platība, lai būvētu satiksmes pārvadu pār dzelzceļu Rīga-Skulte. Tas tika darīts, klaji ignorējot Sarkandaugavas iedzīvotāju Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības un to, ka Mežaparks ir visu rīdzinieku atpūtas vieta un svarīga dabas teritorija pilsētā.
Līdz 2021.gada beigām pārvads jau bija gandrīz uzbūvēts, bet tad darbi apstājās uz ziemas pārtraukumu. Ziema ir beigusies, bet Viestura prospekta iedzīvotāji dzīvo pamestā būvlaukumā, kamēr caurbraucēji lauž mašīnas.
"Otrās šķiras rīdziniekiem", kas dzīvo Viestura prospektā, pārvads nav vajadzīgs. Tas bija iecerēts it kā ostai, bet patiesībā pirmās šķiras rīdziniekiem, kas nodokļus maksā Kalngalē vai Saulkrastos un katru rītu spiežas ar savām tačkām Rīgā, lai veidotu sastrēgumus un piesārņotu gaisu.
Tas pats - pilnīgi nekas - notiek arī ar Brasas pārvadu. Pilsētas patēvi ir aizņemti ar tiesāšanos un politiku, bet nedara savu tiešo darbu.
Šis domes sasaukums ir vēl sliktāks nekā salašņas un Ušakova dome. Kleptokrāti staķi, ķirši, reinbahi un jakrini nepārstāv rīdziniekus, tāpat kā partiju saeima, valstsgribulis un piekariņš nepārstāv Latvijas tautu.
JA NEVARAT PABEIGT IESĀKTO, VĀCIET TO PĀRVADU NOST UN STĀDIET ATPAKAĻ KOKUS!
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
