Kamēr Rīgas dome tiesājas ar Reinbahu, Mežaparkā stāv puspabeigts "Skultes pārvads"
Pietiek lasītāja29.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viestura prospekta iedzīvotājiem Rīgā nav jāskatās Ukrainas ziņas, lai redzētu postažu. Ja Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD) ļaus turpināt patvaļu, Rīga pārvērtīsies par iedzīvotājiem nedraudzīgu vietu bez zaļās zonas.
2020.gada pavasarī RDSD uzdevumā tika izcirsta liela Mežaparka platība, lai būvētu satiksmes pārvadu pār dzelzceļu Rīga-Skulte. Tas tika darīts, klaji ignorējot Sarkandaugavas iedzīvotāju Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības un to, ka Mežaparks ir visu rīdzinieku atpūtas vieta un svarīga dabas teritorija pilsētā.
Līdz 2021.gada beigām pārvads jau bija gandrīz uzbūvēts, bet tad darbi apstājās uz ziemas pārtraukumu. Ziema ir beigusies, bet Viestura prospekta iedzīvotāji dzīvo pamestā būvlaukumā, kamēr caurbraucēji lauž mašīnas.
"Otrās šķiras rīdziniekiem", kas dzīvo Viestura prospektā, pārvads nav vajadzīgs. Tas bija iecerēts it kā ostai, bet patiesībā pirmās šķiras rīdziniekiem, kas nodokļus maksā Kalngalē vai Saulkrastos un katru rītu spiežas ar savām tačkām Rīgā, lai veidotu sastrēgumus un piesārņotu gaisu.
Tas pats - pilnīgi nekas - notiek arī ar Brasas pārvadu. Pilsētas patēvi ir aizņemti ar tiesāšanos un politiku, bet nedara savu tiešo darbu.
Šis domes sasaukums ir vēl sliktāks nekā salašņas un Ušakova dome. Kleptokrāti staķi, ķirši, reinbahi un jakrini nepārstāv rīdziniekus, tāpat kā partiju saeima, valstsgribulis un piekariņš nepārstāv Latvijas tautu.
JA NEVARAT PABEIGT IESĀKTO, VĀCIET TO PĀRVADU NOST UN STĀDIET ATPAKAĻ KOKUS!
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
