Kamēr pilnas sporta zāles ar puišiem, kas nekad nav uzvilkuši formu, neiesauksim meitenes
Austošā Saule Latvijai30.11.2025.
Komentāri (78)
Iesaki rakstu: 
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ir pietiekami daudz attiecīgā vecuma vīriešu, kas var dienēt VAD, ņemot vērā esošo bruņoto spēku kapacitāti. 2028. gadā nav plānots iesaukt pat pusi no 18–19 gadus veciem vīriešiem, turklāt VAD var pieteikties vecumā līdz 27 gadiem. Līdz ar to sieviešu iesaukšana neveicina NBS personālsastāva palielināšanu.
Ikviens pilsonis pēc VAD kļūst par rezerves karavīru, un, ņemot vērā bērnu dzemdēšanu, ļoti liela daļa sievietēm vismaz gadu vai pat vairākus gadus pēc kārtas nepieciešamības gadījumā nevarēs tikt mobilizētas kā rezerves karavīri. Līdz ar to, iesaucot sievietes Valsts aizsardzības dienestā, rezerves karavīru skaits būtu daudz lielāks tikai “uz papīra”, nekā tas būtu faktiski.
Argumenti pret obligātu dienestu sievietēm nenozīmē diskrimināciju, jo viņām ir iespēja brīvprātīgi tajā iestāties, kā tas ir arī šobrīd – sievietes dien ne tikai VAD, bet arī profesionālajā dienestā un Zemessardzē, pierādot sevi kā spējīgus un motivētus karavīrus. Turklāt nepieciešamās pamatiemaņas šobrīd gan puiši, gan meitenes apgūst Valsts aizsardzības mācībā izglītības iestādēs.
Nav saprotama “Progresīvo” dedzīgā vēlme ieviest obligātu VAD sievietēm – ja jau vienlīdzība nozīmē vienādus kritērijus vienādām lomām, kādēļ vienotus fizisko testu standartus armijā “Progresīvie” tā arī nav ieviesuši?
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
