Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas vārds diemžēl ilgi tika mētāts pa mediju pirmajām lappusēm, kad virs mūsu galvas arvien draudīgāk savilkās “Moneyval” ziņojuma negaisa mākoņi, solot mūsu valsti iekļaut “pelēkajā sarakstā”, kas būtībā nozīmētu uz pieres saņemt zīmogu “nespējam tikt galā ar noziedzīgas naudas apriti”. No saraksta izsprukām, bet kas notiek draudu ēnā?

Ārvalstu miljardi Baltijā

Igaunijas laikraksts “Postimees” pirms kāda laika ziņoja, ka 2009. gadā „Swedbank” Igaunijā sāka kontrolēt nerezidentu biznesu, tika pārskatīti visu nerezidentu biznesa klientu dokumenti un banka atteicās no 350 klientiem.

Tomēr sadarbība ar “labo klientu” – uzņēmumu “Carbo One” tika saglabāta, jo lielākā daļa darījumu notikuši ar reāliem uzņēmumiem. Tikai vēlāk "Swedbank" pārtrauca attiecības ar minēto klientu (un citiem “labajiem”), ar kuru neoficiāli saistīts Krievijas miljardieris Iskanders Mahmudovs, jo izrādījās, ka caur kontiem Igaunijas “Swedbank” “Carbo One” ne visai “tīrā veidā” pārskaitījis 1,4 miljardus eiro.

Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT analītiskais raidījums “Uppdrag granskning” šā gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp Dānijas “Danske Bank” un Zviedrijas “Swedbank” struktūrvienībām Baltijas valstīs laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro).

Latvijā savukārt prokuratūra tikko par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu cēlusi apsūdzības 11 personām, tostarp vairākiem nu jau bijušajiem "Swedbank" darbiniekiem. Skandālos par nelegālas naudas aprites nekontrolēšanu iekļuvusi arī “SEB banka”, vēl trakāk – Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijā viens no sarunu tematiem bija arī 29 miljoni eiro, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, un kurus Latvijas tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

V. Zeļenskis sarunās prasīja šo naudu atdot Ukrainai, uz ko saņēma atbildi, ka “Latvijas puse kopā ar Ukrainas pusi centīsies šo jautājumu pozitīvi atrisināt”, - tā sacīja Valsts prezidents E. Levits. Kas, citiem vārdiem, nozīmē to, ka “visi s...i (tas ir izmeklēšana, skandāls un naudas sodi bankām)” – viss ar netīro naudu saistītais – tiek mums, bet nauda, jau “tīra” un pēc mūsu “kompetentu institūciju” lēmuma – atdota atpakaļ ārzemniekiem, kuru bankas pat nav pārbaudītas un atbilstoši sodītas, par šīs pašas naudas izskaitīšanu uz šejieni bez pienācīgas pārbaudes, un mēs pat neprasām šo banku pārbaudi, pirms tur ieskaitām “valsts naudu”?

39 tūkstoši eiro nedēļas nogales ballītei – bez bankas ziņojuma Latvijas VID un FID?

Pēc visa iepriekš aprakstītā varētu šķist, ka Latvijā nelegālās naudas aprite tiek maksimāli ierobežota un kontrolēta, jo galu galā – tieši aktīva rīcība, “labojot situāciju” ļāva mums izvairīties no “pelēkā saraksta”. Tomēr baltajam mākonim ir drūma, melna mala. Jā, terorisma vai sankciju naudas parādīšanās pie mums ir ļoti maz iespējama, bet Latvijā ir kāda cita “melnās naudas specifika” – “pašmāju otkati”, kukuļi amatpersonām un nenomaksātie nodokļi. Starp citu, arī no “otkatiem” nodokļi netiek maksāti.

Mūsu bankas šos gadījumus “neredz”, jo tie visi līdzinoties “parastiem klienta darījumiem ar šim klientam raksturīgajām “parastajām summām””. Gribat zināt, kādām? Tas ir interesanti, jo, kamēr bankas neatver kontus jauniem mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums paredzēts līdz 15 000 eiro (un es tiešām tam neredzu attaisnojumu, jo tā ir ekonomikas bremzēšana), tikmēr nosacīti “lielajiem un labajiem” klientiem pat notiek pašas bankas iekšējās, “labiem” klientiem organizētās lekcijas par to, ka “nekas jau satraucošs un nelikumīgs nebūs, ja Jūs nedēļas nogales ballītei noņemsiet skaidru naudu 39 000 eiro apmērā, Jums jau tie ienākumi ir legāli un tāpēc mums pat nebūs par to jāziņo”. Kas tik daudz izmaksā? Nu, varbūt – kokaīns un eskorta meitenes? Legāli?

Ballīšu nauda var aiziet arī kukuļiem?

Skaidrs, ka šādā situācijā dabūt naudu kukulim vai drošības naudas iemaksai nav grūti. Un, jo cilvēks ir “tuvāk otkatiem” un kukuļiem, jo viņš ir bagātāks. Un, jo viņš ir bagātāks, jo brīvāk drīkst bez aizdomām izņemt lielas skaidras naudas summas. Savukārt, ja tikko ir noņemta liela nauda, nav nekādu problēmu šādu naudu atkal “atlikt atpakaļ”.

Aplis noslēdzies – viņam viss ir legāls! Un patiesi – bez operatīvajām darbībām, tikai ar parasto auditu ne VID, nedz arī finanšu uzraugi te neko pierādīt nevarēs, ja netiks pārsniegti “parastie apjomi”, “parastā peļņa” un tiks maksāti kaut mazi nodokļi.

Nav jau teikts, ka šāda “ballīšu nauda” uzreiz tiek maksāta amatpersonām kukuļos skaidras naudas veidā. Tikpat labi var kādam uzdāvināt zelta pulksteni. Kamēr acīgi ļaudis neatpazīs dārgu izstrādājumu, tikām saņēmējs to varēs mierīgi valkāt un nenorādīt savā deklarācijā kā deklarējamo pirkumu. Par dārgiem pulksteņiem savulaik nācās skaidroties gan Ainaram Šleseram, gan bijušajam Rīgas “karalim” Nilam Ušakovam – abi kungi savus dārgos aksesuārus nebija norādījuši amatpersonu deklarācijās un stāstīja dažādas pasakas, kā pie tiem tikuši.

Nekustamie īpašumi par samazinātu cenu, meži, mantojumi, maksātnespējas, azartspēles – tas viss var tikt pēc tam izmantots skaidras naudas iegūšanai, bet pēc tam – kukuļiem un ietekmes palielināšanai. Tāpēc būtu svarīgi mazāk pievērst uzmanību maziem darījumiem, bet skatīties, kur ir kaut kas liels un bīstams! Tas arī izbeigtu nevajadzīgo banku un valdības konfliktu ar mazo biznesu un parastajiem cilvēkiem, kuri šobrīd tiešām tiek nepamatoti čakarēti. Bet varbūt piekasīšanās mazajiem darījumiem notiek tāpēc, lai „nepamanītu lielos“?

Darījumi ar mežiem – skaidras naudas paradīze

Covid-19 krīze pasaulē un arī Latvijā, liek pievērst uzmanību ikdienas aktuālajām lietām, mazāk laika veltot lielākai daļai sabiedrības nesaistošajām shēmām, kā ļaudis “atmazgā” skaidro naudu. Viena no šobrīd ļoti kritiskajām nozarēm, kur šādi skaidras naudas darījumi pēdējos piecus gadus “iet uz urrā”, ir mežu nozare. Pārdodot mežu, precīzāk – augošus kokus, likums nosaka, ka jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10%. Ja pirkšanas – pārdošanas darījums notiek skaidrā naudā par summu, teiksim, 5000 eiro, tad nekāds IIN nav jāmaksā un neviens gailis pakaļ nedziedās, tikai Pircējs un Pārdevējs zinās patieso darījuma summu.

Mežu uzpircējs paņem no sava bankas konta skaidru naudu un nopērk augošu mežu “par pašizmaksu”. IIN neviens nemaksā. Pēc kāda laika mežs tiek pārdots tālāk, visbiežāk – “savējiem” ar mērķi kokus izcirst vai veikt “meža tīrīšanu”. Pēc likuma personai, kas pārdod mežu šādiem mērķiem, jāmaksā jau minētie 10% IIN no darījuma summas, taču likums ļauj daļu no īpašuma vērtības atskaitīt “uzturēšanas un saimnieciskajos izdevumos”. Rezultātā darījumā iesaistītie tiek pie skaidras naudas ar 7,5% lielām izmaksām! Tas, pēdējos gados, ir viens no lētākajiem skaidrās avotiem, kurus pēc tam var legāli izņemt!  Un jau cita skaidrā nauda tiek iemaksāta atpakaļ bankas kontā, un shēmu var atkārtot, palielinot ietekmi.  

Bankas par šādiem gadījumiem neziņo, jo notiek “parasti klientam raksturīgi darījumi” apjomos, kas šim klientam raksturīgi. Peļņas nav, vai tā ir maza, nodokļi nav jāmaksā vai jāmaksā maz. Mazliet ir sākuši maksāt visi – tātad – vēl grūtāk to visu atklāt.

Piemēram, viens šāds “skaidrās naudas darījumu” cienītājs ir Latvijā labi zināmais mežu īpašnieks Modris Fokerots, kurš cita starpā iepriekš sodīts par krāpšanos ar ES fondu līdzekļiem. M.Fokerots jau gadiem uzpērk mežus, noformējot tos uz sev pietuvinātu cilvēku, tai skaitā ģimenes locekļu, vārdiem. Bet pēcāk šos mežus pārdod kā augošu koku cirsmas – izstrādei. Nemitīgi iesaistoties darījumos, kur nodokļi “neveidojas”.

M.Fokerotam savas meža tehnikas nav, tāpēc visa biznesa sāls ir optimizācija un skaidra nauda. Tā ir vajadzīga, lai pārliecinātu cilvēkus pārdot savus īpašumus bez IIN. Bet pēc tam var atgūt skaidro naudu, jau pārdodot cirsmas izstrādei ar pavisam maziem nodokļiem. Kā tapis zināms, tad nesen par kādu no M. Fokerota darbībām esot ierosināta arī kārtējā krimināllieta – šoreiz pēc Krimināllikuma 195.panta – par naudas atmazgāšanu. Proti – nelegālos darījumos iegūtie līdzekļi tiek “legalizēti”, lai turpinātu darboties. Iespējams, tā, kā iepriekš aprakstīts. Bet pasekosim – ja “viņš savā SEB bankā var legāli noņemt un uzlikt lielas naudas summas”, vai tas var ietekmēt arī “izmeklēšanas rezultātu”? Redzēsim! Šis ir piemērs, bet tādu cilvēku ir daudz un viņiem ir skaidra nauda.

Kā jau minēju, nelikumīgas naudas legalizēšanai var būt dažādi ceļi – mežu pārpirkšana, dārgu aksesuāru iegāde vai, kā savulaik mēģināja rīkoties bijušie “Latvenergo” vadītāji K.Miķelsons un A.Meļko – caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu, konsultāciju pakalpojumiem vai spekulācijām vērtspapīru tirgos, izmantojot pašu nodibinātu uzņēmumu, kurā “iegulda līdzekļus”. Maksātnespēja vien ir atsevišķa sāga. Tomēr, pamazām no šādiem darījumiem ir sākti maksāt vismaz mazi nodokļi – tas jau ir progress!

Novērtē šo rakstu:

46
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...