Kamēr Meroni “glabātie” uzņēmumi virzās uz kraha pusi, nauda tiek izmantota viņa “draudzenes” luksus atpūtai Dubajā
Pietiek lasītājs03.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Facebook ir brīnišķīga vieta ar milzīgām izziņas iespējām: tā, piemēram, mēs varam uzzināt, ka laikā, kad Šveices advokāta Rūdolfa Meroni it kā Latvijas valsts labā „glabātie” uzņēmumi pārliecinoši virzās uz kraha pusi, vēl atlikušie līdzekļi dāsni tiek izmantoti viņa „draudzenes” luksus atpūtai Apvienotajos Arābu Emirātos – Dubajā.
Kā zināms, gados salīdzinoši jaunā un glītā ukrainiete Lidija Hitričenko, kura ar Aivara Lemberga arestētās mantas „apsaimniekotāja” Rūdolfa Meroni svētību ir tikusi ne tikai pie virknes amatu viņa „apsaimniekotajos” un saistītajos uzņēmumos, bet pat pie tāpat Meroni un kompanjonu „apsaimniekotā” uzņēmuma Ventbunkers kredītkartes.
Tikmēr pašu „apsaimniekoto” un „glabāto” uzņēmumu darbības rādītāji un nodokļu maksājumi Latvijas valstij tikai sarūk. Tā, piemēram, ja 2016. gadā mazuta un dīzeļdegvielas pārkrāvējs šis pats Ventbunkers vēl valstij nodokļos nomaksāja 2,4 miljonus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ventbunkerā strādājošajiem pārsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā nodokļu kopējais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociālās iemaksas — zem pusotra miljona.
Pagājušajā gadā, kā rāda Lursoft dati, nodokļos nomaksāts jau zem pusotra miljona, kamēr sociālās iemaksas kritušās atbilstošā tempā, noslīdot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kādreizējās aptuveni 10 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā Ventbunkers pēdējos gados pārkrāvis aptuveni divos miljonus tonnu.
AS Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) no kādreizējiem 240 strādniekiem darbā palikuši vien pāris desmiti personu, kas atspoguļojas sociālajās iemaksās — starp 100 un 200 tūkstošiem gadā, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis noslīdējis zem 100 tūkstošiem aizvadītajā gadā.
Tomēr tas viss nobāl pret statistikas ailīti “Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā”: te rezultāti jau daudzus gadus ir mērāmi negatīvos miljonos — 2016. gadā VTO nodokļu maksājumi bijuši mīnus 1,6 miljoni, kas nākamajā gadā pieauguši līdz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadā atkal būtu 1,2 miljoni mīnusā.
Totāla bēdu ieleja novērojama AS Kālija Parks datos — šis specializētais minerālmēslu pārkraušanas termināls, kas savulaik skaitījās modernākais Baltijas jūras krastā un nodarbināja pie 140 cilvēkiem, tagad ar dažu cilvēku štatu pārkrauj zem pusmiljona tonnu gadā, kaut arī projektētā jauda aizsniedzas līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā.
Nodokļu nomaksā tas atspoguļojas šādi: sociālās iemaksas aptuveni 50 tūkstoši gadā, kamēr ikkatru gadu kopējais Kālija Parka devums valsts budžetā, saskaņā ar Lursoft redzamo statistiku, ir negatīvs aptuveni pusmiljona eiro apmērā.
Visfantastiskākie negatīvie miljoni redzami R. Meroni kontrolētās privātās dzelzceļa sabiedrības AS Baltijas Ekspresis statistikā — te darbinieku sociālās iemaksas no 2016. līdz 2018. gandrīz dubultojušās no miljona līdz 1,9 miljoniem eiro, taču kopējā negatīvā nodokļu nomaksa šajā periodā pieaugusi no mīnus 615 tūkstošiem līdz četriem miljoniem (!) aizpagājušajā gadā, lai pagājušogad apstātos pie 3,8 miljoniem mīnusā.
Taču tas, ka no „apsaimniekotajiem” uzņēmumiem Latvijas valstij vairs netiek pat nodokļu maksājumi un krasi samazinājies arī darbavietu skaits, nenozīmē, ka ir izdevumu pozīcijas, kurām naudas vēl pietiek: to uzskatāmi apliecina „jaunās speciālistes” Lidijas Hitričenko fotogrāfijas no Dubajas kūrorta.
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
