Kamēr Merkele gaida rindā, Latvijā „vienlīdzīgākie” kungi un dāmas atraduši „valstiskās nepārtrauktības” argumentu
Tālis Linkaits, satiksmes ministrs12.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vācijas kanclere Angela Merkele vakcinācijas otrajā nedēļā sabiedrībai apliecināja: “Es arī vakcinēšos, kad mana rinda pienāks.” Līdz februārim jau vakcinēti ar vismaz vienu poti kādi 4% Vācijas iedzīvotāju, bet frau Merkeles kārta vēl nav pienākusi.
Kā zināms, Latvijā vakcīnu traģiski trūkst, vismaz vienu devu saņēmuši vien 0,97% iedzīvotāju. Bet mūsu valstī atrasti argumenti, lai “valstiskas nepārtrauktības” vārdā dažs tiktu pie seniecerētās potes.
Tai pat laikā tāda nozīmīga grupa kā pirmsskolas iestāžu un sākumskolas pedagogi vakcinējamo rindā atstāti uz vasaras sākumu. Pirmsskolas pedagogiem nav iespēju izvēlēties - strādāt klātienē vai attālināti, bērnudārzam jāuzņem gan mediķu, gan policistu, gan citu strādājošo bērni un covid-saslimšanas risks dārziņos ir augstāks kā vidēji valstī. Kvalitatīva mazo bērnu izglītošana nevar gaidīt līdz vasarai. Piemēram, Lietuvā pedagogu vakcinēšana iet pilnā sparā.
Tādēļ JKP ministri ir pieņēmuši lēmumu neizmantot piešķirtās “privilēģijas”, solidarizēties ar izglītības darbinieku prasību pēc prioritāras vakcinēšanas un vakcinēties tikai pēc tam, kad tiks uzsākta pedagogu vakcinēšana.
P.S. Kritiskie transporta nozares dienesti (dzelzceļa kustības vadība un aviācijas lidojumu vadības centrs) tiks vakcinēti kopā ar citiem valsts operatīvajiem dienestiem. Esam aptaujājuši visus Satiksmes ministrijas uzņēmumus, noskaidrojuši prioritāro personu loku un koordinēsim nozares darbinieku vakcināciju, kad tāda iespēja radīsies.
Red.piez. Jāpiebilst, ka, neraugoties uz JKP skaļo paziņojumu par "privilēģijas" neizmantošanu, jau vakar pēc "savas" "VIP vakcīnas" aizjoza partijas biedre, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere - Le Galla.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
