Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.

Kā zināms, karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.[1]

Agrāk ar vārdu „karš” saprata divas identificējamas, pamanāmas, cilvēku grupas vai valstis, kur vieni pret otriem piemēroja ieročus. Savukārt līdz ar globālā tīmekļa parādīšanos un globalizāciju palika arvien grūtāk tieši identificēt saucamo „agresoru”, kurš parasto ieroču vietā sāk izmantot informatīvo telpu, lai ar tās palīdzību mainītu cilvēku uztveri un attieksmi pret dažādākiem notikumiem pagātnē un tagadnē tādejādi jau laikus veidojot noteiktu viedokli attiecībā pret notikumiem nākotnē.

Jēdziena „informatīvais karš” atsegums ir meklējam tā pirmajā vārdā. Proti, līdz šim ierastais rezultāts, kurš tika panākts piemērojot ieročus, tiek panākts ar informācijas palīdzību. Turklāt, vārds „informācija” ir tulkojuma visplašākā nozīmē, sākot no atsevišķu notikumu atspoguļošanas, vai otrādāk – neatspoguļošanas, tā arī veicot rūpīgu izvēli, kāda veida informāciju publiskot. Mūsdienās lielu lomu spēlē arī tas saucamais „sabiedrības viedoklis”, kurš parādās komentāru formātā pie attiecīgajiem rakstiem, vai kā atsevišķi ieraksti sociālajos tīklos.

Pēdējā laikā informatīvā kara nozīmīgumu jau sāk arvien labāk saprast, kaut arī, manuprāt, saprast ir viens, bet iedot attiecīgus instrumentus tiesībsargājošām institūcijām un veidot normatīvo regulējumu – pavisam cita lieta. Ko īpaši grūti izdarīt, kad informatīva kara gadījumā nereti informācijas radīšanas un ievietošanas vieta var būt ārpus attiecīgās valsts teritorijas. Tātad – arī jurisdikcijas.

Par informatīvo karu un tā dažādākajām izpausmēm varētu rakstīt gari un plaši, bet, tas nav šī raksta mērķis. Proti, raksta mērķis vairāk ir mēģināt saprast, vai informatīvajā karā rezultāts ir neizšķirts, vai arī, tomēr nedaudz zaudējam. Kā iepriekš jau tika minēts, informatīvā kara mērķis ir mainīt sabiedrības viedokli par pagātnē notikušiem notikumiem un veidot noteiktu viedokli par nākotnē iespējamiem notikumiem.

Tad nu šajā ziņā manā redzeslokā nonāca labi analizējams materiāls, proti, pētījums, kura laikā tika secināts, ka Baltijas valstīs samazinājies iedzīvotāju skaits, kas Krievijas-Ukrainas konfliktā Krieviju uzskata par galveno vaininieci[2]. Iesākumā pret pētījuma secinājumiem izturējos ļoti rezervēti, pieļaujot, ka tas ir tieši tādēļ tapis, lai kultivētu sabiedrībā viedokli, ka blakus mums patiesībā dzīvo visnotaļ labs un draudzīgs kaimiņš, kuru sākotnēji nespējam novērtēt. Respektīvi, izteikts informatīvā kara ierocis – veidot sabiedrībā viedokli, ka Ukraina jau nu nav tāda balta un pūkaina, savukārt Krievija nav nemaz tik ļauna un agresīva.

Tomēr, papētot pētījumu autorus, sāku aizdomāties vēl vairāk, jo pētījums veikts 2019.gada janvārī, izmantojot tiešās intervijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā mērķis bija noskaidrot Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciālu. Aptauja tika veikta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Mārtiņa Kaprāna vadībā, sadarbojoties vadošajām Baltijas valstu socioloģisko pētījumu kompānijām.[3]

Ja paņemam par atskaites punktu Krimas jautājumu Ukrainas un Krievijas konfliktā, ņemot vērā, ka kopš konflikta norises brīža ir parādījies daudz vairāk faktu. Piemēram, Krievijā Aizsardzības ministrija apstiprināja jaunu apbalvojumu – medaļa „Par Krimas atgriešanu”, ar kuru jau 2014.gada 24.martā aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apbalvoja Krievijas jūras kājniekus un citus[4] kara dalībniekus. Šādas medaļas esamības fakts un kas to pasniedz un kam, faktiski noņem jebkādas saprātīgas šaubas par to, vai Krimas jautājums bija iedzīvotāju brīvas gribas izpausme, vai – militāristu inscenēts pasākums, bez šaubām, par kuru ļoti labi zināja Krievijas prezidents – Putins. Cits fakts – Krimu pašlaik Krievija uzskata par savu, pretēji citu valstu viedoklim.

Tagad nonākam pie satraucošākā, proti, fakti nav mainījušies, bet iedzīvotāju attieksme pret šiem faktiem gan? Citēju fragmentu no pētījuma: Latvijā šādu iedzīvotāju skaits ir samazinājies vismazāk. Šobrīd 36,7% aptaujāto uzskata, ka par konfliktu lielākoties atbildīga Krievija, bet 2016.gadā tā uzskatīja vairāk - 41,5% aptaujāto. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā par to, ka konfliktā lielākoties atbildīgā ir Krievija, pārliecināts lielāks skaits iedzīvotāju. Igaunijā šogad tā uzskata 42,5% iedzīvotāju, bet 2016.gadā tā domāja 56,8%, savukārt Lietuvā šobrīd tā uzskata 41,1%, bet pirms trīs gadiem - 63% aptaujāto.

Iepriekš minētais, manuprāt, ir ļoti satraucošs paziņojums, jo viedokļu maiņa nenotiek pati no sevis. Izskatās, ka ir notikušas mērķtiecīgas un daudzpusīgas darbības, lai veiktu sabiedrības viedokļa ietekmēšanu.

Ja tik būtiski tiek mainīts sabiedrības viedoklis, kurš tad ir bijis agresors, tad parādās retorisks jautājums – kā var mainīt sabiedrības viedokli, ja sākotnējā faktiskā situācija nav tik viegli identificējama?

Manā skatījumā pētījuma rezultāts jau ir kā izteikts trauksmes zvans par to, ka pašlaik informatīvajā karā mēs vēl neesam tajā pusē, kura sevi var saukt par uzvarētāju.

Viena lieta fakta konstatēšana, otra – skatījums ko un kā labāk darīt, lai situācija uzlabotos. Būtiskākais – sabiedrība jāinformē par informatīvo karu, un, jo vairāk būs tā elementu parādīšana, jo labāk. Kā tiek fiksēta kāda viltus vai pārlieku slavinoša ziņa – nekavējoties jāliek blakus faktu izklāsts. Tā arī šoreiz jāmet pie malas visa kautrība un politiķiem normatīvajā līmenī ir jāparedz pietiekoši daudzi un efektīvi instrumenti, lai nepieļautu maldīgu viedokļu rašanos un kultivēšanu. Protams, ka uzreiz kāds pamanīsies iebilst par cenzūru. Jā, tā būs sava veida cenzūra, bet, attaisnojamais leģitīmais mērķis ir valsts eksistence un drošība. Ja pa pilienam vien sabiedrība tiek indēta, tad diezgan muļķīgi neko nedarīt, lai šo indēšanu pārtrauktu.

P.S. Te smags darba lauks jaunajiem politiķiem. Jācer, ka viņi to apzinās. Jā, un kaut kā sen neko neesmu dzirdējis no Jāņa Sārta vadītā STRATCOM centra Krievijas propagandas sakarā, varbūt par NATO algu šis kungs varēja jau izrādīt lielāku iniciatīvu un pašatdevi (STRATCOM koridoros runā, ka kungs braukā ar ASV vēstniecības auto un uz rokas mēnesi saņemot ap 7 500 EUR)!


[1] https://lv.wikipedia.org/wiki/Kar%C5%A1

[2] https://www.tvnet.lv/6546130/baltijas-valstis-samazinajies-iedzivotaju-skaits-kas-krievijas-ukrainas-konflikta-krieviju-uzskata-par-galveno-vaininieci

[3] https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/48895/

[4] https://life.ru/t/%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/151348

Novērtē šo rakstu:

33
60

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...