Iesaki rakstu: 
Partijai KPV LV ir kārtējie juku laiki. Viena no jaunizceptajām valdes loceklēm pārmet iepriekšējai autoritārismu. Bet tas, kādu iemeslu dēļ partija līdz šādam murgam aizgājusi, ir pārmērīgā demokrātija. Vēlos mazliet izstāstīt, kas patiesībā ir jaunie partijas valdes locekļi.
Rolands Millers - medijos viņu tagad mēdz saukt par uzņēmēju. Bet patiesībā viņš tāds nemaz nav. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka viņam nepieder uzņēmumi un nav arī valdes loceklis kādā uzņēmumā. Izskatās, ka uzņēmumi ir pārrakstīti uz sievas Irinas vārda. Kādēļ tā? Pirms dažiem gadiem VID viņam dažādu pārkāpumu dēļ noteica aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Viņš biedru sanāksmēs bieži ir lepojies, kā uzņēmējdarbību ir pārcēlis uz sev pazīstamajiem, kā arī citām valstīm - Igauniju un Čehiju. Ir lepni stāstījis kā šitai valstij neko nemaksās, kā krāpjas ar PVN maksāšanu un dažādu būvnormatīvu neievērošanu savās ēdināšanas iestādēs.
Elita Lazda - bijusī partijas ētikas komisijas vadītāja, tikai no ētikas nesaprot neko. Ētikas komisijas vadītājai būtu jāsaprot, kas ir partijas reputācija un kā publiski kašķi ietekmē partijas reputāciju. Interesanti būtu uzzināt, kādēļ viņa savas darbības laikā ir apzināti bremzējusi vairāk nekā 30 biedru sūdzību izskatīšanu.
Elita bez ētikas komisijas vadības kādu laiku KPV LV frakcijā strādāja par vecāko konsultanti. Tomēr šim amatam viņa nederēja - nespēja sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus, iesniedza brāķa priekšlikumus deputātu vārdā. Frakcija viņai darbu uzteica.
Ko viņa izdarīja, kad uzzināja nepatīkamos jaunumus? To, ko dara jebkurš negodīgs ierēdnis, - “saslima”. Pirms dokumentu parakstīšanas par darba attiecību izbeigšanu izņēma “slimības lapu”. Jebkuram ir skaidrs, ka slima viņa nebija, jo partijas nodaļas sanāksmes viņa apmeklēja. Tātad secināms, ka viņa ir krāpusies ar slimības lapu, tādējādi izkrāpusi valstij līdzekļus.
Toms Andersons - partijā viņu sen iesauca par MiniGobzemu. Politika gluži tāpat kā Gobzemam viņam aprobežojas ar ierakstiem feisbukā. Ar darbiem partijā nekad nebija izcēlies. Neizprot kā strādā valsts - pieprasīja no partijas vadības, lai arestē Viņķeli par nelikumīgajiem masku iepirkumiem. Kad viņam piedāvāja palīdzību, lai uzrakstītu iesniegumu policijā, to lepni atteica.
Agnese Zaļakmentiņa - publiski pārmet likuma pārkāpumus saistībā ar partijas finansējumu izlietojumu, bet pati nezina, kas ir interešu konflikts. Viņa, būdama revīzijas komisijas locekle, saņēma atalgojumu par mājaslapas uzturēšanu (kuru viņa vēlāk nozaga partijai). Šo viņa, visticamāk, ir aizmirsusi saviem cīņubiedriem pieminēt.
Raimonds Nipers - Ingunas Sudrabas izkalts dīvainis. Pašvaldības deputāts Dagdas novadā, ievēlēts no NSL saraksta. Kārtējais runātājs, nevis darītājs. Kad tika stiķēta kopā šī valdība, viņam piedāvāja kļūt par FM parlamentāro sekretāru. Atteicās, nobijās. Bet turpina stāstīt, kā viņš būtu veidojis nodokļu reformu, jo visu zina labāk.
Miks Vizbulis - lasām Miks Vizbulis, bet domājam Artuss Kaimiņš. Noderīgais idiots Miks dzīvo Anglijā un ir uzticams Artusa kurpju laizītājs. Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka valdes sēdēs Mika vietā sēdēs uzresnējušais Artuss. Pašam savu domu nekad nav bijis.
Artūrs Vējš - acīmredzot pietrūka cilvēku, ko iebāzt šajā valdē, tādēļ pierunāja slinko Artūru. It kā izmācījies par jurista palīgu, bet no juridiskām lietām nesaprot itin neko, viņam jau vajadzēja saprast, cik procesuālo pārkāpumu ir viņu sasauktajā biedru sapulcē.
Nevaru nepieminēt - Lauris Zīverts. Pieminu, jo viņš ir viens no varas pārņemšanas organizatoriem. No iepriekšējās valdes padzītais, bet jaunajā valdē neiebāztais Lauris ir tipisks naudas cilvēks. Kad noslēdzās 13. Saeimas vēlēšanas, viņš par veselības vai labklājības ministru gribēja iebīdīt savu tēti. Kad tas neizdevās, viņš kļuva ļoti noskaņots pret valdību.
Tad deputāte Iveta Benhena-Bēkena viņam piedāvāja kļūt par deputāta palīgu. Noskaņojums pret valdību viņam izmainījās par 180 grādiem. Bet tad nāca divas nelaimīgas sakritības. Iveta, laikam sapratusi, ka Lauris nav strādātājs, darbu viņam uzteica. Un, kad Laurim neizdevās iebīdīt savu tēvu valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale" vadītāja amatā, viņš atkal kļuva noskaņots pret valdību un partijas vadību.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
