Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kam tiešām būtu vajadzīga protēze?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, SC
30.05.2012.
Komentāri (22)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan valdība kā savas prioritātes skaisti deklarē valsts konkurētspējas stiprināšanu, eksportspējas veicināšanu, „ēnu ekonomikas” un sociālās nevienlīdzības mazināšanu, kā arī piesauc „tautas ataudzes” veicināšanu, tomēr, tiklīdz no skaistiem solījumiem ir iespēja ķerties pie konkrētiem darbiem, lai pierādītu savu vārdu patiesumu, tā uzreiz sākas atrunas, un parādās pavisam cita aina.

Šajā ziņā uzskatāms piemērs ir nupat Saeimā pieņemtie valdības nodokļu grozījumi - tā vietā, lai visu iespējamo fiskālo efektu novirzītu uz darbaspēka nodokļu nastas samazināšanu, stiprinot Latvijas reālo konkurētspēju, valdība ir nolēmusi sākt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu, mēģinot atrunāties, ka tādējādi Latvija kļūs konkurētspējīgāka salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur PVN likme ir par kādu procentu zemāka.

Saprātīgi tas skan tikai tiem, kuru izpratne par nodokļiem aprobežojas ar “jo mazāks, jo labāks”. Tas daudzos gadījumos tiešām tā arī ir. Tomēr PVN izmaiņu gadījumā tiešas ietekmes uz valsts konkurētspēju nav, jo PVN ir nodoklis, ar kuru tiek aplikts patēriņš, turklāt tikai iekšzemes patēriņš – tas neattiecas uz mūsu eksportu un neietekmē mūsu iespējas iekarot citu valstu tirgus. Mūsu tirgū tas tiek vienādi piemērots gan Latvijas, gan citu ražotāju precēm, turklāt, ja mums PVN likme ir augstāka nekā, piemēram, Lietuvai, tas nozīmē, ka mēs par lietuviešu precēm iekasējam vairāk naudas nekā lietuvieši par mūsējām. Un, ņemot vērā, ka importējam joprojām vairāk nekā eksportējam, PVN samazināšanu nekādi nevar nosaukt par pārdomātu valdības rīcību.

Veids, kā tagad tiks īstenota PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana, uzskatāmi parāda valdības attieksmi pret sabiedrību un tās spējām īstenot deklarētās prioritātes – tā vietā, lai censtos pakalpot savai tautai un vairāk palīdzēt tiem, kuri no šīs krīzes cietuši un joprojām cieš vissmagāk, valdība turpina rīkoties savā stilā - atkal dara tā, kā tai ir ērtāk un vieglāk, un šoreiz vienalga kā - galvenais, lai ātrāk.

Lai gan Saeimas deputātiem tika dota tikai viena nakts, lai iepazītos ar valdības sagatavotajiem nodokļu grozījumiem (labs piemērs, lai aizdomātos, cik pārdomāti valstī tiek pieņemti atbildīgi lēmumi un kāda nozīme tajos tiek atvēlēta Saeimai - vienīgajai tautas vēlētai institūcijai), un pēc tam tikai viena diena un viena nakts, lai sagatavotu un iesniegtu savus priekšlikumus par tiem, man izdevās iegūt visu aprēķiniem nepieciešamo informāciju, iepazīties ar esošo regulējumu un Eiropas prasībām, tehniskajām iespējām administrēt un īstenot iespējamās nodokļu izmaiņas, veikt nepieciešamos aprēķinus un iesniegt atbilstošus priekšlikumus Saeimai, ņemot vērā valdības noteikto fiskālās ietekmes ietvaru paredzētajam nodokļu samazinājumam un deklarētās prioritātes, tā, lai šie priekšlikumi nebūtu populistiski vai valdības deklarācijai neatbilstoši.

Tā vietā, lai liktu visiem tirgotājiem īstenot šo nejēdzīgo 1% PVN samazinājumu, no kura jūtamu labumu varēs gūt vien dārgo pirkumu veicēji, šī samazinājuma fiskālo efektu tikpat vienkārši varēja koncentrēt uz atsevišķām produktu grupām, kuras jau ir izdalītas ar pazemināto PVN likmi, līdz ar to pat valdībai, kura negrib vai nespēj neko darīt, nebūtu nekādu problēmu to paveikt. Saskaņā ar pašas FM sniegto informāciju šajā gadījumā varētu pielietot minimālo iespējamo PVN likmi 5% apmērā: medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, mācību literatūrai, sabiedriskajam transportam, siltumam, tādējādi radot daudz lielāku atspaidu sociāli jūtīgākajai sabiedrības daļai un palīdzot risināt valstī samilzušās problēmas.

Tam būtu arī pozitīvi blakus efekti - valsts budžetā samazinātos atsevišķas izdevumu pozīcijas. Piemēram, medikamentu kompensācijai Veselības ministrijas budžetā tiek atvēlēti vairāk nekā 70 miljoni latu, kas dotu apmēram 5 miljonu latu ietaupījumu, kuru varētu izmantot, lai beidzot palīdzētu tiem 20 tūkstošiem nelaimīgo, kam tagad jāgaida bezgalīgā rindā uz protezēšanu, jo valsts nespēj atrast naudu operācijām. Šajā gadījumā būtu pieticis tikai ar vienu pogas spiedienu, atbalstot sagatavoto alternatīvo nodokļa samazinājuma priekšlikumu, lai operācijas varētu atsākties pilnā apjomā, turklāt naudas vēl paliktu arī citiem smagi sirgstošajiem, piemēram, ar C hepatītu. Diemžēl – nekā!

Tāpat ir arī ar valdības piedāvāto IIN samazinājumu. Vārdos valdība ir par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un „tautas ataudzes” veicināšanu, bet darbi to neapliecina. Tā vietā, lai paredzēto IIN samazinājuma efektu novirzītu uz atvieglojumu par apgādājamiem un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas būtu vairāki desmiti miljonu latu, kuri ieplūstu tieši strādājošo ģimeņu maciņos, valdība labāk izvēlējās sev ērtāku risinājumu - vienkārši samazināt IIN likmi. Jūtamu labumu no tā nejutīs arī sociāli mazāk aizsargātie strādājošie, jo labuma apjoms no likmes samazinājuma būs proporcionāls algas lielumam.

Valdošā koalīcija noraidīja arī šo alternatīvo priekšlikumu – IIN likmju vietā noteikt apakšējo slieksni (minimālo paaugstinājumu), kurš Ministru kabinetam ir jāievēro, nosakot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādājamiem uz tuvākajiem trīs gadiem – tas būtu nodrošinājis, ka tieši „mazo algu” saņēmēji un ģimenes būtu vislielākie ieguvēji no paredzētā IIN samazinājuma. Piemēram, nosakot, ka 2014.gadā neapliekamajam minimumam ir jābūt vismaz 100 Ls, reālā IIN likme 200 Ls algai samazinātos vismaz līdz 12,5%, bet atvieglojums par apgādājamo jau nākošgad varēja būt vismaz 100 Ls!

Tagad ar pieņemtajiem nodokļu grozījumiem valdība ir izdarījusi tieši pretējo savam deklarētajam – uz tuvākajiem trīs gadiem ir nozīmīgi ierobežojusi sev iespējas izmantot nodokļu izmaiņas, lai palīdzētu (ja vispār to taisījās darīt) ģimenēm, jo viss fiskālais efekts nu tiks novirzīts uz kopējo likmju samazināšanu.

Lai gan tiek solīts, ka valdošo piedāvātās IIN izmaiņas neietekmēs pašvaldību budžetus un to iespējas veikt savas sociālās funkcijas, valdošā koalīcija noraidīja priekšlikumu nostiprināt likumā normu, kas nosaka, ka šāds IIN samazinājums nedrīkst tikt veikts uz pašvaldību budžetu rēķina, tā arī nespējot argumentēt noraidījuma pamatojumu (tāpat kā nespēja to sniegt ne par vienu no augstākminētajiem priekšlikumiem).

Aiz cipariem kārtējo reizi ir pazaudēts cilvēks.

Protēze – tā ir detaļa, kura aizstāj kādu no zaudētajām ķermeņa daļām, lai nodrošinātu tās rīcībspēju. Šķiet, ka to ļoti vajadzētu ne tikai tiem 20 tūkstošiem nelaimīgo, kam valsts „nespēj” palīdzēt. Vienīgais – sirdsapziņai protēze pagaidām vēl nav izgudrota...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...