Kam Radzēvičs apsolījis Brīvības ielas dzimtsarakstu nodaļas ēku?
Pietiek lasītājs05.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kam Rīgas izpilddirektors Juris Radzēvičs ir apsolījis „reorganizējamās” dzimtsarakstu nodaļas ēku Rīgā, Brīvības ielā 86? Tā man jājautā, izlasot viņa skaidrojumus par šo iecerēto mahināciju.
1. Pašvaldība skaidro, ka lēmums par šādu rīcību esot pieņemts apkalpošanas kvalitātes celšanas un taupības nolūkos, jo šajā dzimtsarakstu nodaļā tiek reģistrēts vismazākais laulību un miršanas skaits.
1) Ņemt vērā to, ka Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas galvenais darbs ir arhīvs no 1921.gada. Un teju 100.gadu šis arhīvs ir atradies Rīgas pilsētas centrā. Un laulību reģistrācija ir piedāvājums tiem cilvēkiem, kuri laulību grib slēgt bez ceremonijas. Apmeklētājiem šī dzimtsarakstu nodaļa vienmēr ir patikusi. un nemitīgi ierosina izveidot lielāku laulību zāli, pagalmā izveidot automašīnu novietošanu uz laulību ceremoniju laiku.
2) Miršanas reģistrācija notika regulāri un daudz, līdz arī šo procesu apzināti "nobremzēja" no vadības puses, visus klientus novirzot uz Aizsaules ielu. Par ko faktiski visi klienti bija nepamierināti!
2.Rīgas domes izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis skaidro, ka Rīgas pilsētas un Rīgas pilsētas Austrumu dzimtsarakstu nodaļa tika reorganizētas, tās apvienojot.
1) Šādā gadījumā loģiski ir pārcelt 5 Austrumu dzimtsarakstu nodaļas darbiniekus uz Rīgas pilsētas dzimtsarakstu arhīvu Rīgas centrā. "Reorganizācijas mērķis - iedzīvotāju apkalpošanas kvalitātes paaugstināšana, racionāla telpu izmantošana, darbinieku noslogojumu izlīdzināšana starp visām Rīgas dzimtsarakstu nodaļām, administrācijas samazināšana un ietaupītos līdzekļu izmantošana mazāk atalgoto speciālistu darba samaksas palielināšanai," skaidro izpilddirektora pārstāvis.
2) Nav skaidrs, kāpēc pēkšņi tiek argumentēts, ka darbiniekus izlīdzinās starp visām Rīgas dzimtsarakstu nodaļām un – absurdi - ietaupītos līdzekļus izmantos mazāk atalgoto speciālistu darba samaksas palielināšanai.
Šobrīd ir tikai viens jautājums: lai izpilddirektors atbild konkrēti, kam un par kādām naudām šī tik iekārojamā ēka pašā Rīgas centrā viņam ir vajadzīga?
Pēc viņa sniegtās informācijas, apvienošanas rezultātā tiek likvidēta viena nodaļas vadītāja un nodaļas vadītāja vietnieka amata vieta. Uz likvidēto amatu vietu rēķina atbrīvosies finanšu līdzekļi 41 719 eiro apmērā gadā. Šo finansējumu plānots izmantot, lai palielinātu galveno inspektoru un vecāko inspektoru mēnešalgas.
"Izvērtējot Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas darbinieku noslodzi Brīvības ielā 86 un Aglonas ielā 4b, jāsecina ka tā ir nesamērīga maza, ko var raksturot ar sekojošiem skaitļiem. 2015.gadā Rīgas pilsētas Austrumu dzimtsarakstu nodaļa (5 darbinieki) reģistrēja 557 laulības, Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļa (6 darbinieki) - 1427, Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļa - 4174 ( 9 darbinieki), turpretī Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa ir reģistrējusi 201 laulību bez svinīgās ceremonijas. Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa sniedz pakalpojumus ne tikai Brīvības ielā 86, bet arī Aizsaules ielā 1 (miršanas reģistrāciju), kur gada laikā divi darbinieki 2015.gadā ir reģistrējuši 2706 miršanas gadījumus, turpretī - Brīvības ielā 86 tika reģistrēti 275. Analoģiski tas ir ar dzimšanas reģistrāciju dzemdību namā," norāda Vidauskis.
Šī informācija ir ar "gudru ziņu".
Kā argumentus Brīvības ielas dzimtsarakstu nodaļas slēgšanai Rīgas dome min arī to, ka nodaļa nav piemērota personām ar kustību traucējumiem, Brīvības ielā ir tikai maksas stāvvietas, turklāt likums prasa nodrošināt nodaļā laulības ceremoniju svinīgos apstākļos, kas nav iespējams Brīvības ielā, jo nav attiecīgo telpu.
1) Tās ir atrunas, ka nodaļa nav piemērota personām ar kustību traucējumiem. Nav pilnīgi nekādu problēmu (tās nepavisam nav lielas izmaksas!) uztaisīt pie ārdurvīm un uz kāpnēm koridorā ratiņkrēsliem paredzētās uzbrauktuves, sliedes. Tālāk ir jauns lifts, ar kuru apmeklētāji nokļūs viņiem vajadzīgajā stāvā.
2) Nav arī lielu problēmu vismaz divu, trīs automašīnu novietošanai no "Lauvas" nama līdz Rīgas pilsētas dzimtsarakstu durvīm uz laulību ceremoniju laiku bez maksas!
3) Un vēlreiz, ņemiet vērā, ka šī nodaļa ir ARHĪVS ar tā nepieciešamajām apkalpošanas funkcijām. Laulību reģistrācija notiek, jo bija liels pieprasījums no apmeklētājiem, kuri nevēlas plašu ceremoniju, bet gan divatā ar lieciniekiem noformē laulību dokumentus. Un šim procesam telpas ir, un apmeklētāji ir ļoti apmierināti!
"Tieši jubileja ir pamats atskatīties uz padarīto un raudzīties nākotnē, domājot par sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, jaunu pakalpojumu ieviešanu, par darba apstākļu modernizāciju, jaunu izglītotu speciālistu piesaisti, darba samaksas paaugstināšanu, ko nav iespējams izdarīt neveicot optimizāciju un jau esošos resursu pārplānošanu. Jau šobrīd ir ieviests, ka pie dzimšanas reģistrācijas iedzīvotājiem ir iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus pabalstu saņemšanai, Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļā, pilotprojekta ietvaros - reģistrēt bērnu pirmsskolas izglītības iestādes rindā. Dzimtsarakstiem jākļūst par modernām iestādēm ar plašu pakalpojumu spektru, ka ļauj cilvēkiem saņemt visus tos pakalpojumus, ka saistīti ar noteiktā civilstāvokļa reģistrāciju," pauž izpilddirektora pārstāvis.
1) Jā, tieši jubileja ir pamats atskatīties uz padarīto un raudzīties nākotnē, domājot par sniedzamo pakalpojumu uzlabošanu, jaunu pakalpojumu ieviešanu - ielikt līdzekļus šajā ēkā Rīgas centrā, un nākotnē var izveidot fantastisku laulību reģistrācijas vietu, piemēram, uz šī nama jumta! Ja ir godprātīgs un kārtīgs vadītājs, saimnieks, tad uzklausa reāli dienu dienā strādājošo darbinieku ieteikumus, un šajā iestādē strādā patiešām godprātīgi cilvēki, kuriem sāp sirds par šī gadu gadiem izveidotā vēsturiskā arhīva iznīcināšanu.
2) Ja notiek iestādes reorganizācija, tad visam ir jāpaliek vismaz tādā līmenī kā līdz šim, vai ir jābūt ievērojamiem uzlabojumiem, bet šeit notiek pretēji - gadu gadiem izveidotais arhīvs, kam ir vēsturiska vērtība, un grāmatas, ar kurām dienu dienā neskaitāmas reizes darbiniekiem ir jāstrādā, nodaļa ar nosaukumu - Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa - no Rīgas centra tiek pārcelta uz pagrabu "Maskačkā"!
Skaidrojot arhīva pārvietošanas nepieciešamību, pašvaldība norāda - pašlaik arhīva izvietošanai tiek izmantotas Brīvības ielā 86 augšstāvu telpas, par ko saņemts atzinums, kurš liecinot, ka izvietoto plauktu kapacitāte ir riskanta un ir jāsamazina šī slodze, ko var izdarīt, arhīvu pārvietojot. "Šobrīd arhīvam ir speciāli iekārtotas cokolstāva telpas Aglonas ielā 4b, kas atbilst arhīva vajadzībām un modernizē darba apstakļus," informē Vidauskis.
1) Jautājums - vai plauktu kapacitāte tiešām pēkšņi ir tik riskanta? To neatkarīgiem ekspertiem vajadzētu pārbaudīt vēlreiz! Bet, ja tā, tad tika likts priekšā arhīva grāmatas pārvietot uz otro, trešo stāvu!
2) Aizbrauciet uz Aglonas ielu un apskatiet šīs pagraba telpas ar zemiem griestiem un bez ventilācijas, šobrīd vēl arī gaismas neesot. Interesanti, cik ātrā tempā tagad viss tiks ķerts un grābts, lai izpilddirektors attaisnotu savas darbības! Modernizēts šeit netiek nekas! Ja līdz šim darbiniekiem neskaitāmas reizes dienā jāiet pie plauktiem pēc grāmatām, tad Brīvības ielā bija gaišas, plašas telpas, kur darba apstākļi bija atbilstoši darba kapacitātei, toties Aglonas ielā zemie griesti nospiež ikdienas darbu, un smagie plaukti ir ar rokas griežamu mehānismu. Kur gan ir modernizētie darba apstākļi?
Arī darbinieku izvietošana šajā ēkā ir vienkārši traģiska, lai neteiktu vairāk. Reāli darbiniekiem tiek teikts, ka vietas būs visiem, bet šajā ēkā visi darbinieki neietilpst. Dzimtsarakstu arhīva darbinieki tiks "iespiesti" ļoti mazos kabinetos, un daļai darbinieku darba vietas paredzētas foajē, kur nav logu!
Kā gan tiek plānota apmeklētāju pieņemšana, ja darba apstākļi neatbilst normatīvajiem noteikumiem? Tagad pēc publikācijas internetā "dzied" jau citādu dziesmu. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas kolektīvs tiek izformēts - daļa būšot Aglonas ielā, un tie, kuriem "vietas nepietiek", tiks pielikti pārejām dzimtsarakstu nodaļām. Kam tāda "māžošanās"? Agrāk vai vēlāk pusgada laikā daļa darbinieku tiktu atlaisti šā vai tā. Un uz likvidēto amatu vietu rēķina atbrīvosies finanšu līdzekļi, kurus varas vīriem "iebāzt" savās kabatās!
Radzēvičs arī atgādina, ka pašlaik, lai saņemtu arhīva pakalpojumu, nav obligāti jādodas uz arhīvu, bet to var izdarīt klātienē jebkurā nodaļā Latvijā vai elektroniski caur Latvija.lv portālu.
Jā, to var izdarīt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, attiecīgi dzimtsarakstu nodaļas informāciju elektroniski pieprasa arhīvam. Bet ir ļoti daudzi specifiski gadījumi, kurus var atrisināt tikai uz vietas, esot Rīgas pilsētas dzimtsarakstu arhīvā. Un šis pieprasīšanas process arī prasa laiku, bet klienti, kuri atnāk uz vietas arhīvā, šo informāciju saņem nesalīdzināmi ātrākā laikā. Bet par klientu ērtību tagad netiek domāts vispār!
Lēmumu par šo reorganizāciju Rīgas dome pieņēma pērnā gada 8. novembra sēdē, veicot grozījumus Rīgas domes 2011.gada 1.marta saistošajos noteikumos Nr.114 "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums." Par grozījumiem balsoja 48 visu frakciju deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts.
Klienti ir neizpratnē un neapmierināti par šādu Rīgas domes izpilddirektora darbību! Un, vai klienti nebija jābrīdina laikus par iestādes Brīvības ielā 86 aizvēršanu un pārcelšanu, piemēram - sociālajos tīklos, TV, presē? Un kam paliks antīkās mēbeles, jo Aglonas ielā fiziski vietas šīm mēbelēm nav.
Šis viss augstākminētais ir sekas amatpersonu nelikumīgām darbībām! Jautājums ir tikai viens - kam un par cik lieliem cipariem J.Radzēvičs šo ēku apsolījis? Vai tiešām mūsu valstī nav tādu SPĒKU, kas šo kārtējo konkrēto netaisnīgo darbību apturētu? Pašlaik jau notiekot grāmatu pārvešana!
Es tomēr ceru, ka šī Rīgas domes izpilddirektora darbība tiks apturēta un Rīgas pilsētas dzimtsarakstu arhīvs paliks Brīvības ielā 86.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
