Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris nobalsoja par sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu ļoti apšaubāmajai Ogres televīzijai, tika apgalvots, ka tai tiekot "dota iespēja". Publicējam padomei iesniegtos Andas Rožukalnes kolorītos atzinumus (saglabāta oriģinālā rakstība) par to, kā šī iespēja ir tikusi izmantota.

Ogres televīzijas raidījuma "Šodien OTV" vērtējums

Šis vērtējums attiecas uz OTV raidījumu "Šodien OTV" 2014.gada 2.ceturksnī. Raidījums iecerēts kā 30 minūšu gara vakara informatīva programma. NEPLP iesniegtajā un Latvijas mediju regulatora apstiprinātajā koncepcijā OTV sola, ka raidījums "piedāvā atšķirīgu pieeju ziņu veidošanā", raidījumam avoti tiks meklēti interneta vidē, piedāvājot sociālajos portālos visvairāk apspriestās tēmas. Ziņu programmas mērķis ir uzrunāt jauniešus, piedāvājot komunikāciju arī OTV mājas lapā un sociālajos portālos, kā arī mudināt skatītājus iesaistīties satura veidošanā.

Formāts un žurnālistikas kvalitāte

"Šodien OTV" formātu veido divu raidījuma vadītāju sarunas studijā, nolasītās ziņas, ziņu sižeti un intervijas ar raidījuma viesiem studijā. Formāta pamats atbilst tipiskai ziņu programmas struktūrai. Var uzteikt veidotājus par uzņēmību un neatlaidību, tomēr tā nevar atsvērt profesionālo pamatzināšanu un izpratnes trūkumu.

Programmu "šodien OTV" piepilda vieglās ziņas, kuru temati un avoti nāk no dažādu iestāžu un organizāciju preses relīzēm. Reizēm rodas iespaids, ka sižetu veidotāji ir ieinteresēti noteiktu tematu atspoguļojumā, jo satura vienpusība atgādina tipiskākos slēptās reklāmas paņēmienus. Sižetu veidotāji un radījuma vadītāji nespēj piedāvāt skaidru, secīgu un ieinteresētu vēstījumu, necenšas distancēties no notikumos iesaistītajiem, nespēj piedāvāt viedokļu daudzveidību. (Piemēram, sižets par pulmonālās hipertensijas pasākumu.).

Pat gadījumos, kad izvēlētie temati atbilstu ziņu vērtībām, piemēram, jauniešu organizācijas sanāksme IZM vai studentu kongress, sižetu veidotāji nespēj atlasīt nozīmīgo informāciju, necenšas nodrošināt viedokļu daudzveidību un, piemēram, studentu apvienības prezidenta pārvēlēšanas sižetā tik ļoti aizraujas ar organizācijas iekšējās virtuves apskatu, ka nespēj pat izlobīt šajā notikumā skatītājiem nozīmīgu informāciju. Daļa 110 ziņām ii parasta organizētāju informācija, kas vienā gadījumā noder potenciālo apmeklētāju piesaistīšanai (kā afiša) vai nodrošina publicitāti pēc pasākuma.

Šī ziņu raidījuma vislielākā problēma ir saturs, precīzāk zināšanu un izpratnes trūkums par žurnālistiku, tās funkcijām un mērķiem. Skatoties šo programmu rodas šaubas, vai tās veidotāji jebkad ir paskatījušies dažādus ziņu raidījumus, jo nemākulība tomēr nav "alternatīva pieeja".

Arī intervijās studijas viesi tiek aicināti ar mērķi piedāvāt platformu ieinteresēta un vienpusīga vēstījuma nodošanai. Nereti temati ir saistīti ar kultūras notikumiem, interesantām iniciatīvām, tāpēc to izvēle vērtējama pozitīvi.

Studijas interviju kvalitāte ir atkarīga no viesu sagatavotības pakāpes. Reizēm viņi ir labi sagatavojušies, tāpēc saruna, ko ne pārāk bieži pārtrauc žurnālistu jautājumi, izdodas saturīga (piemēram, saruna ar CSDD pārstāvi un Daiju Līdaku 110 Rīgas Zoo).

Savukārt lasītās ziņas, kas atgādina radio īsziņas, acīmredzot savāktas citos medijos vai atrastas sociālajos portālās. tās tiek piedāvātas bez informācijas avota (izņemot - "tas lasāms Twitter.com"), nav iespējams pārliecināties par to uzticamību, svarīgumu oriģinalitāti. Reizēm tās ir atraktīvas un padara dažādāku raidījuma saturu. Diemžēl lasītās īsziņas netiek papildinātas ar foto vai video materiālu. Pēc savas vērtības tās lielākoties ir apšaubāmas, jo atstāsta jau zināmo (problēmas ar ziņu aktualitāti, oriģinalitāti), ir mazsvarīgas (atgādina, ka ir brīvdienas, kam vārda dienas utt.). Nav saprotams, kāds ir ziņu atlases princips, jo vienā ziņu raidījumā tiek aicināts doties uz konkrētu klubu ("Pulkvedim neviens neraksta"), nepieminot citus klubus vai citus interesantus pasākumus. Tas nozīmē, ka šo ziņu gatavošanā izmantoti minimāli resursi un/vai veidotājiem nav izpratnes par nepieciešamību vizualizēt informāciju.

Domāju, ka raidījuma producēšanas komanda jau sen ir pārliecinājusies, ka sociālo portālu informācija ir tikai daļēji izmantojama ziņu tematu atrašanai. Savu ziņu dienas kārtību nevar izveidot arī sekojot organizāciju sūtītajai informācijai par to aktivitātēm, jo tās lielākoties nav aktuālas vai adresētas šī raidījuma mērķa auditorijai. Draudzīgā attieksme pret skatītājiem, vēlme tos uzrunāt, patīkamais sarunas tonis studijā ir tikai viens no ziņu programmu vadīšanas paņēmieniem. Tas nevar aizvietot satura trūkumu.

Jāpiemin arī formas problēmas: lielākā daļa no ziņu raidījuma sižetiem ir pārmērīgi gari (6 līdz 9 minūtes), tiem ir vienmuļš temps, vienveidīga struktūra. Acīmredzama ir to veidotāju neizpratne par to. kas ir ziņu vērtības, nav noslēpjama nezināšana par informācijas atlases pamatiem, ziņu struktūrām un citiem ziņu žurnālistikā būtiskiem jautājumiem.

Aizrautība un pārliecība, ar kādu ilgstoši tiek veidots šis raidījums, liek domāt, ka ta autori patiešām uzskata, ka tās ir ziņas un žurnālistika. Es ieteiktu visiem programmas veidošanā iesaistītajiem apmeklēt žurnālistikas pamatkursus vai patstāvīgi apgūt žurnālistikas pamatus, īpaši TV žurnālistiku. Diemžēl alternatīvu formātu nav iespējams radīt, neko nesaprotot un nezinot par profesionālajiem pamatiem vai nemācoties no labākajiem piemēriem.

Raidījuma vadītāji

"Šodien OTV" vada vairāki cilvēki, taču tikai Sanita Balode un Dace Tribocka vadītājas lomā spēj piešķirt raidījumam individualitāti. Viņas abas ir aizrautīgas un ieinteresētas, vēlas uzrunāt auditoriju. Tas ir labs pamats, lai izveidotos par labu raidījuma vadītāju, bet Sanitai Balodei ārkārtīgi pietrūkst pamatprasmes Žurnālistikā - jebkurš viņas veidotais sižets vai intervija cieš 110 neprasmīgas intervēšanas, no nespējas izprast un profesionāli apstrādāt informāciju. Dažos raidījumos vadītājiem izdodas asprātīgi un ieinteresējošo pieteikumi vai labas sarunas savā starpā, bet tās nespēj atsvērt pārējā satura zemo līmeni. Labs noskaņojums studijā diemžēl vēl nenozīmē labu raidījumu, to veido kopējais saturs.

Raidījuma vadītāji lielākajā gadījumu ir slikti gatavojušies sarunām studijā vai sižetiem, to saturs liecina par hronisku nekompetenci. Ne velti visas intervijas veido trīs pamata jautājumi: Ko tu dari/kas notiek?; pastāsti kaut ko sīkāk (kad acīmredzami viss pamatos ir izstāstīts, bet žurnālists ir panikā, jo nav sagatavoti citi jautājumi); kāds ir tavs novēlējums? Jebkura sarunāšanās studijā tomēr nav intervija žurnālistika. Skatoties daudzus sižetus pēc kārtas, rodas iespaids, ka tas ir kāds novēlējumu formāts.

Vizuālais materiāls un vizuālā komunikācija

Šis raidījums nedaudz atgādina "Vizuālo radio", jo ziņu saturā tikpat kā nav nozīmes vizuālajam vēstījumam. Arī filmētie sižeti pēc struktūras un satura ir vienādi, tos veido intervijas un "runājošās galvas". Gadījumos, kad runātāja fonā ir redzams notikums (pasākums, izstāde), tas ļoti bieži netiek parādīts.

Interaktivitāte

Raidījumā netiek radīts iespaids, ka notiktu interkatīva komunikācija ar skatītājiem Lai gan tā solīta koncepcijā, vismaz TV formātā tā netiek izmantota. Šaubos, vai veidotājiem pietiek resursu un prasmju to nodrošināt, jo, piemēram, televīzijas Twiterkontam ir tikai 200 sekotāji, Facebook - 1000 sekotāji.

Esmu pārsteigta, kāpēc šo ziņu raidījumu veidotāji, kuri uzklausa dažādus speciālistu un uzzina, cik daudzas nianses dažādās profesijās ir svarīgas pieļauj, ka žurnālistikā var strādāt bez padziļinātām zināšanām. Raidījums atgādina tipisku iesācēju formātu, kad tehnikas uzstādīšana un raidīšanas noorganizēšana jau tiek uzskatīta par panākumu.

Vizuālās informācijas trūkums mūsdienās nav vērojams, problēma ir tās kvalitāte šī vārda visdažādākajās nozīmēs. Tieši tāpēc jāšaubās, vai šādas kvalitātes informācija varētu ieinteresēt OTV esošos skatītājus vai piesaistīt jaunas auditorijas grupas. Es ļoti augstu vērtēju cilvēku aizrautību un vēlmi darboties medijos, bet tā nav realizējama bez ieguldījuma profesionālismā.

Lielākā daļa no šī raidījuma problēmām ir atrisināma, atrisinot ziņu veidošanas profesionālās problēmas un piesaistot izglītotus un prasmīgus redaktorus, ziņu žurnālistus, operatorus.

Secinājumi

Tā kā "Šodien OTV" nepiedāvā kvalitatīvas ziņas un laba līmeņa žurnālistiku, ne arī unikālu "atšķirīgu" ziņu formātu, uzskatu, ka raidījuma ideja ir piemērota sabiedriskā pasūtījuma atbalstam, bet pēc izpildījuma neatbilst sabiedriskā pasūtījuma prasībām.

Argumenti:

-     Raidījuma saturs neatbilst tā koncepcijai, tas kopumā nespēj bagātināt Latvijas auditorijai pieejamo informāciju;

-     Raidījums nepiedāvā jaunu pieeju un vērtīgu saturu, jo pārstāv nemākulīgu amatieržurnālistiku:

-     Raidījuma satura pamatā ir sabiedrisko attiecību vēstījumu nekritiska pārraidīšana, slinkā žurnālistika jeb tā sauktā "Čurnālistika" (Niks Deiviss) - ārpus redakcijas sagatavotas informācijas apstrāde un pārraidīšana ārējo avotu interesēs:

-     Raidījuma informācijas avoti ir vienveidīgi, tie lielākoties pārstāv organizācijas vai notikumus, kas ieinteresēti sev izdevīgas informācijas sniegšanā:

-     Raidījumā sagatavotās ziņas veidotas, paļaujoties uz tehnisku raidīšanas nodrošināšanu, nespējot atlasīt noformēt 1111 sniegt skatītājiem profesionāli kvalitatīvu raidījumu:

-     Raidījuma saturs liecina, ka tā autoriem pagaidām nav priekšstata par profesionālas ziņu žurnālistikas pamatiem;

-     Raidījuma kvalitāte un tā satura komunikācija liek šaubīties par "Šodien OTV" spēju piesaistīt un ieinteresēt mērķa auditoriju:

Priekšlikums: pārskatīt raidījuma formātu un ideju, vienojoties par tā uzlabojumiem un konceptuālām pārmaiņām ar mērķi uzlabot satura profesionālo līmeni - tā aktualitāti, svarīgumu, dažādību, viedokļu daudzveidību, atbilstību mērķa auditorijai.

Rīgā. 2014.gada 10.jūlijā

Ogres televīzijas raidījuma "NācTV" vērtējums

Šis ir vērtējums pa- OTV raidījumu "NācTV" 2014.gada 2.ceturksnī. Raidījums NEPI.P iesniegtajā koncepcijā iecerēts kā diskusija, bet tas ir klasisks laktu un viedokļu intervijas formāts.

Formāts

"NācTV" pēc satura, struktūras intonācijas un tempa gandrīz vienmēr ir vienāds un labi iederētos kā saruna kādā radio kanālā. Raidījuma formāts ir vienkāršs: intervētāja un viesa saruna studijā, neizmantojot papildelementus, iztiekot bez vizuāliem akcentiem, grafiskiem elementiem. Raidījuma ieguvums ir spēja paplašināt medijos redzamo un dzirdamo personu loku. pievienojot arī jaunus tematus un viedokļus. Vairākas intervijas tieši izvēlēto personību rakstura, aizrautības un unikālo interešu dēļ izdevušās ļoti labi. Tajās iespējams iegūt būtisku informāciju un piedzīvot nozīmīgas atklāsmes.

Var noprast, ka "NācTV" iecerēts kā izglītojoša saruna ar interesantiem cilvēkiem. Tomēr pēc satura nav iespējams identificēt tā mērķa auditoriju un galveno raidījuma uzdevumu. Formāta dizainā nav paredzēta noteikts intervijas mērķis un tās struktūra, tāpēc saruna studijā (tās saturs, kvalitāte, temps) pēc formas un satura ir ļoti atkarīga no raidījuma viesa sagatavotības pakāpes un studijā izveidotā kontakta starp intervēto cilvēku un raidījuma vadītāju.

Lai gan interviju formātus medijos, arī televīzijā, var veidot ārkārtīgi dažādi, pievienojot papildelementus un izvēloties dažādu dramaturģisko pieeju, šis raidījums izvēlējies hronoloģiskās sarunas virzienu, strādājot pēc principa - apsēdāmies un runājamies. Raidījumā ļoti reti tiek izmantots vizuālais materiāls, kas iepriekš sagatavots un piemērots stāstījuma ilustrēšanai.

Kopumā intervija pēc struktūras ir monotona, raidījuma saturā var vērot tā veidotāju pārliecību, ka ikviens skatītājs, kas ieslēdzis TV (vai skatās to YouTube) to skatīsies visā garumā. Pusstundas laikā netiek ne verbāli, ne vizuāli sniegta papildu informācija par viesi, netiek uzturēta interese, netiek veidota stāstījuma dramaturģija, paļaujoties, ka saruna pati par sevi noturēs pie ekrāna skatītājus.

Vadītājs

Raidījuma "NācTV" veiksme ir tā vadītājs Andris Krauja. Viņam ir labas komunikācijas prasmes, viņš brīvi jūtas studijā, spēj sagatavot īsus un piesaistošus pieteikumus katra vakara viesim. Andris Krauja prot labi klausīties un reaģēt uz situāciju, tāpēc aktīvāku un atraktīvāku viesu gadījumos sarunas veidojas spraigas un aizrautīgas. Viņš cenšas sagatavoties intervijām, tāpēc pirmās raidījuma sekundes tiek veltītas atraktīvai viesa un paša vadītāja pieteikšanai. Lielākoties pieteikumi ir atbilstoši individualizēti un piesaista uzmanību. Andris Krauja māk asprātīgi un kodolīgi uzsākt raidījumu. Diemžēl sākumā panāktais efekts ātri izplēn, jo intervijas tālākā gaita parasti tiek atstāta viesa ziņā.

Andrim Kraujam katlā radījumā ir problēma ar spēju interesēt skatītājus, pieteikt viesi un akcentēt tā uzaicināšanas pamatojumu gan sākumā, gan raidījuma tālākajā gaitā. Ar to domāju, ka sākumā veiksmīgi tiek pieteikts viesa vārds un nodarbošanās, bet neliek sniegta cita infromācija. Tādējādi gandrīz nevienā raidījumā interviju netiek atbildēts uz jautājumu - kāpēc šis cilvēks, kāpēc tagad, kāpēc šāda sarunas tēma. Šīs atbildes reizēm atklājas raidījuma gaitā, bet šaubos, vai daudzi skatītāji spēj tas sagaidīt. Ar dažām frāzēm un interesantu sasveicināšanos tomēr nepietiek, lai pamatotu pusstundas ilgu sarunu studijā. Domāju, ka tā ir formāta problēma, jo uzmanības noturēšana un viesa pieteikšana nav paredzēta šī raidījuma struktūrā un saturā, šim mērķim netiek izmantoti arī grafiskie elementi.

Andris Krauja ir atraktīva personība, viņam piemīt telegēnisms un vīrišķīgs šarms, bet tas nespēj pilnībā aizvietot profesionālās prasmes un noslēpt nekompetenci, bieži ļoti viduvējo sagatavotības līmeni pirms sarunas. Ja vadītājs būtu atbilstoši gatavojies, intervijā nevajadzētu uzdot tik daudzus informatīvus jautājumus, sarunu varētu sākt jau tālākā līmenī, padziļināti iztaujājot raidījuma viesi.

Intervēšanas kvalitāte

Intervijas pēc satura un struktūras veidotas kā iepazīšanās saruna, saturs veidots kā hronoloģisks stāsts par cilvēka ceļu. darbu, projektu vai interesēm. Diemžēl šāda veida narrratīvs profesionālajā žurnālistikā tiek izmantots ļoti reti, jo savas vienmuļības dēļ tā ir viena no neveiksmīgākajām intervēšanas struktūrām. Hronoloģisko stāstījuma paņēmienu var izmantot tikai tajos gadījumos, ja vien uzaicinātais viesis tikko nav novērsis pasaules bojāeju. Līdz ar to "NācTV" intervijas gaita lielākoties ir monotona. Sarunas dramaturģija nav pārdomāta, tāpēc gandrīz katrā pārraidē arī tās nobeigums ir nesagatavots un neloģisks. Beidzas raidījuma laiks, tātad - uz redzēšanos!

Spriežot pēc raidījuma satura. Andrim Kraujam, tāpat kā viņa kolēģiem no ziņu programmas "Šodien OTV" nav visvienkāršāko pamatzināšanu žurnālistikā un intervēšanā. Tāpēc ari šis raidījums atspoguļo Latvijā bieži sastopamo amatierismu, kad, virspusīgs citu raidījumu vai to vadītāju vērojums, tiek atdarināts, lielākoties zemākā līmēm. Tas redzams katra raidījumā, kurā vienkārša jautājumu uzdošana vai savu iespaidu izteikšana par atbildēm tiek uzskatīta par intervēšanu žurnālistikā.

Raidījuma vadītāja veiksmīgā darbošanās kāzu vai pasākumu vadītāja ampluā tomēr nav pietiekama, lai intervētu un veiksmīgi darbotos profesionālajā žurnālistikā, kurā nepieciešamas ne tikai specifiskas prasmes, bet zināšanas un izpratne par mediju darba īpatnībām. Domāju, ka pieredze studijā un ilgstoša dažādu cilvēku iztaujāšana vairāku gadu laikā var palīdzēt nonākt pie atziņām par veiksmīgas intervēšanas pamatiem, taču tas ir pārāk lēns un nefektīvs ceļš, kas līdzinās divriteņa izgudrošanai. Šis ceļš arī attālina inovāciju ieviešanu vai izcilības sasniegšanu. Žurnālistikā un TV raidījumu vadīšanā tomēr ir uzkrātas ļoti daudzas zināšanas, ko varētu izmantot un apgūt, uzsākot jebkuru jaunu projektu.

Secinājumi

"NācTV" ideja kopumā atbilst sabiedriskā pasūtījuma pamatprasībām. Raidījuma saturs bagātina Latvijas skatītājiem pieejamās informācijas daudzveidību. Sarunas raidījuma studijā tiek veidotas ieinteresēti, ar cieņu pret viesiem un skatītājiem. Izvēlētie temati ir aktuāli, raidījumam ir izglītojoša vērtība, bet nepieciešami uzlabojumi tā formā - struktūra, vizualizācija, intervēšanas kvalitāte.

Rīgā, 2014.gada 10.jūlijā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...