Kam mums tāds deputāts Kesenfelds...
Liepājas patriots (šoreiz vēlos palikt anonīms)19.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Liepājas domes deputātu Ivaru Kesenfeldu mums daudzus gadus mēģināja pasniegt kā veiksmīgu uzņēmēju, kas rūpējas par pilsētas atdzimšanu. Taču pēdējo gadu notikumi drīzāk liek domāt, ka šis deputāts vienkārši izmantoja domnieka krēslu, lai papildinātu savas kabatas, bet tagad vienaldzīgi noskatās, kā kreditori mēģina no viņa un viņa firmām piedzīt to, ko viņš savulaik aizņēmies, un arī pilsētu mierīgi atstāj ar garu degunu, nemaksājot nodokļus.
Lai tomēr vairāk saprastu cilvēku, ko liepājnieki izraudzījušies par vienu no saviem interešu pārstāvjiem, rūpīgi papētīju viņa amatpersonas deklarāciju. No pirmā acu uzmetiena izskatās, ka ļoti aktīvs uzņēmējs. Valdes loceklis veselos 8 uzņēmumos: SIA „Būvvaldis”, SIA „Māja”(NĪ), SIA „KMF”, SIA „Rietumu krasts”, „Par Liepāju”, SIA „M.A.M. īpašumi”, SIA „Proin” un SIA „PromenadeHotel” un vēl pārvaldnieks uzņēmumā SIA „MIG Holdings”.
Taču, kad apskatās sadaļu par 2011.gadā gūtajiem ienākumiem, aina izskatās pavisam savādāk un vairāk rodas iespaids kā par cilvēku, kurš izvairās no legālas nodokļu maksāšanas un krāpj valsti. SIA „Būvvaldis” viņš gada laikā nopelnījis Ls 151.56, tātad vidēji ap 12 latiem mēnesī. SIA „Māja”(NĪ) alga bijusi 281,32 jeb 23 lati mēnesī. Drusku labāk situācija izskatās ar SIA „KMF” – Ls 952,20 (vidēji 80 lati mēnesī). Līdzīgu atalgojumu viņš saņēmis arī SIA „M.A.M. īpašumi”, SIA „M.A.M. īpašumi” un SIA „Proin”. Vienīgi Liepājas pilsētas dome viņam maksājusi ko vairāk par minimālo algu jeb Ls 4983 (415 lati mēnesī).
Taču niecīgie ieņēmumi nav traucējuši liepājnieku priekšstāvim slēgt daudzmiljonu līgumus. Pārskata periodā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 20 MK noteiktās minimālās mēnešalgas: Pāratjaunojums – 852000 eiro; Aizdevuma līgums – 500000 eiro.
Bet sadaļa par kredītsaistībām ir patiesi krāšņa - visu piecu parādsaistību summas saskaitītas kopā) sasniedz Ls 470 693,27, bet eiro parādsaistības pat sniedzas pāri miljonam – EUR 1 368 018,99 Bet milzīgās parādsaistības un niecīgie ienākumi nav traucējuši izsniegt aizdevumus, kuru kopējā summa latos ir 697 396,62. Un turklāt vēl ikdienā pārvietoties ar šiku auto, kura uzturēšana arī prasa veselu kapitālu.
Ja šis būtu stāsts par parastu uzņēmēju, es teiktu – tās ir viņa problēmas, bet šajā gadījumā ir runa par domes deputātu, kura milzīgās parādsaistības noteikti ietver arī milzīgu korupcijas risku. Turklāt viņš ir galvojis lielu daļu savu uzņēmuma kredītu, un nav noslēpums, ka uzņēmumi ir bankrotējuši un kreditori izmisīgi mēģina kaut ko piedzīt kā no galvotāja, tā no paša uzņēmuma.
Un par to, ka viņa darbība Liepājas domē nav gluži vērsta uz pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvību, vedina domāt viņa darbība pašvaldībā. Šā gada laikā Kesenfelds pamanījies uzrakstīt 5 iesniegumus, saviem paprasījumiem Kesenfelda kungs nekad nenorāda mērķi, tāpēc bieži vienu to sagatavošana ir bezmērķīga vēlētāju līdzekļu tērēšana. Tā Kesenfelda kungs šogad paprasīja domes noslēgto līgumu reģistra norakstu. Dome piedāvāja Kesenfelda kungam iepazīties ar reģistru, taču deputāts atteicās no šādas iespējas un pieprasīja sagatavot norakstu. Savukārt paskaidrot, kādam mērķim tas ir nepieciešams, deputāts nevarēja.
Vēl lielākas bažas par šī kunga darbošanos pilsētnieku interesēs manī rada daži pagātnes dzīves fakti. Var jau būt, ka tie ir izdomāti un safabricēti dokumenti, tomēr man ir bijusi iespēja ar tiem iepazīties. Un, lūk, ko tie vēsta. 1974.gadā tika ierosināta krimināllieta pēc LKK 141.p.0.z.2.d.0.pk. par slepkavību. Ivaram K. tika piemērots apcietinājums ar brīvības atņemšanu uz 7 gadiem un 6 mēnešiem. 1974.gada oktobrī no izmeklēšanas izolatora viņš tika pārvietots uz labošanas darbu koloniju, bet 1976.gada maijā tika nogādāts uz Maskavas Serbska V.N. institūtu un atbrīvots no soda izciešanas izmeklēšanas izolatorā slimības dēļ. 1976.gada decembrī Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas tiesa lēma piespriest Ivaram K. piespiedu ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā. 1977.gada februārī tika pārvietots no Ļeņingradas izmeklēšanas izolatora uz Ļeņingradas psihiatrisko slimnīcu.
Vai tiešām liepājnieki vēlas, lai par viņu likteni lemj cilvēks, par kuru ir aizdomas, ka viņš ir psihiski slims, turklāt vēl pastrādājis ļoti smagu noziegumu?
Lai šie nebūtu tikai bezmērķīgi teikumi, vēlos publiski uzdot Kesenfelda kungam jautājumus un ceru, ka ar jūsu portāla starpniecību viņš atbildēs.
- Vai jūs kā galvotājs pret bankām esat nokārtojis savas saistības par savu maksātnespējīgo firmu parādiem? Ja gadījumā neesat nokārtojis, vai šī atkarībā neiespaido Jūsu politisko darbību?
- Kam pieder automašīna, ar kuru Jūs pilsētā ikdienā pārvietojaties, kas apmaksā minētās automašīnas uzturēšanas izdevumus?
- Iepazīstoties ar Jūsu amatpersonas deklarāciju, redzams, ka veselā virknē uzņēmumu ieņemat amatus gan kā valdes loceklis, gan kā darba ņēmējs. Lūdzu paskaidrojiet, kāpēc vidējais atalgojums mēnesī šajos uzņēmumos jums ir mazāks nekā valstī oficiāli noteiktā minimālā darba alga? Vai šādā vaidā atbalstāt nodokļu nemaksāšanu?
Un liepājniekus aicinu padomāt – vai mums tiešām ir nepieciešams šāds mūsu interešu aizstāvis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
