Iesaki rakstu: 
Ir meli, lieli meli un statistika. Ieskatījos Latvijas statistikas datos, izrādās, ka iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam vairs netiek rēķināts. 2013.gada decembrī tas ir apstājies pie 252,19 eiro mēnesī.
Valdība gan saka, ka vienam iedzīvotājam pilnīgi pietiekot ar 128,06 eiro mēnesī (MK noteikumi Nr.299). Laikam Saeimas un ministriju ēdnīcās un speciālajos veikalos ir citas cenas kā Supernetto? Tāpat Saeimas un ministriju darbiniekiem laikam tiek piestādīti speciāli rēķini par komunālajiem pakalpojumiem? Kā viņiem veicas! Mums, parastajiem mirstīgajiem, ar 128 eiro mēnesī nepietiek pat komunālo rēķinu apmaksai.
Ieskatījos arī Darba ņēmēju skaita sadalījumā pēc darba ienākumiem un statistika liecina, ka no 784 708 strādājošajiem ir 182 936 strādājošie ar minimālo darba algu vai mazāk (katrs ceturtais). 223 990 strādājošie saņem 300,01 – 500,00 eiro mēnesī (katrs trešais). Vien 7,5% no visiem strādājošajiem saņem vairāk par 1500 eiro mēnesī.
Minimālās algas saņēmējam uz rokas sanāk 235,66 eiro mēnesī. Ja viņam ir 2 apgādājamie, tad viņiem visiem trim ir jāizdzīvo ar 286,40 eiro mēnesī (95,47 eiro katram). Tiem, kam alga uz papīra ir 500 eiro, piemēram skolotājiem, alga uz rokas ir 358,10 eiro. Ja ir divi apgādājamie, tad alga uz rokas ir 437,30 eiro (145,77 eiro uz personu). Trūcīgo statusa nav, bet līdz reālam iztikas minimumam vēl tālu.
Rudenī skolotājiem sola algu 700 eiro - uz rokas 494,14 eiro vai 573,34 eiro, ja ir 2 apgādājamie (191,11 eiro uz personu). Tas nozīmē, ka arī pēc algu palielinājuma netiks sasniegts reālais iztikas minimums skolotāju ģimenēm un skolotājiem bez bērniem izdzīvot ir vieglāk.
Kuram tad galu galā Latvijā dzīvot ir vislabāk? Ieskatījos Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētajās amatpersonu deklarācijās. Diemžēl tur nav visskaļāk apspriestie maksātnespējas administratoru ienākumi, tāpēc jāsamierinās ar ziņām par zvērinātu tiesu izpildītāju ienākumiem.
Paskatieties paši, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs 2011.gadā saņēmis 2 395 960,59 eiro (199 663,39 eiro mēnesī), 2012.gadā – 2 547 056, 46 eiro (212 254,70 eiro mēnesī; 1 326,59 eiro stundā), 2013.gadā - 1 151 943 eiro (95 995,31 eiro mēnesī). Pat, ja viņiem atlikušo dzīvi vispār nemaksātu algu, badā viņi nemirtu.
Tai pašā laikā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones gada ienākumi ir 31 365,12 eiro (2 613,76 eiro mēnesī), un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča gada ienākumi ir 33 128,00 eiro (2 760,67 eiro mēnesī). Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža gada ienākumi ir 42 174,39 eiro (3 514,53 eiro mēnesī). Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas gada ienākumi ir 42 088,79 eiro (3 507.40 eiro mēnesī). Valsts prezidenta Andra Bērziņa gada alga ir 45 603,56 eiro (3 800,30 eiro mēnesī).
Vai nav dīvaini, ka šīs valsts augstākās amatpersonas pat gada laikā saņem mazāk, nekā zvērināts tiesu izpildītājs saņem vienā mēnesī, kurš arī ir pielīdzināts valsts amatpersonai, un nevienam nav nekādu iebildumu? Vai nav saskatāmas korupcijas pazīmes - roka roku mazgā?
Tajā brīdi, kad valsts amatpersonas atrunājas, ka nekam nepietiek naudas, derētu padomāt par atalgojuma pārskatīšanu tiesu izpildītājiem. Īpaši sliktāk viņi nestrādās arī par vidējo algu valstī, iespējams, pat kļūs mazliet cilvēcīgāki un nolaidīsies uz zemes. Gan jau, ka tiesu izpildītāji nav vienīgie īpaši privileģētie, kuru atalgojuma sistēma ir jāpārskata, tad atradīsies nauda arī izglītībai, veselības aprūpei un pabalstiem.
Īpaši pateicīgi būs tie 71 700 invaliditātes pensijas saņēmēji, kuru gada ienākumi ir mazāki, nekā tiesu izpildītājs saņem par stundu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
