Kam īpašam Mūzikas akadēmija pieprasa gandrīz 400 000 eiro?
Elita Veidemane, Neatkarīgā16.10.2024.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Seksuālā uzmākšanās Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā (attēlā - jaunā rektore) notiek arvien intensīvāk – to acīmredzot vēlas pateikt Kultūras ministrija, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai. Un viens no tiem ir: novirzīt Mūzikas akadēmijai 397 959 eiro, lai varētu īstenot vardarbības novēršanas pasākumus. Vienīgi – vairs nav saprotams, kurš kuram uzmācas: pasniedzēji studentiem vai studenti pasniedzējiem? Varbūt visi visiem un vienlaikus?
Aptauja “nerullē”, vajag citus paņēmienus
Tiesībsarga septembrī uzsāktā aptauja par seksuālās uzmākšanās gadījumiem augstskolās neguva vajadzīgo atsaucību, kaut gan tās izveidē tika ieguldīti gandrīz 12 000 eiro. Aptauja tika pagarināta līdz 14. oktobrim. Rezultāti gan pagaidām nav publicēti.
Toties Kultūras ministrijai tie šķiet paredzami (viss ir slikti, biedri!), tāpēc jāiedala gandrīz 400 000 eiro, lai īstenotu vardarbības novēršanas pasākumus. Tā kā Latvijas augstskolās nav konstatējama cita vardarbība kā vien seksuālā, radās vēlme uzzināt metodoloģiju, kas tiks izmantota, lai atklātu un novērstu iespējamos seksuālos tīkojumus.
“Neatkarīgās” jautājumi Kultūras ministrijai bija šādi.
“Kurš ir sacerējis tieši šādu summu? Kādi bijuši apsvērumi tās izziņošanai?
Kāds ir paredzēts pasākumu kopums vardarbības novēršanai?
Kāda metodoloģija tiks piemērota, lai konstatētu vardarbību? Kāda metodoloģija tiks izmantota, lai to novērstu?
Kurš saņems naudu?
Vai tiks izmantots vecais paņēmiens ar ziņotājiem? Nemulsina tas, ka liela (lielākā) daļa no šiem “ziņojumiem” ir meli?”
Kultūras ministrijas atbildes
Operatīvi tika saņemta atbilde no Kultūras ministrijas. Tā bija šāda.
“JVLMA vērsusies Kultūras ministrijā ar lūgumu rast finansējumu 397 959 eiro apmērā, tostarp vardarbības novēršanas/prevencijas pasākumu īstenošanai akadēmijā:
1) akadēmijas iepriekšējā rektora un prorektoru neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas izmaksas kopā ar darba devēja VSAOI, t.sk. atvaļinājuma kompensācija - kopumā 135 919,87 eiro;
2) pārējā akadēmijas personāla atbrīvošanas no darba (2 personas) un iepriekš neplānotu darba tiesisko attiecību pārtraukušu darbinieku personāla izmaksas (8 personas) kopā ar darba devēja VSAOI, t.sk. atvaļinājuma kompensācija 70 499,20 eiro; 2023. gada nenomaksāto nodokļu nomaksa (bijis saskaņotais nodokļu nomaksas grafiks ar VID, kas rada papildu finanšu slogu uz akadēmijas 2024. gada finansējumu) - 136 024,28 eiro;
3) psihologa pakalpojuma nodrošināšana akadēmijas studentiem un personālam - 11 979 eiro;
4) labbūtības kurss akadēmijas personālam - 6 050 eiro;
5) drošas mācību vides apmācību nodrošināšana - 6 050 eiro;
6) zvērinātu advokātu pakalpojuma nodrošināšana akadēmijai tiesvedībās - 13 648,80 eiro;
7) video novērošanas sistēmas izveide drošas studiju vides nodrošināšanai akadēmijā - 17 787 eiro.”
Akadēmijā - labbūtība un psihologs
Pat bez sertificētu pētnieku palīdzības atbildē var pamanīt daudz interesantu lietu, kas prasās pēc skaidrojuma. Tāpēc - lai nekavētu laiku - uzdosim jautājumus uzreiz publikācijā, protams, aizsūtot vaicājumus arī uz ministriju. Kā mēdz teikt: dubults neplīst.
Vairāk nekā 206 000 eiro tiek lūgti, lai kompensētu rektora un prorektoru neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanas izmaksas. Kāpēc gan neplānotu? Rektors Prānis tika vienkārši izmests no augstskolas, jo kādam domubiedru mazpulciņam labpatikās apmelot pasniedzējus, tādējādi aptraipot akadēmijas prestižu. Spiediens bija nepārvarams, un Prānis bija spiests aiziet. Acīmredzot pārējās desmit personas bija spiestas aiziet no darba līdzīgu apstākļu dēļ.
Patīkams jaunums: psihologa pakalpojumi studentiem un personālam. Jautājumi par šo tēmu būs šādi. Cik studentu izmantoja šos pakalpojumus? Cik no personāla? Kāda bija psihologa stundas takse? Cik stundas psihologs darbojās ar studentiem un pasniedzējiem? No kuras klīnikas bija šis psihologs?
Ko nozīmē labbūtības kurss? Kas to realizēja? Paši pasniedzēji vai kāds psihologs? Kā konkrēti izpaudās drošas mācību vides apmācību nodrošināšana, kas izmaksāja - cik interesanti! - tikpat cik labbūtības kurss? Vai akadēmijā jau ir izveidota video novērošanas sistēma drošas studiju vides nodrošināšanai?
Taču atbildē nav ne vārda par to, kāda metodoloģija tiks piemērota, lai konstatētu un novērstu vardarbību. Un kā ir ar ziņotājiem, kuri ierastā manierē, visticamāk, turpinās apmelošanu?
Pat neienākot Mūzikas akadēmijā, var sajust morālā piedeguma smaku. To vēl uzstājīgāku padara gandrīz 400 000 eiro pieprasījums no valsts budžeta, ko finansējam mēs, nodokļu maksātāji
Publikācija: https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/471623-kam-ipasam-muzikas-akademija-pieprasa-gandriz-400-000-eiro.htm
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
