Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viena no Vienotības līderēm, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Pilsoniskā savienība) intervijā Pietiek atzīst, ka vienotās partijas izveides process nebeigsies ar simtprocentīgi visu biedru pievienošanos tai. Politiķe neuzskata, ka sadarbība ar Aivaru Lembergu Vienotībai liedz sevi pozicionēt kā citu politisko standartu nesējai. Tāpat viņa atzīst, ka par nākamo Valsts prezidentu nāksies vienoties ar koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienību, bet tam jānotiek atklātā procesā, nevis „Zooloģiskajā dārzā”.

Pēdējās nedēļās ir bijuši pretrunīgi izteikumi, tostarp no Ģirta Valda Kristovska puses, kas lika apšaubīt, vai trīs partiju apvienošanās Vienotībā notiks. Jūs tam saredzat draudus?

Ikvienā lielā cilvēku grupā vienmēr ir arī personiskais aspekts, bet jāprot to nošķirt no mērķa apziņas (un es domāju, ka mērķa apziņa ir mums visiem) un arī no tām dažādajām izpratnēm par to, kāds ir šis vienotās partijas izveides process. Tādēļ vissvarīgākais, man šķiet, ir, ka mēs sākam šo darbu, vienojoties par principiem un vērtībām – varu minēt divus lielus blokus: nacionālā valsts, kā mēs to saprotam, un ekonomiskās attīstības un nodokļu jautājumi. Otrais jautājums, par ko būtu šajā procesā jāvienojas trim partijām, ir par dažādām procedūrām, jo ir liela atšķirība starp apvienību un starp partiju. Apvienībā tomēr katrs no dalībniekiem saglabā diezgan autonomu lemšanas struktūru, un tas nozīmē, ka katras partijas biedriem, kuri ne visi vienādā pakāpē ir apvienošanās entuziasti, tas ir tā kā tāds mierinājums, ka „mums jau vienmēr ir atkāpšanās ceļš”. Tajā brīdī, kad sāk veidot vienu partiju, ir ļoti svarīgi, ka ne tikai vadības līmenī ir vienota izpratne, bet arī trīs partiju nodaļas spēj strādāt kopā, jo kas tad tā par partiju, kurai bāze būs nestabila?

Esmu dzirdējusi versijas, ka vismaz pirmajā apvienotās Vienotības gadā varētu noteikt „pārejas laiku”, vienotās partijas statūtos nosakot, ka katrai partijai ir noteikta pārstāvības kvota partijas valdē un garantēta iespēja ietekmēt lēmumus. Jūs par tādu mehānismu runājat?

Es par to negribētu izteikties, jo mēs vēl nevienu reizi neesam nākuši kopā un likuši galdā savus priekšlikumus jau apspriežama dokumenta formā. Pilsoniskajai savienībai sestdien būs domes sēde, kur mēs paši diskutēsim ar saviem nodaļu pārstāvjiem, kādai būt šai partijai. Tas būs plāns un arī mandāts, lai virzītos uz vienas partijas izveidi. Varbūt abām pārējām partijām būs cits konsultāciju mehānisms, bet arī tās strādās pie savas pozīcijas izklāsta. Tas nenozīmē, ka tā pozīcija, ko pieņemsim mēs vai Jaunais laiks, vai Sabiedrība citai politikai, būs ultimatīva. Tas būs sarunu process līdzīgi, kā mēs nonācām pie vienota vēlēšanu saraksta sastādīšanas, kas bija ļoti grūts vingrinājums, bet, kas parādīja, ka mēs esam spējīgi vienoties. Man ir absolūta pārliecība, ka mēs vienosimies.

Tomēr līdz šim izskanējušie atšķirīgie viedokļi, - vai tie signalizē, ka kāda daļa varētu atšķelties un neiekļauties vienotajā partijā?

Noteikti būs individuāli biedri, kam liksies, ka viņi šajā partijā nevar palikt. Es nedomāju, ka viņu būs daudz. Tāpēc šis process būs ļoti svarīgs – ir ļoti svarīgi, lai mēs ar saviem biedriem atklāti runātu, kas ir tās problēmas. Kā es jau sākumā teicu: ļoti svarīgi, lai arī biedri saprastu atšķirību starp personiskajām attiecībām starp Pēteri un Miķeli un politisko pozīciju, kur mums lielu nesaskaņu nav. Katram ir jāuzdod sev jautājums par virsmērķi: kas tajā brīdī notiks, ja Vienotību izņemtu no Latvijas politiskās skatuves! Tas ir visdramatiskākais jautājums, kuram ir jāpakļauj mūsu personiskās ambīcijas un priekšstati.

Atbildiet uz šo jautājumu: kas notiks?

Es pateikšu, kas notiks. Tie cilvēki, kas vēlas modernu, godīgu politiku, kas mums ir uzticējušies, piedzīvos kolosālu vilšanos, jo šīs vēlēšanas parādīja, ka cilvēki ir sasparojušies un viņos ir sajūta, ka viņi var kaut ko mainīt, ka viņu balss var kaut ko ietekmēt. Es domāju, ka [Vienotības sašķelšanās] varētu novest pie lielākām sociālajām izmaiņām, jo tad viss paliktu vecā stila politikā, kad notiek dažādas vienošanās, kad valsts pasūtījumi iet tikai „savējiem”, ka korupcija netiek apkarota un tā tālāk. Tas viss ietekmē valsts kopējo labklājību, un daudzi cilvēki sev neredzēs vietu šādā valstī.

Vai tas sadarbības modelis, kāds veidojas Vienotībai koalīcijā ar Aivara Lemberga zaļajiem zemniekiem, nenoved pie tā, ka šādu politiku, kādu jūs to aprakstījāt, ir grūti realizēt?

Šeit es gribētu nodalīt divas lietas: viens ir vēstījums, tas, ko mēs gribētu redzēt kā ideālu programmu, tas, kāda ir mūsu vērtību sistēma, un tad ir Latvijas reālā politiskā situācija, kurā gala vārdu saka vēlētājs. Jo iespējas ir tikai divas – vai nu strādāt kopā ar zaļajiem zemniekiem, vai Saskaņas centru, un tie ir tikai vēlētāji, kas to var mainīt. Līdz ar to nevar pārmest Vienotībai, ka tā nesēž kaktā, uzmetusi lūpu un sakot: „Mēs labāk sargājam savus ideālus, bet nestrādāsim ar tiem, kuri mums nepatīk vai nav tik tīri, vai kādi tur...”

Pēc dažiem mēnešiem notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Vai, ņemot vērā visus tos politiskos riskus, kādi premjera partijai parasti saistās ar šo procesu, Vienotībai jau laikus nebūtu jādefinē sava attieksme pret Valda Zatlera pārvēlēšanu uz otro termiņu, vai tomēr būtu jācenšas nomainīt prezidentu?

Es domāju, vispirms Zatleram pašam būtu jādefinē sava attieksme. Mums darīt to priekšlaicīgi, - tas būtu tā kā skriet vilcienam pa priekšu. Domāju, ka ierosinājums nodrošināt plašu diskusiju par šiem jautājumiem - kādam būt prezidentam, kādam būt viņa pienākumiem, kādas ir viņa iespējas, kāda ir viņa morālā loma sabiedrībām, kāds ir tas ietvars, ko viņam atļauj likums – arī tas ir ļoti vajadzīgs, jo piešķir daudz lielāku caurspīdīgumu šim procesam. Es ļoti atbalstu Āboltiņas kundzes ierosinājumu.

Jums personiski būtu pieņemama vienošanās par Valsts prezidenta kandidātu koalīcijas iekšienē ar zaļajiem zemniekiem?

Pirmkārt, es domāju, ka cits ceļš jau nav iespējams! Ir iespējama tikai vienošanās. Pat, ja mēs izvirzām katrs savus kandidātus un izejam pirmo tūri un tā tālāk, beigās tik un tā ir jāvienojas, jo pretējā gadījumā iestājas strupceļš.

Jūs akceptējat Brigmaņa kritiku par Solvitas Āboltiņas iniciatīvu veidot darba grupu un Lemberga teikto, ka Vienotība ir izsmēlusi savu kvotu uz augstiem valsts amatiem – es pieņemu, ka ar to domātas ne tikai tiesības virzīt kandidātus no sava vidus, bet arī būt tam, kurš nosauc kandidātu, arī neitrālu?

Es domāju, ka tas, ko ir teicis Brigmanis, un nepatika, ko ir izrādījis Lembergs, - tā ir tāda emocionāla reakcija. Viņiem arī būtu nedaudz jāapsver... Nu, kāda tad būs tā vienošanās? Nu, kur tad Vienotība un ZZS satiksies Zooloģiskajā dārzā? Ar ko tas formāts, ko šobrīd piedāvā Solvita Āboltiņa, ir sliktāks? Kāpēc Brigmaņa kungs vai kāds, kuru pilnvaros partija, arī nevarētu tur piedalīties? Tā drusciņ ir tāda poza.

Jūs esat izteikusies, ka Valdim Dombrovskim jābūt apvienotās Vienotības līderim. Viņš pats nav definējis, vai ir gatavs to darīt.

Viņš arī nav pateicis, ka nevēlas to darīt. Un, pazīstot Valda Dombrovska psiholoģiskās īpašības, viņš ir šīs maigās rokas cilvēks, kas pietiekami labi jūt atmosfēru – kad ir brīdis, kad viņam ir tā klusi jāpasaka „jā”. Es domāju, ka Dombrovskim ir vispirms jāredz, ka viņam ir vairākuma atbalsts, tajā skaitā ļoti svarīgs viņam ir jautājums par atbalstu viņa paša partijā. Es domāju, ka tas ir jautājums, kas Jaunajam laikam pašam ir jāizlemj.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...