Kalniete: Vienotībai nevar pārmest sēdēšanu kaktā ar uzmestu lūpu

Pēdējās nedēļās ir bijuši pretrunīgi izteikumi, tostarp no Ģirta Valda Kristovska puses, kas lika apšaubīt, vai trīs partiju apvienošanās Vienotībā notiks. Jūs tam saredzat draudus?

Ikvienā lielā cilvēku grupā vienmēr ir arī personiskais aspekts, bet jāprot to nošķirt no mērķa apziņas (un es domāju, ka mērķa apziņa ir mums visiem) un arī no tām dažādajām izpratnēm par to, kāds ir šis vienotās partijas izveides process. Tādēļ vissvarīgākais, man šķiet, ir, ka mēs sākam šo darbu, vienojoties par principiem un vērtībām – varu minēt divus lielus blokus: nacionālā valsts, kā mēs to saprotam, un ekonomiskās attīstības un nodokļu jautājumi. Otrais jautājums, par ko būtu šajā procesā jāvienojas trim partijām, ir par dažādām procedūrām, jo ir liela atšķirība starp apvienību un starp partiju. Apvienībā tomēr katrs no dalībniekiem saglabā diezgan autonomu lemšanas struktūru, un tas nozīmē, ka katras partijas biedriem, kuri ne visi vienādā pakāpē ir apvienošanās entuziasti, tas ir tā kā tāds mierinājums, ka „mums jau vienmēr ir atkāpšanās ceļš”. Tajā brīdī, kad sāk veidot vienu partiju, ir ļoti svarīgi, ka ne tikai vadības līmenī ir vienota izpratne, bet arī trīs partiju nodaļas spēj strādāt kopā, jo kas tad tā par partiju, kurai bāze būs nestabila?

Esmu dzirdējusi versijas, ka vismaz pirmajā apvienotās Vienotības gadā varētu noteikt „pārejas laiku”, vienotās partijas statūtos nosakot, ka katrai partijai ir noteikta pārstāvības kvota partijas valdē un garantēta iespēja ietekmēt lēmumus. Jūs par tādu mehānismu runājat?

Es par to negribētu izteikties, jo mēs vēl nevienu reizi neesam nākuši kopā un likuši galdā savus priekšlikumus jau apspriežama dokumenta formā. Pilsoniskajai savienībai sestdien būs domes sēde, kur mēs paši diskutēsim ar saviem nodaļu pārstāvjiem, kādai būt šai partijai. Tas būs plāns un arī mandāts, lai virzītos uz vienas partijas izveidi. Varbūt abām pārējām partijām būs cits konsultāciju mehānisms, bet arī tās strādās pie savas pozīcijas izklāsta. Tas nenozīmē, ka tā pozīcija, ko pieņemsim mēs vai Jaunais laiks, vai Sabiedrība citai politikai, būs ultimatīva. Tas būs sarunu process līdzīgi, kā mēs nonācām pie vienota vēlēšanu saraksta sastādīšanas, kas bija ļoti grūts vingrinājums, bet, kas parādīja, ka mēs esam spējīgi vienoties. Man ir absolūta pārliecība, ka mēs vienosimies.

Tomēr līdz šim izskanējušie atšķirīgie viedokļi, - vai tie signalizē, ka kāda daļa varētu atšķelties un neiekļauties vienotajā partijā?

Noteikti būs individuāli biedri, kam liksies, ka viņi šajā partijā nevar palikt. Es nedomāju, ka viņu būs daudz. Tāpēc šis process būs ļoti svarīgs – ir ļoti svarīgi, lai mēs ar saviem biedriem atklāti runātu, kas ir tās problēmas. Kā es jau sākumā teicu: ļoti svarīgi, lai arī biedri saprastu atšķirību starp personiskajām attiecībām starp Pēteri un Miķeli un politisko pozīciju, kur mums lielu nesaskaņu nav. Katram ir jāuzdod sev jautājums par virsmērķi: kas tajā brīdī notiks, ja Vienotību izņemtu no Latvijas politiskās skatuves! Tas ir visdramatiskākais jautājums, kuram ir jāpakļauj mūsu personiskās ambīcijas un priekšstati.

Atbildiet uz šo jautājumu: kas notiks?

Es pateikšu, kas notiks. Tie cilvēki, kas vēlas modernu, godīgu politiku, kas mums ir uzticējušies, piedzīvos kolosālu vilšanos, jo šīs vēlēšanas parādīja, ka cilvēki ir sasparojušies un viņos ir sajūta, ka viņi var kaut ko mainīt, ka viņu balss var kaut ko ietekmēt. Es domāju, ka [Vienotības sašķelšanās] varētu novest pie lielākām sociālajām izmaiņām, jo tad viss paliktu vecā stila politikā, kad notiek dažādas vienošanās, kad valsts pasūtījumi iet tikai „savējiem”, ka korupcija netiek apkarota un tā tālāk. Tas viss ietekmē valsts kopējo labklājību, un daudzi cilvēki sev neredzēs vietu šādā valstī.

Vai tas sadarbības modelis, kāds veidojas Vienotībai koalīcijā ar Aivara Lemberga zaļajiem zemniekiem, nenoved pie tā, ka šādu politiku, kādu jūs to aprakstījāt, ir grūti realizēt?

Šeit es gribētu nodalīt divas lietas: viens ir vēstījums, tas, ko mēs gribētu redzēt kā ideālu programmu, tas, kāda ir mūsu vērtību sistēma, un tad ir Latvijas reālā politiskā situācija, kurā gala vārdu saka vēlētājs. Jo iespējas ir tikai divas – vai nu strādāt kopā ar zaļajiem zemniekiem, vai Saskaņas centru, un tie ir tikai vēlētāji, kas to var mainīt. Līdz ar to nevar pārmest Vienotībai, ka tā nesēž kaktā, uzmetusi lūpu un sakot: „Mēs labāk sargājam savus ideālus, bet nestrādāsim ar tiem, kuri mums nepatīk vai nav tik tīri, vai kādi tur...”

Pēc dažiem mēnešiem notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Vai, ņemot vērā visus tos politiskos riskus, kādi premjera partijai parasti saistās ar šo procesu, Vienotībai jau laikus nebūtu jādefinē sava attieksme pret Valda Zatlera pārvēlēšanu uz otro termiņu, vai tomēr būtu jācenšas nomainīt prezidentu?

Es domāju, vispirms Zatleram pašam būtu jādefinē sava attieksme. Mums darīt to priekšlaicīgi, - tas būtu tā kā skriet vilcienam pa priekšu. Domāju, ka ierosinājums nodrošināt plašu diskusiju par šiem jautājumiem - kādam būt prezidentam, kādam būt viņa pienākumiem, kādas ir viņa iespējas, kāda ir viņa morālā loma sabiedrībām, kāds ir tas ietvars, ko viņam atļauj likums – arī tas ir ļoti vajadzīgs, jo piešķir daudz lielāku caurspīdīgumu šim procesam. Es ļoti atbalstu Āboltiņas kundzes ierosinājumu.

Jums personiski būtu pieņemama vienošanās par Valsts prezidenta kandidātu koalīcijas iekšienē ar zaļajiem zemniekiem?

Pirmkārt, es domāju, ka cits ceļš jau nav iespējams! Ir iespējama tikai vienošanās. Pat, ja mēs izvirzām katrs savus kandidātus un izejam pirmo tūri un tā tālāk, beigās tik un tā ir jāvienojas, jo pretējā gadījumā iestājas strupceļš.

Jūs akceptējat Brigmaņa kritiku par Solvitas Āboltiņas iniciatīvu veidot darba grupu un Lemberga teikto, ka Vienotība ir izsmēlusi savu kvotu uz augstiem valsts amatiem – es pieņemu, ka ar to domātas ne tikai tiesības virzīt kandidātus no sava vidus, bet arī būt tam, kurš nosauc kandidātu, arī neitrālu?

Es domāju, ka tas, ko ir teicis Brigmanis, un nepatika, ko ir izrādījis Lembergs, - tā ir tāda emocionāla reakcija. Viņiem arī būtu nedaudz jāapsver... Nu, kāda tad būs tā vienošanās? Nu, kur tad Vienotība un ZZS satiksies Zooloģiskajā dārzā? Ar ko tas formāts, ko šobrīd piedāvā Solvita Āboltiņa, ir sliktāks? Kāpēc Brigmaņa kungs vai kāds, kuru pilnvaros partija, arī nevarētu tur piedalīties? Tā drusciņ ir tāda poza.

Jūs esat izteikusies, ka Valdim Dombrovskim jābūt apvienotās Vienotības līderim. Viņš pats nav definējis, vai ir gatavs to darīt.

Viņš arī nav pateicis, ka nevēlas to darīt. Un, pazīstot Valda Dombrovska psiholoģiskās īpašības, viņš ir šīs maigās rokas cilvēks, kas pietiekami labi jūt atmosfēru – kad ir brīdis, kad viņam ir tā klusi jāpasaka „jā”. Es domāju, ka Dombrovskim ir vispirms jāredz, ka viņam ir vairākuma atbalsts, tajā skaitā ļoti svarīgs viņam ir jautājums par atbalstu viņa paša partijā. Es domāju, ka tas ir jautājums, kas Jaunajam laikam pašam ir jāizlemj.

Novērtē šo rakstu: