Kaimiņš nobijies, ka atklāsies visa patiesība par viņa dzēruma ugunsgrēku, pieprasa slēgtas tiesas sēdes zaudējumu piedziņas lietā
PIETIEK17.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nobijies, ka atklāsies visa patiesība par viņa 2019. gada decembra dzēruma ugunsgrēku, kurā tikai laimīgas nejaušības dēļ negāja bojā neviens cilvēks, bijušais skandalozais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš otrdien atsāktajā tiesas prāvā par zaudējumu piedziņu no viņa bija devis uzdevumu savam advokātam kategoriski pieprasīt slēgtas tiesas sēdes, un tiesa viņa argumentiem arī piekrita.
Pietiek jau informēja, ka ar meliem, dzēruma ekscesiem un skandāliem bēdīgi slavenajam bijušajam Saeimas deputātam var nākties gatavoties maksātnespējas procesam, - saistībā ar 2019. gada beigās notikušo ugunsgrēku pagaidām no viņa apmēram 24 000 eiro caur tiesu piedzen apdrošinātājs Balta, taču domājams, ka vēl sekos prasība arī no citu ēkas dzīvokļu īpašniekiem, kuru mitekļi cieta ugunsgrēkā un tā dzēšanā.
Virkne netiešu pierādījumu un liecību rāda, ka ugunsgrēka cēlonis ir bijusi A. Kaimiņa īrētajā dzīvoklī bez uzraudzības atstāta svece vai arī smēķēšana gultā, - kā vienā, tā otrā gadījumā tas noticis, A. Kaimiņam esot smagā dzērumā un nerūpējoties par elementāras ugunsdrošības ievērošanu.
To apzinoties, A. Kaimiņš otrdien atsāktajā zaudējumu piedziņas prāvā kā atbildētājs bija devis uzdevumu savam advokātam Mārtiņam Mežinskim iesniegt lūgumu un pieminēt visdažādākos ar veselības stāvokli, privāto dzīvi u.c. apstākļiem saistītos argumentus, kuru dēļ tiesas sēdes nekādā gadījumā nedrīkstot būt atklātas.
Īpaši tika pieminēta arī lieciniece, kura dzerstiņa un sekojošā ugunsgrēka naktī atradusies dzīvoklī, un viņas sniedzamās liecības. Pēc neoficiālām ziņām, A. Kaimiņa bijusī „draudzene” iepriekš spiediena rezultātā sniegusi viņam labvēlīgas liecības, taču tās vēl varētu mainīties. Pats A. Kaimiņš drošības dēļ uz tiesas sēdi vispār nebija ieradies.
Pietiek jau informēja, ka pēc tam, kad A. Kaimiņš 2019. gada 1. decembrī savā īrētajā dzīvoklī Rīgā, Antonijas ielā 10-9A dzērumā izraisīja ugunsgrēku, Balta ir izmaksājusi ēkas īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību 22 785 eiro apmērā, kā arī segusi 1362 eiro lielos ekspertīzes izdevumus, - kopā tātad 24 148 eiro.
Pietiek rīcībā ir eksperta atzinums, kas pilnībā apgāž bijušā deputāta publiskos melus par to, kā ugunsgrēku izraisījusi Ikea lampiņa: „Ugunsgrēka izcelšanās iemesls, kas notika 01.12.2019.g. pēc adreses: Rīgā, Antonijas ielā 10 dz.9-A, izcēlās dzīvoklī, guļamistabā, gultas atrašanās vietā. Ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija degošas cigaretes, sveces vai cita mazjaudīgā siltuma impulsa iedarbība uz gultas materiāliem vai degošajām konstrukcijām ar tālāku ugunsgrēka izplatīšanos. Aprakstītajā situācijā pārkāpts 2016. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi" 6.punkts.”
Taču nu jau ilgāk nekā divarpus gadus A. Kaimiņš ir mēģinājis ar dažādiem paņēmieniem ja ne pilnībā izvairīties no zaudējumu apmaksas, tad vismaz to novilcināt, un pašlaik lieta no jauna sākta izskatīt Rīgas rajona tiesā. Kopā ar vairākām citām prasībām, kas ir celtas pret A. Kaimiņu, šis fakts liecina par drīzu bijušā deputāta maksātnespēju.
Kad pirms dažām dienām Pietiek publicēja kāda lasītāja iesūtīto informāciju šai sakarā, tajā bija pieminēti gan A. Kaimiņa mēģinājumi izmeloties pēc notikušā ugunsgrēka, gan arī tas, ka kopējā prasību summa varētu pārsniegt pat 100 tūkstošus eiro:
„Spriežot pēc visa, tā nebūs vienīgā, - eksdeputātam nāksies segt arī ugunsdzēsēju nolieto dzīvokļu īpašnieku ciestos zaudējumus, līdz ar ko lēšams, ka kopējā summa, ko Artusam Kaimiņam var nākties atmaksāt, tuvosies 100 tūkstošiem eiro vai pat pārsniegs šo summu.
Tā kā no Saeimas kompensācijā saņemtie 9000 eiro drīz būs nodzerti un tā kā par savu vienu vienīgo lomiņu Alvja Hermaņa paspārnē kungs saņem diezgan mazus grasīšus, un tā kā visa viņa deklarētā manta ir divi veci auto, tad skaidrs, ka nekādas kompensācijas cietušie neredzēs kā savas ausis. Tāpēc – varbūt vismaz citiem kreditoriem ir pēdējais brīdis pasteigties…”
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
