Iesaki rakstu: 
Pašreizējā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadīto partiju KPV LV nepilna gada laikā – no pagājušā gada jūlija sākuma līdz šā gada maija vidum – pametuši gandrīz 40% biedru: tā rāda oficiālie dati, ko pati partija šogad iesniegusi Uzņēmumu reģistrā. Partijas vadība nekādus komentārus par šo tendenci nesniedz.
„Politiskajai partijai KPV LV patlaban ir vairāk nekā 700 biedru, un tā tuvākajā nākotnē plāno dibināt jaunas nodaļas gan Latvijā, gan Anglijā, pastāstīja partijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Viņš pastāstīja, ka politiskā spēka biedru skaits nemitīgi pieaugot un pagājušās nedēļas beigās partijai bijuši jau vairāk nekā 700 biedri,” – tā pagājušā gada 6. jūlijā vēstīja ziņu aģentūra BNS.
Lai pārliecinātos, vai ziņu aģentūra nav ko sajaukusi, Pietiek uzdeva Kaimiņam jautājumu – vai viņš ir runājis taisnību, BNS apgalvojot, ka „politiskajai partijai KPV LV patlaban ir vairāk nekā 700 biedru”, taču uz šo jautājumu partijas vadītājs neatbildēja.
Savukārt šā gada 12. maijā KPV LV jau ir sniegusi oficiālu pārskatu par saviem biedriem. Saskaņā ar Politisko partiju likumu ikvienai partijai ir pienākums Uzņēmumu reģistrā vienreiz gadā – līdz 1. martam iesniegt aktuālo biedru sarakstu.
Kaimiņa vadītā partija, kā rāda Uzņēmumu reģistra oficiālā informācija, šo likuma prasību sākotnēji bija ignorējusi, tomēr pēc tam ar pusotra mēneša novēlošanos savu biedru sarakstu tomēr iesniegusi.
Ja salīdzina šo oficiālo dokumentu ar datiem, kurus Kaimiņš sniedza nepilnu gadu iepriekš, sanāk, ka šajā laikā viņa vadītās partijas biedru skaits ir samazinājies par vismaz 270 biedriem – no 700 (vai vairāk, kā apgalvoja Kaimiņš) līdz 430 biedriem 2017. gada maijā.
Pats Kaimiņš aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai atbilst patiesībai viņa partijas līdz šī gada 1. martam oficiāli iesniegtajā partijas biedru reģistrā minētie dati, ka partijā ir 430 biedru.
Tāpat deputāts nevēlējās sniegt savu skaidrojumu biedru skaita samazinājumam un atklāt, vai partijas vadība ir apspriedusi šādu katastrofālu partijas biedru skaita samazinājumu. Arī to, cik pašlaik KPV LV ir biedru, Kaimiņš atklāt nevēlējās.
Par to, kā tieši Kaimiņa vadītā partija izturas pret likuma prasībām par partijas biedru reģistru, liecina arī Pietiek lasītāju norādītais: šā gada 11. februārī par partijas valdes locekli ievēlēta neveiksmīgā uzņēmēja Linda Liepiņa, taču, neraugoties uz to, pašas partijas iesniegtajā biedru sarakstā viņa nav minēta vēl četrus mēnešus vēlāk.
Partija KPV LV tika dibināta pagājušā gada 3.maijā Rīgā, un par tās dibināšanu kongresā balsoja 385 cilvēki.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
