Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Svētku burzmā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu gluži kā garāmejot parādījās informācija, ka noslēdzies konkurss uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Nelabvēļi melsa, ka “iepriekš noskatītais” pretendents neesot konkursā uzvarējis, tāpēc politiskajā šķirā (nomināli Valsts kancelejā un Finanšu ministrijā) valdot neziņa: ko darīt?

Iesākumā nebūs lieki atgādināt, ka cilvēku ikdienas dzīve no tā, cik sekmīgi strādā VID, atkarīga varbūt pat vairāk nekā no valdības darba. Kaut vai tāpēc vien, ka tas, cik naudas ir valdības rīcībā, lielā mērā atkarīgs no iekasēto nodokļu apjoma, kas savukārt atkarīgs no VID. Tāpat jāatzīmē VID īpašā vieta cilvēku, tajā skaitā uzņēmēju, saskarsmē ar valsti. Veids, kādā VID un sabiedrība komunicē, būtiski ietekmē valsts un sabiedrības savstarpējo attiecību kultūru. Īpaši naudas lietās.

Tāpēc nav nepieciešamības vēl īpaši izcelt VID ģenerāldirektora izvēles nozīmību. Tā ir acīmredzama un nenoliedzama. Tajā pašā laikā grūti nepamanīt, ka VID vadītāja konkurss līdz šim bija palicis ārpus mediju uzmanības fokusa. Svarīgāka, izrādās, ir Nacionālās apvienības otrās rindas politiķa Jāņa Iesalnieka nonākšana kādā maznozīmīgā amatā valsts uzņēmumā “Eiropas Dzelzceļa līnijas”. Šī “nozīmīgā” politiķa darba gaitu “izmeklēšanai” sabiedriskajā medijā Latvijas nodokļu maksātāju nauda netiek žēlota.

Patiesības labad jāatzīmē, ka “TV Panorāma” šo ar VID vadītāja meklēšanu saistīto informatīvo robu tomēr centās aizpildīt. Tiesa, savai reportāžai apakšā liekot dīvainu parakstu “VID ģenerāldirektora konkurss nesasniedz cerēto rezultātu”.

Ko nozīmē - nesasniedza cerēto rezultātu? Pēc izskanējušām runām par “iepriekš noskatīto pretendentu” šis paraksts izskatās gandrīz kā apstiprinājums tam, ka šis “noskatītais” pretendents konkursā izgāzies. No pašas reportāžas izriet, ka ar “cerēto rezultātu” bijis domāts pretendents no malas, bet abi konkursa uzvarētāji (parasti gan uzvar viens, kas atkal pastiprina minētās aizdomas) esot jau agrāk strādājuši VID, kas neesot labi.

Kā norāda ilggadējais Latvijas “galvenais” ierēdnis Jānis Citskovskis, būtisks šķērslis “labu” speciālistu piesaistei līdztekus nepietiekami augstajam atalgojumam konkrētajā gadījumā esot VID reputācija. Šis apgalvojums ir vairāk nekā dīvains. VID ir viena no valsts pamatstruktūrām, un, ja to vadīt ir nevis gods, bet gan kauns, tad, ziniet, šajā dāņu karaļvalstī ir pilnībā sapuvuši visi pamati.

Drīzāk jāpiekrīt kādam sociālajos tīklos klīstošam potenciālā pretendenta izteikumam: “Nodrošiniet man un manai ģimenei diennakts apsardzi, tad es padomāšu, vai iet uz šo amatu.” Šādi izteikumi gan liecina par nopietnām reputācijas problēmām nevis VID, bet gan pašai valstij, kura ļāvusi šo struktūru pārvērst par politekonomisko grupējumu ietekmes pārdales lauku un nespēj to atgriezt normālā tiesiskā plaknē.

Jāpiekrīt bijušajai VID vadītājai (kura jau nu noteikti labi pazīst drēbi) Inārai Pētersonei, ka vispirms būtu nepieciešams nodalīt VID represīvos dienestus no nodokļu administrēšanas, jo tās ir divas pašos pamatprincipos atšķirīgas lietas. Viena grāmatvediski birokrātiska, otra pusmilitāra spēka struktūra. Ar diviem pilnīgi atšķirīgiem vadīšanas principiem.

Līdz ar to ar atšķirīgām vadītājam nepieciešamajām prasmēm un īpašībām. Var jau izlikties, ka visas valsts pārvaldes struktūras ir vienādas un Aizsardzības ministriju var ilgstoši vadīt feministiski noskaņotas sievietes, kā tas bija Vācijā, vai Iekšlietu ministriju atklāta lesbiete, kā tas bija Latvijā, bet tad arī vēlāk nav jābrīnās par rezultātiem.

Saglabājot esošo VID struktūru, kurā represīvie un nodokļus administrējošie dienesti atrodas zem viena jumta, ir pilnīgi skaidrs, ka VID vadības galvgalī nepieciešams cilvēks ar īpašu raksturu. Komisāra Korado Katani tipa cilvēks no itāliešu mafijas seriāla “Astoņkājis”. Vai Latvijā tāds cilvēks vispār ir? Vai konkursa nosacījumos (vērtēšanas punktu sistēmā) šī īpašība - noturība pret spiedienu no malas - bija iekļauta?

Bet varbūt bija tieši otrādi? Varbūt konkursa nerakstītajos nosacījumos bija iekļauta prasība nevis pēc stingra un nepakļāvīga VID vadītāja, bet gan pēc mīksta un pakļāvīga. Pēc tāda, kas lieki savu degunu nebāzīs, kur nevajag, un paklausīgi pildīs norādes no augšas. No “pareizajiem” cilvēkiem.

Lai nerastos pārpratumi. Nesaku, ka bijušas kaut kādas šādas norādes. Tie ir tikai tīri retoriski jautājumi, jo skaidrs, ka ne Ašeradens, ne Citskovskis jau neteica Šķēles “lielāko kretīnu” stilā: kurš no pretendentiem ir tas gļēvākais un paklausīgākais? Taču šajā gadījumā pietiek ar to, ka no pretendentiem netiek prasīts “dzelzītis” iekšā. Bet, ja tā, tad konkurss tiek rīkots tieši tāpat kā visos citos civildienesta gadījumos, kur uzvarētājam nebūs jāturas pret “lielās naudas” spiedienu.

Es apzināti neminu abus šī konkursa uzvarētāju vārdus, jo šie cilvēki jau tikuši publiski noniecināti: “cerības uz spožiem talantiem no malas izplēnējušas”. Kā var kādam pateikt, ka ir netalantīgs, vēl pirms viņš sācis darbu? Tikai uz tā pamata, ka nav “no malas”? Kurš vispār ir šis spožais talants, šis pārvaldības latviešu Mesi vai Ronaldu? Kur ir to “talantīgo” vadītāju saraksts, kuri atnāk uz nolaistu struktūru, pāris gados visu salabo, saliek pa plauktiņiem un iet labot nākamo? Vai vispār par kaut vienu šādu talantu ir kaut kas dzirdēts?

Nemitīgi ir runas par pilnīgi pretējo. Vieni un tie paši cilvēki pārvietojas no viena uzņēmuma/iestādes valdēm, padomēm, direktoru kabinetiem uz citiem ar vienu un to pašu darba rezultātu. Tā viņi cirkulē pa riņķi, saņemot parastam cilvēkam astronomiskas algas. Nesaprotami, par ko.

Skaidrs, ka šie nomenklatūras orbītās riņķojošie “talanti” vadīt tik sarežģītu struktūru kā VID neraujas. Priekš kam? Ja var 10 000 un vairāk eiro mēnesī saņemt daudz mierīgākās vietās. Tāpēc pamatjautājums ir cits - vai vispār kādam “tur augšā” vajag izcili strādājošu VID? Vai viņi to patiešām grib?

Atgriežoties pie reputācijas. SKDS varētu veikt aptauju tikai ar vienu jautājumu un divām iespējamām atbildēm: Kādu, jūsuprāt, cilvēku VID galvgalī patiesībā gribētu redzēt finanšu ministrs Arvils Ašeradens un valdošā politiskā šķira? Stingru, principiālu un absolūti neietekmējamu vai paklausīgu un ietekmējamu, tas ir, savu cilvēku? Šādas aptaujas rezultāti varētu būt ļoti interesanti un zīmīgi.

Novērtē šo rakstu:

23
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi