Kādu VID vadītāju grib redzēt Arvils Ašeradens – pakļāvīgu vai ar „dzelzīti” iekšā?

Iesākumā nebūs lieki atgādināt, ka cilvēku ikdienas dzīve no tā, cik sekmīgi strādā VID, atkarīga varbūt pat vairāk nekā no valdības darba. Kaut vai tāpēc vien, ka tas, cik naudas ir valdības rīcībā, lielā mērā atkarīgs no iekasēto nodokļu apjoma, kas savukārt atkarīgs no VID. Tāpat jāatzīmē VID īpašā vieta cilvēku, tajā skaitā uzņēmēju, saskarsmē ar valsti. Veids, kādā VID un sabiedrība komunicē, būtiski ietekmē valsts un sabiedrības savstarpējo attiecību kultūru. Īpaši naudas lietās.

Tāpēc nav nepieciešamības vēl īpaši izcelt VID ģenerāldirektora izvēles nozīmību. Tā ir acīmredzama un nenoliedzama. Tajā pašā laikā grūti nepamanīt, ka VID vadītāja konkurss līdz šim bija palicis ārpus mediju uzmanības fokusa. Svarīgāka, izrādās, ir Nacionālās apvienības otrās rindas politiķa Jāņa Iesalnieka nonākšana kādā maznozīmīgā amatā valsts uzņēmumā “Eiropas Dzelzceļa līnijas”. Šī “nozīmīgā” politiķa darba gaitu “izmeklēšanai” sabiedriskajā medijā Latvijas nodokļu maksātāju nauda netiek žēlota.

Patiesības labad jāatzīmē, ka “TV Panorāma” šo ar VID vadītāja meklēšanu saistīto informatīvo robu tomēr centās aizpildīt. Tiesa, savai reportāžai apakšā liekot dīvainu parakstu “VID ģenerāldirektora konkurss nesasniedz cerēto rezultātu”.

Ko nozīmē - nesasniedza cerēto rezultātu? Pēc izskanējušām runām par “iepriekš noskatīto pretendentu” šis paraksts izskatās gandrīz kā apstiprinājums tam, ka šis “noskatītais” pretendents konkursā izgāzies. No pašas reportāžas izriet, ka ar “cerēto rezultātu” bijis domāts pretendents no malas, bet abi konkursa uzvarētāji (parasti gan uzvar viens, kas atkal pastiprina minētās aizdomas) esot jau agrāk strādājuši VID, kas neesot labi.

Kā norāda ilggadējais Latvijas “galvenais” ierēdnis Jānis Citskovskis, būtisks šķērslis “labu” speciālistu piesaistei līdztekus nepietiekami augstajam atalgojumam konkrētajā gadījumā esot VID reputācija. Šis apgalvojums ir vairāk nekā dīvains. VID ir viena no valsts pamatstruktūrām, un, ja to vadīt ir nevis gods, bet gan kauns, tad, ziniet, šajā dāņu karaļvalstī ir pilnībā sapuvuši visi pamati.

Drīzāk jāpiekrīt kādam sociālajos tīklos klīstošam potenciālā pretendenta izteikumam: “Nodrošiniet man un manai ģimenei diennakts apsardzi, tad es padomāšu, vai iet uz šo amatu.” Šādi izteikumi gan liecina par nopietnām reputācijas problēmām nevis VID, bet gan pašai valstij, kura ļāvusi šo struktūru pārvērst par politekonomisko grupējumu ietekmes pārdales lauku un nespēj to atgriezt normālā tiesiskā plaknē.

Jāpiekrīt bijušajai VID vadītājai (kura jau nu noteikti labi pazīst drēbi) Inārai Pētersonei, ka vispirms būtu nepieciešams nodalīt VID represīvos dienestus no nodokļu administrēšanas, jo tās ir divas pašos pamatprincipos atšķirīgas lietas. Viena grāmatvediski birokrātiska, otra pusmilitāra spēka struktūra. Ar diviem pilnīgi atšķirīgiem vadīšanas principiem.

Līdz ar to ar atšķirīgām vadītājam nepieciešamajām prasmēm un īpašībām. Var jau izlikties, ka visas valsts pārvaldes struktūras ir vienādas un Aizsardzības ministriju var ilgstoši vadīt feministiski noskaņotas sievietes, kā tas bija Vācijā, vai Iekšlietu ministriju atklāta lesbiete, kā tas bija Latvijā, bet tad arī vēlāk nav jābrīnās par rezultātiem.

Saglabājot esošo VID struktūru, kurā represīvie un nodokļus administrējošie dienesti atrodas zem viena jumta, ir pilnīgi skaidrs, ka VID vadības galvgalī nepieciešams cilvēks ar īpašu raksturu. Komisāra Korado Katani tipa cilvēks no itāliešu mafijas seriāla “Astoņkājis”. Vai Latvijā tāds cilvēks vispār ir? Vai konkursa nosacījumos (vērtēšanas punktu sistēmā) šī īpašība - noturība pret spiedienu no malas - bija iekļauta?

Bet varbūt bija tieši otrādi? Varbūt konkursa nerakstītajos nosacījumos bija iekļauta prasība nevis pēc stingra un nepakļāvīga VID vadītāja, bet gan pēc mīksta un pakļāvīga. Pēc tāda, kas lieki savu degunu nebāzīs, kur nevajag, un paklausīgi pildīs norādes no augšas. No “pareizajiem” cilvēkiem.

Lai nerastos pārpratumi. Nesaku, ka bijušas kaut kādas šādas norādes. Tie ir tikai tīri retoriski jautājumi, jo skaidrs, ka ne Ašeradens, ne Citskovskis jau neteica Šķēles “lielāko kretīnu” stilā: kurš no pretendentiem ir tas gļēvākais un paklausīgākais? Taču šajā gadījumā pietiek ar to, ka no pretendentiem netiek prasīts “dzelzītis” iekšā. Bet, ja tā, tad konkurss tiek rīkots tieši tāpat kā visos citos civildienesta gadījumos, kur uzvarētājam nebūs jāturas pret “lielās naudas” spiedienu.

Es apzināti neminu abus šī konkursa uzvarētāju vārdus, jo šie cilvēki jau tikuši publiski noniecināti: “cerības uz spožiem talantiem no malas izplēnējušas”. Kā var kādam pateikt, ka ir netalantīgs, vēl pirms viņš sācis darbu? Tikai uz tā pamata, ka nav “no malas”? Kurš vispār ir šis spožais talants, šis pārvaldības latviešu Mesi vai Ronaldu? Kur ir to “talantīgo” vadītāju saraksts, kuri atnāk uz nolaistu struktūru, pāris gados visu salabo, saliek pa plauktiņiem un iet labot nākamo? Vai vispār par kaut vienu šādu talantu ir kaut kas dzirdēts?

Nemitīgi ir runas par pilnīgi pretējo. Vieni un tie paši cilvēki pārvietojas no viena uzņēmuma/iestādes valdēm, padomēm, direktoru kabinetiem uz citiem ar vienu un to pašu darba rezultātu. Tā viņi cirkulē pa riņķi, saņemot parastam cilvēkam astronomiskas algas. Nesaprotami, par ko.

Skaidrs, ka šie nomenklatūras orbītās riņķojošie “talanti” vadīt tik sarežģītu struktūru kā VID neraujas. Priekš kam? Ja var 10 000 un vairāk eiro mēnesī saņemt daudz mierīgākās vietās. Tāpēc pamatjautājums ir cits - vai vispār kādam “tur augšā” vajag izcili strādājošu VID? Vai viņi to patiešām grib?

Atgriežoties pie reputācijas. SKDS varētu veikt aptauju tikai ar vienu jautājumu un divām iespējamām atbildēm: Kādu, jūsuprāt, cilvēku VID galvgalī patiesībā gribētu redzēt finanšu ministrs Arvils Ašeradens un valdošā politiskā šķira? Stingru, principiālu un absolūti neietekmējamu vai paklausīgu un ietekmējamu, tas ir, savu cilvēku? Šādas aptaujas rezultāti varētu būt ļoti interesanti un zīmīgi.

Novērtē šo rakstu: