Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās no PSRS okupācijas sekām arvien pieaug. Nacionālisms atgriežas kā tautas vairākuma pārliecība.

Vienlaikus mums nevajadzētu sevi mānīt, ka šāds laiks turpināsies bezgalīgi. Ne arī būtu jāsagaida, ka politiskā vara rīkosies vairāk nekā sabiedriskās domas spiediena motivēta. Okupācijas stabs Pārdaugavā ir kritis – simboliska uzvara, bet ar to nepietiek! Ir jāveic pilna un visaptveroša Latvijas deokupācija, dekomunizācija un dekolonizācija!

Deokupācija – Latvijas politisko un sociālo struktūru pilnīga atbrīvošana no okupācijas sekām, sākot no simboliem, beidzot ar politiķiem un ierēdņiem, kuri savu karjeru sāka kā PSRS okupācijas spēku kolaboranti.

Dekolonizācija – krievu valodas pārmērīgās ietekmes novēršana ar likumu, kas atzīst, ka krievu valoda ir bijusi kolonizācijas un okupācijas līdzeklis, bet Krievijas veikta genocīda laikā, kas pamatojas “krievu pasaules” idejās, to nav iespējams atzīt par “mazākumtautības” valodu. Termiņš nepilsoņa institūta atcelšanai – ja kāds 30 gadu laikā nav bijis spējīgs vai vēlējies “integrēties”, tad ir visas iespējas palīdzēt viņam repatriēties atpakaļ uz “roģinu”. Un, protams, latviešu valodas un kultūras nostiprināšana visur!

Dekomunizācija – jebkāda veida marksisma ideoloģijas un marksistu organizāciju aizliegums, kas attiecas gan uz vecajiem komunistiem, gan jaunā veida neomarksistiem. Izglītības reformu, kas novērstu situācijas, ka jaunu latviešu prāti tiek piesārņoti ar idejām, kas 20. gadsimtā noveda pie neizmērojām ciešanām mūsu tautai.

Kāds nacionālisms to var paveikt? Etnisks – tāds, kas atzīst latviešu tautu kā fizisku un idejisku realitāti, kura ir Latvijas valsts pamats, mērķis un būtība. Ideja, ka latvietība ir “sociāls konstrukts”, nevis realitāte, ir vienāda ar Putina vēstījumu par ukraiņu tautas “neeksistēšanu”. Tieši otrādi – tauta jeb etnoss ir reāls, kamēr impēriskā identitāte ir mākslīgs veidojums.

Uz sadarbību vērsts nacionālisms – ar visām nācijām un etnosiem, kas cīnās par savām tiesībām uz pastāvēšanu pret imperiālismu un izsakņojošu globālismu. Neliberāls – kas apzinās nepieciešamību pēc to vērtību un tradīciju saglabāšanas, kas vieno un nostiprina tautu pret ārējo pretinieku. Prasīgs un nepiekāpīgs – jo latviešu nākotne ir tikai un vienīgi pašu latviešu interese un atbildība!

Šādas idejas pārstāv “Austošā Saule”. Pievienojies!

Pārpublicēts no austsaule.lv

Novērtē šo rakstu:

61
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi