Iesaki rakstu: 
Uz valdību virzām Rail Baltica scenāriju, kas paredz savienojumu ar abām Rīgas stacijām - tā, lai pirmais Rail Baltica ātrvilciens iebrauktu gan Rīgas lidostā, gan Rīgas centrālajā stacijā.
Stājoties ministra amatā, kā Latvijas pamatscenāriju saņēmu Jāņa Vitenberga (NA) laikā radītu karti, kur Rail Baltica trase paiet Rīgai garām, nesavienojot nevienu no Latvijas topošajām divām starptautiskajām stacijām. Es šo scenāriju nekavējoties noraidīju. Jau no pirmās dienas aicināju pie viena galda sēsties gan Rail Baltica ieviesējus, gan Latvijas dzelzceļu, lai kopīgiem spēkiem atrastu optimizētu risinājumu, kas ļautu Rīgu integrēt jau līdz 2030. gadam.
Atradām lētāku un labāku risinājumu abu Rīgas staciju savienošanai - nevis dārgus un sarežģītus tuneļus, bet 1435mm sliežu ceļa izveidi esošajā 1520mm dzelzceļa koridorā. Mūsu plāns Rail Baltica ļaus samazināt sākotnēji nepieciešamās investīcijas par gandrīz 35% - par vairākiem miljardiem eiro.
Taču ne no viena posma Rail Baltica trasē neplānojam atteikties. Darbs turpināsies arī pie nākotnes savienojuma starp Rīgas centrālo staciju un Upeslejām, lai jau dažus gadus vēlāk Rīgas un Tallinas savienojums pasažieriem būtu vēl ātrāks. Šo savienojumu tehniski iespējams uzbūvēt jau līdz 2032. gadam, ja būs pieejams finansējums.
Vienlaikus kopīgi ar Aizsardzības ministriju uzsākām aktīvāku darbu arī pie militārās mobilitātes risinājumu uzlabošanas. Rail Baltica ir Latvijai kritiski svarīgs savienojums ar mūsu sabiedrotajiem Rietumos, un tas palīdzēs nodrošināt ātrāku kravu piegādi uz Baltiju NATO un ES ietvaros. Valdības ziņojumā paredzam konkrētas aktivitātes militārās mobilitātes veicināšanai.
Finansējuma nodrošināšana Rail Baltica projektam ir visas valdības kopīgs darbs, kas jākoordinē Finanšu ministrijai. Satiksmes ministrija savu mājasdarbu izdarīs - jau šobrīd savā ES fondu aploksnē esam atraduši finansējumu, ko pārvirzīt uzsākto Rīgas centrālās stacijas būvdarbu pabeigšanai.
Projekta veiksmīgai ieviešanai nepietiks tikai ar CEF finansējumu - būs jākombinē dažādi finansējuma veidi, piemēram, izmantojot militārās mobilitātes fondu, ANM finansējumu un citus ES fondu avotus, kā arī privātās-publiskās partnerības iespējas.
Tomēr vilcināties nedrīkst. Jau šobrīd 2030. gads 1. fāzes ieviešanai ir ārkārtīgi ambiciozs scenārijs, ko varam realizēt tikai, visām institūcijām cieši sadarbojoties un nepieļaujot tālākus kavējumus. Iespējami drīzāki lēmumi valdībā stiprinās Latvijas pozīcijas ne tikai aktuālajā CEF10 finansējuma uzsaukumā, bet arī gaidāmajās ES daudzgadu budžeta sarunās.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
