Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās ir blēņas.

Saeimas sastāvu nenosaka aptaujas. Saeimā iekļūst kandidāti, par kuriem nobalso tie, kas ierodas uz vēlēšanām (iepriekšējās, 12. Saeimas vēlēšanās, tādu bija ap 900 tūkstošu no apmēram pusotra miljona balsstiesīgo). Vēlētājs ierodas iecirknī, izstāv rindu, paņem biļetenus, izlasa sarakstus, izvēlas kādu no tiem, liek plusiņus, svītro blēžus utt. Vai arī neierodas un nenobalso, jo ir pārāk labs vai slikts laiks, paģiras, seriāls jāskatās vai cits kāds svarīgs iemesls.

Aptaujā savukārt kāds tūkstotis vai mazāk pilsoņu atbild uz jautājumu, par ko tie balsotu. Balsotu. Pieļāvuma formā. Balsotu, ja… Neredzot personāžu sarakstus, un bez kādas piepūles ar pašu balsošanu. Nekur arī nav jāiet brīvā dienā, tik atbildi uz jautājumu un miers. Rezultātā atbilde “nepiedalīšos” jau ilgstoši ir zem 20%, bet reāli nepiedalās divreiz vairāk, 12. Saeimas vēlēšanās dalība bija zem 60%.

Aptaujas, ja tās tiek veiktas regulāri un pēc vienotas metodikas, ir labs avots tendenču novērtēšanai un var tikt izmantots prognozēšanai. Bet tas nav pamats apgalvojumam “iekļūs” vai “neiekļūs”, lai atceramies kaut vai drošo aptauju prognozi par Klintones un Bondara uzvarām.

Garlaicīgā daļa: mērījumi un statistiskā kļūda

Ja aptauja veikta atbilstoši standartiem, tad tās rezultātiem ir matemātiski izskaitļojama kļūda, pie kam ar zināmu statistisku varbūtību. Šī robeža ir 95%. Liels skaitlis, tas nosaka, ka gandrīz vienmēr kļūdas koridors būs prognozējams. Bet, pārtulkojot latviski atlikušos 5%, iznāks, ka vienā no 20 gadījumiem kļūdas koridors var būt krietni lielāks. Tas nozīmē, ka ikmēneša mērījumi vienu reizi pusotrā gadā var būt aplamāki par aplamu.

Pats kļūdas lielums ir atkarīgs no mērījuma lieluma, un nav vienāds visiem publicētajiem skaitļiem. Tā piemēram, pēdējos maija datos aptaujas līderiem kļūdas koridors ir virs diviem procenta punktiem, bet tiem, kas apdzīvo vidusdaļu – drusku virs viena. Tulkojot latviski, tas nozīmē, ka līderu rezultātu svārstības tik tiešām ir svārstības, bet pārējiem – nav.

Ilustrācijai: Vienotības reitings aprīlī 4.9, maijā – 3.7. Kļūdas koridors – 1.2. Tātad aprīlī tas tikpat labi varētu būt bijis 3.7 (ja toreiz kļūda bijusi uz augšu), bet maijā – 4.9 (ja šoreiz mērījums ir ar kļūdu uz leju). Jautājums: ko nozīmē reitinga izmaiņas pāris procentu punktu apjomā tiem, kam kopējais mērījums ir pāris līdz pieci procenti? Atbilde: neko.

Uz šī fona sevišķi aizkustinoša bija sajūsma jenotu rindās, ko tie izšļāca pa visu tviteri, kad marta rezultāti rādīja grandiozu kāpumu – 0.3% ar kļūdas koridoru 1.4%. Un labsirdīgi stulbenīši no LTV Panorāmas tā turpina katru mēnesi. Āksti.

“Proporcionāli pārdalot, Saeimā iekļūtu…”

Šī frāze pavada katru partiju popularitātes reitingu prezentāciju. Tās laikā uz ekrāna parādās strīpa 5% līmenī, un visi stabiņi pieaug uz neizlēmušo un balsot negribošo rēķina. Kā pieaug? Proporcionāli. Kam bija vairāk, pieaug vairāk, kam mazāk – tam mazāk. Bet īstenība tā ir aplamība uz aplamības, lai neteiktu ko krasāku. Par aplamību “Saeimā iekļūtu” skatīt iepriekš, jo aptaujas nosaka popularitāti un tās izmaiņas lielākajiem spēlētājiem, bet ne vēlēšanu rezultātus.

Proporcionālā pārdalīšana ir sarežģītāka tēma. Kā balsos tie, kas saka, ka nezina? Ja reiz pieņēmums ir, ka balsos, tad pie kāda šamos vajadzētu pieskaitīt. Vienkāršākā un it kā drošākā metode – sadalīt šo skaitli proporcionāli tiem, kam izvēle ir. Vēlēšanās tā faktiski arī notiek, nebalsojušie rezultātu tieši neietekmē, un vietas Saeimā tik tiešām arī sadalās proporcionāli. Nu gandrīz.

Bet mums te ir darīšana ar aptauju, nevis vēlēšanām. Papildus visiem citiem pieņēmumiem, atbilde “nezinu” var nozīmēt arī “nezinu, vai vispār iešu” vai arī “nezinu, par Strīķi vai par Bondaru, abi tādi simpātiski un gudri”, vai pat “nezinu, vai par Ždanoku, par Saskaņu tomēr drošāk”. Aptauju datu ekstrapolēšana ar “nezinu” proporcionālu pārdali vēl puslīdz ciešami strādāja pagājušajā gadsimtā, bet šobrīd tas ir aritmētisks vingrinājums bez seguma.

Mūsdienu fragmentētajā un strauji mainīgajā publiskās komunikācijas vidē drīzāk sagaidāms, ka neproporcionāli liela pārdale pienāktos tiem politiskajiem spēkiem, kuru elektorāts ir grūti nomērāms ar pašreizējām metodēm. Tā gadījās ar Zīgerista negaidīto rezultātu 1995. gadā, kuru socioloģija nespēja prognozēt principā.

Līdzīgu iemeslu dēļ smagu zaudējumu pēdējā britu parlamenta vēlēšanās cieta konservatīvie. Premjerministre Meja izsludināja ārkārtas vēlēšanas, balstoties uz aptauju dotu pārliecinošu pārsvaru. Un zaudēja. Lielu skaitu apgabalu uzvarēja līdz šim neredzēts korbinistu aktivitātes vilnis – jauni ļaudis, studenti, anarhisti, pohuisti sociāli aktīvi cilvēki. Pietika viņiem pasolīt sirreālas lietas kā augstskola pilnīgi visiem un pilnīgi par velti, un šamie atskrēja uz vēlēšanām kā uz modernās mākslas performanci.

Mūsu situācijā nenomērāmas paliek tās iespējas, ko var mēģināt izmantot “jaunie gaišie modernie”, jo liela viņu atbalstītāju daļa dzīvo paralēlā pasaulē, bet ir sasniedzama ar flashmob organizēšanas metodikām. Savukārt “pārbaudītajām vērtībām” galvenā ķeza ir atbalstītāju pasivitāte kā tāda. Kā piedabūt uz pilsonisku aktivitāti situācijā, kad vispār no politikas jau sen kā nelabi metas? Nacionāļi pabaidīs savējos ierastā kārtā, bet ko darīt miera un stabilitātes garantiem?

Reālā pārdale jeb jēru skaitīšanas kārtējā atgriešanās

Daži secinājumi no maija aptaujas rezultātiem. Ka jau minēju, apvienošanās, šķiršanās un citas politkopošanās pavasara sezona ir beigusies, un var sākt vērot rezultātus.

Intriga par to, cik milzu kumosu Saskaņai atkodīs Ždanoka, izrādījās pārspīlēta. Saskaņai kritums neizskatās kā tiešo konkurentu panākumu sekas, Krievu savienības reitings no nulles atšķiras par kļūdas koridora tiesu. Apmēram 20% Saskaņai kā ir, tā ir. Neliela svārstība, ja skatāmies gada griezumā.

Pērn izskatījās, ka Vienotība gārdz pēdējo elpu, un jautājums bija, kā pārdalīsies viņu elektorāts. Neaizmirsīsim, ka uz to ir vesela rinda pretendentu – no korupcijas apkarotājiem līdz racionāliem pagastvečiem. Šeit jāatzīst, ka Ašeradens ar vienu sudraba lodi savu organizāciju ir izglābis. Proti, Vienotības atbalstītājiem bija viens miiilzu traucēklis vārdā Solvita. Viņas trokšņaina izslēgšana, neļaujot aiziet klusi un pa godam, atgrieza dzimtajā klēpī daļu no vecās bāzes, un tas deva iespēju vienoties ar reģionālajiem līderiem.

LRA izrādās galīgs lūzeris tā rezultātā. Visi atpazīstamie personāži ir prom, pārdalāmos reģionus savākusi Vienotība, bet vairāki pazīstami deputāti, kuri savas iepriekšējās pieredzes un autoritātes dēļ varētu stutēt LRA līniju, izšķīrušies par drošāku dzīvi ZZS. LRA pērngad gozējās reitingos ap 5% robežu, bet šobrīd ir turpat pie nulles, blakus NSL un Ždanokai.

KPV LV skaitļi formāli ir auguši, bet JKP – krituši. Vai tā ir tendence, rādīs laiks, jo cipari pārāk mazi. Tiesa, šeit būtu vietā atgādināt, ka aptaujas mums nerāda vēlētājus ārzemēs. Saskaņā ar vēlēšanu kārtību visas ārzemju iecirkņos nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas apgabalā. Partiju izveides vēsture varētu šai sakarā dot priekšroku Kaimiņam. Kāpēc krīt JKP skaitļi, tik tiešām grūti pateikt. Var jau būt, ka iemesls ir tviterastu Par!istu konsolidācija, bet varbūt, ka sākumā aprakstītais mērījuma gļuks, kuram ik pa reizei ir jābūt.

Un beidzot: kas tam Pabrikam nolēcās?

Sensācija: Pabriks pamet Vienotību. Pāriet pie partijas ar zemāku reitingu, pavisam aptracis.

Mieru, tikai mieru. Pabrikam var daudz ko pārmest, bet tikai ne to, ka viņš mainītu partijas bieži un neveiksmīgi. Gluži otrādi, šī būs viņam tikai ceturtā, un visas iepriekšējās reizes bija vairāk vai mazāk sekmīgas.

Atgādinājumam. Jau krietnu laiku ar sabiedriskām aktivitātēm mūs priecē Juris Pūce, kurš tērē labu laužu gādātus naudas kalnus un aģitē par labēju politiku, liberālām vērtībām un uztur priekšstatu par organizāciju Attīstībai kā par nozīmīgu politisku spēku. Kad pērn kļuva skaidrs, ka pašam čiks vien iznāks, uz Rīgas vēlēšanām tika izveidots politbastards LRA/LA, kurā attīstītāju rumpim tika uzmontēta skaisti frizētā Mārtiņa Bondara galva. Armēņu radio uz jautājumu “vai var būt laimīgas aprēķina laulības” atbildēja “var, ja aprēķins pareizs”. Tas attiecas arī šo monstrozo pasākumu: Bondara atpazīstamība un spēja valdzināt par sevi divreiz vecākas dāms, plus Pūces organizācija un nauda, ienesa šamos Rīgas Domē.

Bet Rīga, lai cik liela, prasa tikai vienu kampaņu. Saeimas vēlēšanās ir pieci apgabali, katram vajag līderus. LA tādu nav. Tādi ir jaunizveidotajiem konkurentiem – Par!istiem – kuriem savukārt nav naudas. Sametoties kopā un pievilinot klāt jau to pašu pārbaudīto Bondaru, kārtējais dr. Frankenšteina monstrs ir gatavs.

Kāds tam sakars ar Pabrika lidojumu? Īstenībā ļoti loģisks. Kamēr nebija notikusi šī bastardošana, Par! reitingi bija pavisam sīki, un Vienotības nodevēji, kas bija pat sasēdušies Par!istu valdē, nolēma mukt atpakaļ pie Ašeradena izglābtās Vienotības, kurai savukārt reitings bija jūtami atkopies. Sak, kauns aizmirsīsies, bet ēst gribas katru dienu. Līdz ar to uz septiņām līdz desmit iespējamām Vienotības vietām nākošajā Saeimā atkal ir lēvenis pretendentu, un iekšā tiks tikai sarakstu pirmie numuri un vēl pa kādam no Vidzemes un Rīgas. Vai Pabrikam kāds dos pirmo numuru kādā no Vienotības sarakstiem? Protams, nē. Un nākošajās eirovēlēšanās arī tikt iekšā ļoti mazvarbūtīgi.

Pa tam lāgam vispārējā sajūsmība, ko maijā medijos attīstīja jaunā tviterastu apvienība, ierastā kārtā uzaudzēja reitingu līdz jau kaut kam nomērāmam, un, veiksmīgi kampaņojot, Saeima rādās cerīgā attālumā. Te arī goda vīram Pabrikam, kurš vēl pirms pusgada zvērēja uzticību Vienotībai, uznāk apskaidrība, ka viņa mesiāniskais aicinājums ir palīdzēt “jaunajiem”, it īpaši, ja droši tiek par saraksta līderi. Un, starp citu, ja netiek Saeimā, ar’ nebūs nekāda katastrofa, vēl paliek laiciņš, ko deldēt bikses Briselē, un uz eirovēlēšanām no šamā pulciņa tikt līderos ir vismaz kāda cerība.

Pārlasīju un nopūtos: nu baigi cinisks raksts iznācis. Kur paliek ticība ideāliem, pašaizliedzība un cīņa par tautas gaišo nākotni? Vai tad ir tikai runājošas galvas un pliki reitingi, reālas politisku ideju konkurences nemaz vairs nav? Ir jau ir, ne pārāk daudz, bet ir. Par to citreiz.

Turpinājums sekos.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

99
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...