Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās ir blēņas.

Saeimas sastāvu nenosaka aptaujas. Saeimā iekļūst kandidāti, par kuriem nobalso tie, kas ierodas uz vēlēšanām (iepriekšējās, 12. Saeimas vēlēšanās, tādu bija ap 900 tūkstošu no apmēram pusotra miljona balsstiesīgo). Vēlētājs ierodas iecirknī, izstāv rindu, paņem biļetenus, izlasa sarakstus, izvēlas kādu no tiem, liek plusiņus, svītro blēžus utt. Vai arī neierodas un nenobalso, jo ir pārāk labs vai slikts laiks, paģiras, seriāls jāskatās vai cits kāds svarīgs iemesls.

Aptaujā savukārt kāds tūkstotis vai mazāk pilsoņu atbild uz jautājumu, par ko tie balsotu. Balsotu. Pieļāvuma formā. Balsotu, ja… Neredzot personāžu sarakstus, un bez kādas piepūles ar pašu balsošanu. Nekur arī nav jāiet brīvā dienā, tik atbildi uz jautājumu un miers. Rezultātā atbilde “nepiedalīšos” jau ilgstoši ir zem 20%, bet reāli nepiedalās divreiz vairāk, 12. Saeimas vēlēšanās dalība bija zem 60%.

Aptaujas, ja tās tiek veiktas regulāri un pēc vienotas metodikas, ir labs avots tendenču novērtēšanai un var tikt izmantots prognozēšanai. Bet tas nav pamats apgalvojumam “iekļūs” vai “neiekļūs”, lai atceramies kaut vai drošo aptauju prognozi par Klintones un Bondara uzvarām.

Garlaicīgā daļa: mērījumi un statistiskā kļūda

Ja aptauja veikta atbilstoši standartiem, tad tās rezultātiem ir matemātiski izskaitļojama kļūda, pie kam ar zināmu statistisku varbūtību. Šī robeža ir 95%. Liels skaitlis, tas nosaka, ka gandrīz vienmēr kļūdas koridors būs prognozējams. Bet, pārtulkojot latviski atlikušos 5%, iznāks, ka vienā no 20 gadījumiem kļūdas koridors var būt krietni lielāks. Tas nozīmē, ka ikmēneša mērījumi vienu reizi pusotrā gadā var būt aplamāki par aplamu.

Pats kļūdas lielums ir atkarīgs no mērījuma lieluma, un nav vienāds visiem publicētajiem skaitļiem. Tā piemēram, pēdējos maija datos aptaujas līderiem kļūdas koridors ir virs diviem procenta punktiem, bet tiem, kas apdzīvo vidusdaļu – drusku virs viena. Tulkojot latviski, tas nozīmē, ka līderu rezultātu svārstības tik tiešām ir svārstības, bet pārējiem – nav.

Ilustrācijai: Vienotības reitings aprīlī 4.9, maijā – 3.7. Kļūdas koridors – 1.2. Tātad aprīlī tas tikpat labi varētu būt bijis 3.7 (ja toreiz kļūda bijusi uz augšu), bet maijā – 4.9 (ja šoreiz mērījums ir ar kļūdu uz leju). Jautājums: ko nozīmē reitinga izmaiņas pāris procentu punktu apjomā tiem, kam kopējais mērījums ir pāris līdz pieci procenti? Atbilde: neko.

Uz šī fona sevišķi aizkustinoša bija sajūsma jenotu rindās, ko tie izšļāca pa visu tviteri, kad marta rezultāti rādīja grandiozu kāpumu – 0.3% ar kļūdas koridoru 1.4%. Un labsirdīgi stulbenīši no LTV Panorāmas tā turpina katru mēnesi. Āksti.

“Proporcionāli pārdalot, Saeimā iekļūtu…”

Šī frāze pavada katru partiju popularitātes reitingu prezentāciju. Tās laikā uz ekrāna parādās strīpa 5% līmenī, un visi stabiņi pieaug uz neizlēmušo un balsot negribošo rēķina. Kā pieaug? Proporcionāli. Kam bija vairāk, pieaug vairāk, kam mazāk – tam mazāk. Bet īstenība tā ir aplamība uz aplamības, lai neteiktu ko krasāku. Par aplamību “Saeimā iekļūtu” skatīt iepriekš, jo aptaujas nosaka popularitāti un tās izmaiņas lielākajiem spēlētājiem, bet ne vēlēšanu rezultātus.

Proporcionālā pārdalīšana ir sarežģītāka tēma. Kā balsos tie, kas saka, ka nezina? Ja reiz pieņēmums ir, ka balsos, tad pie kāda šamos vajadzētu pieskaitīt. Vienkāršākā un it kā drošākā metode – sadalīt šo skaitli proporcionāli tiem, kam izvēle ir. Vēlēšanās tā faktiski arī notiek, nebalsojušie rezultātu tieši neietekmē, un vietas Saeimā tik tiešām arī sadalās proporcionāli. Nu gandrīz.

Bet mums te ir darīšana ar aptauju, nevis vēlēšanām. Papildus visiem citiem pieņēmumiem, atbilde “nezinu” var nozīmēt arī “nezinu, vai vispār iešu” vai arī “nezinu, par Strīķi vai par Bondaru, abi tādi simpātiski un gudri”, vai pat “nezinu, vai par Ždanoku, par Saskaņu tomēr drošāk”. Aptauju datu ekstrapolēšana ar “nezinu” proporcionālu pārdali vēl puslīdz ciešami strādāja pagājušajā gadsimtā, bet šobrīd tas ir aritmētisks vingrinājums bez seguma.

Mūsdienu fragmentētajā un strauji mainīgajā publiskās komunikācijas vidē drīzāk sagaidāms, ka neproporcionāli liela pārdale pienāktos tiem politiskajiem spēkiem, kuru elektorāts ir grūti nomērāms ar pašreizējām metodēm. Tā gadījās ar Zīgerista negaidīto rezultātu 1995. gadā, kuru socioloģija nespēja prognozēt principā.

Līdzīgu iemeslu dēļ smagu zaudējumu pēdējā britu parlamenta vēlēšanās cieta konservatīvie. Premjerministre Meja izsludināja ārkārtas vēlēšanas, balstoties uz aptauju dotu pārliecinošu pārsvaru. Un zaudēja. Lielu skaitu apgabalu uzvarēja līdz šim neredzēts korbinistu aktivitātes vilnis – jauni ļaudis, studenti, anarhisti, pohuisti sociāli aktīvi cilvēki. Pietika viņiem pasolīt sirreālas lietas kā augstskola pilnīgi visiem un pilnīgi par velti, un šamie atskrēja uz vēlēšanām kā uz modernās mākslas performanci.

Mūsu situācijā nenomērāmas paliek tās iespējas, ko var mēģināt izmantot “jaunie gaišie modernie”, jo liela viņu atbalstītāju daļa dzīvo paralēlā pasaulē, bet ir sasniedzama ar flashmob organizēšanas metodikām. Savukārt “pārbaudītajām vērtībām” galvenā ķeza ir atbalstītāju pasivitāte kā tāda. Kā piedabūt uz pilsonisku aktivitāti situācijā, kad vispār no politikas jau sen kā nelabi metas? Nacionāļi pabaidīs savējos ierastā kārtā, bet ko darīt miera un stabilitātes garantiem?

Reālā pārdale jeb jēru skaitīšanas kārtējā atgriešanās

Daži secinājumi no maija aptaujas rezultātiem. Ka jau minēju, apvienošanās, šķiršanās un citas politkopošanās pavasara sezona ir beigusies, un var sākt vērot rezultātus.

Intriga par to, cik milzu kumosu Saskaņai atkodīs Ždanoka, izrādījās pārspīlēta. Saskaņai kritums neizskatās kā tiešo konkurentu panākumu sekas, Krievu savienības reitings no nulles atšķiras par kļūdas koridora tiesu. Apmēram 20% Saskaņai kā ir, tā ir. Neliela svārstība, ja skatāmies gada griezumā.

Pērn izskatījās, ka Vienotība gārdz pēdējo elpu, un jautājums bija, kā pārdalīsies viņu elektorāts. Neaizmirsīsim, ka uz to ir vesela rinda pretendentu – no korupcijas apkarotājiem līdz racionāliem pagastvečiem. Šeit jāatzīst, ka Ašeradens ar vienu sudraba lodi savu organizāciju ir izglābis. Proti, Vienotības atbalstītājiem bija viens miiilzu traucēklis vārdā Solvita. Viņas trokšņaina izslēgšana, neļaujot aiziet klusi un pa godam, atgrieza dzimtajā klēpī daļu no vecās bāzes, un tas deva iespēju vienoties ar reģionālajiem līderiem.

LRA izrādās galīgs lūzeris tā rezultātā. Visi atpazīstamie personāži ir prom, pārdalāmos reģionus savākusi Vienotība, bet vairāki pazīstami deputāti, kuri savas iepriekšējās pieredzes un autoritātes dēļ varētu stutēt LRA līniju, izšķīrušies par drošāku dzīvi ZZS. LRA pērngad gozējās reitingos ap 5% robežu, bet šobrīd ir turpat pie nulles, blakus NSL un Ždanokai.

KPV LV skaitļi formāli ir auguši, bet JKP – krituši. Vai tā ir tendence, rādīs laiks, jo cipari pārāk mazi. Tiesa, šeit būtu vietā atgādināt, ka aptaujas mums nerāda vēlētājus ārzemēs. Saskaņā ar vēlēšanu kārtību visas ārzemju iecirkņos nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas apgabalā. Partiju izveides vēsture varētu šai sakarā dot priekšroku Kaimiņam. Kāpēc krīt JKP skaitļi, tik tiešām grūti pateikt. Var jau būt, ka iemesls ir tviterastu Par!istu konsolidācija, bet varbūt, ka sākumā aprakstītais mērījuma gļuks, kuram ik pa reizei ir jābūt.

Un beidzot: kas tam Pabrikam nolēcās?

Sensācija: Pabriks pamet Vienotību. Pāriet pie partijas ar zemāku reitingu, pavisam aptracis.

Mieru, tikai mieru. Pabrikam var daudz ko pārmest, bet tikai ne to, ka viņš mainītu partijas bieži un neveiksmīgi. Gluži otrādi, šī būs viņam tikai ceturtā, un visas iepriekšējās reizes bija vairāk vai mazāk sekmīgas.

Atgādinājumam. Jau krietnu laiku ar sabiedriskām aktivitātēm mūs priecē Juris Pūce, kurš tērē labu laužu gādātus naudas kalnus un aģitē par labēju politiku, liberālām vērtībām un uztur priekšstatu par organizāciju Attīstībai kā par nozīmīgu politisku spēku. Kad pērn kļuva skaidrs, ka pašam čiks vien iznāks, uz Rīgas vēlēšanām tika izveidots politbastards LRA/LA, kurā attīstītāju rumpim tika uzmontēta skaisti frizētā Mārtiņa Bondara galva. Armēņu radio uz jautājumu “vai var būt laimīgas aprēķina laulības” atbildēja “var, ja aprēķins pareizs”. Tas attiecas arī šo monstrozo pasākumu: Bondara atpazīstamība un spēja valdzināt par sevi divreiz vecākas dāms, plus Pūces organizācija un nauda, ienesa šamos Rīgas Domē.

Bet Rīga, lai cik liela, prasa tikai vienu kampaņu. Saeimas vēlēšanās ir pieci apgabali, katram vajag līderus. LA tādu nav. Tādi ir jaunizveidotajiem konkurentiem – Par!istiem – kuriem savukārt nav naudas. Sametoties kopā un pievilinot klāt jau to pašu pārbaudīto Bondaru, kārtējais dr. Frankenšteina monstrs ir gatavs.

Kāds tam sakars ar Pabrika lidojumu? Īstenībā ļoti loģisks. Kamēr nebija notikusi šī bastardošana, Par! reitingi bija pavisam sīki, un Vienotības nodevēji, kas bija pat sasēdušies Par!istu valdē, nolēma mukt atpakaļ pie Ašeradena izglābtās Vienotības, kurai savukārt reitings bija jūtami atkopies. Sak, kauns aizmirsīsies, bet ēst gribas katru dienu. Līdz ar to uz septiņām līdz desmit iespējamām Vienotības vietām nākošajā Saeimā atkal ir lēvenis pretendentu, un iekšā tiks tikai sarakstu pirmie numuri un vēl pa kādam no Vidzemes un Rīgas. Vai Pabrikam kāds dos pirmo numuru kādā no Vienotības sarakstiem? Protams, nē. Un nākošajās eirovēlēšanās arī tikt iekšā ļoti mazvarbūtīgi.

Pa tam lāgam vispārējā sajūsmība, ko maijā medijos attīstīja jaunā tviterastu apvienība, ierastā kārtā uzaudzēja reitingu līdz jau kaut kam nomērāmam, un, veiksmīgi kampaņojot, Saeima rādās cerīgā attālumā. Te arī goda vīram Pabrikam, kurš vēl pirms pusgada zvērēja uzticību Vienotībai, uznāk apskaidrība, ka viņa mesiāniskais aicinājums ir palīdzēt “jaunajiem”, it īpaši, ja droši tiek par saraksta līderi. Un, starp citu, ja netiek Saeimā, ar’ nebūs nekāda katastrofa, vēl paliek laiciņš, ko deldēt bikses Briselē, un uz eirovēlēšanām no šamā pulciņa tikt līderos ir vismaz kāda cerība.

Pārlasīju un nopūtos: nu baigi cinisks raksts iznācis. Kur paliek ticība ideāliem, pašaizliedzība un cīņa par tautas gaišo nākotni? Vai tad ir tikai runājošas galvas un pliki reitingi, reālas politisku ideju konkurences nemaz vairs nav? Ir jau ir, ne pārāk daudz, bet ir. Par to citreiz.

Turpinājums sekos.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

99
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...