Kādreizējais tieslietu ministrs Štokenbergs cer atgriezties pie valsts siles – Rubesas vietā “Latvenergo” padomē
PIETIEK10.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek kļuvis zināms, ka uz Baibas Rubesas pērn zaudēto vietu “pie politiskās siles” AS Latvenergo padomē nopietni pretendē cits, iespējams, vēl gleznaināks personāžs – kādreizējais tieslietu ministrs un AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Aigars Štokenbergs, kurš pirms astoņiem gadiem tika pieķerts nodokļu apiešanas shēmās un pēc ilgākas nesekmīgas izlocīšanās bija spiests pazust no politiskās skatuves.
Kā zināms Pietiek, līdz ar kādreizējo Solvitas Āboltiņas domubiedru uz vietām Latvenergo padomē pretendē arī bijušais Audi un Volkswagen automobiļu tirgotāja SIA Moller Auto Latvia valdes loceklis Gundars Ruža un Kaspars Rokens.
Taču šīs trīs personas ir rezerves kandidāti, savukārt prioritārajā kandidātu sarakstā ir advokāts Pāvels Rebenoks, kas konkursā saņēmis vislielāko punktu skaitu, finansists Toms Siliņš, kā arī Aigars Ģērmanis, Aigars Laizāns un Ivars Golsts.
Lai atgādinātu Aigara Štokenberga panākumus nodokļu apiešanā, Pietiek šodien atkārtoti publicē rakstu, kas pirmoreiz bija publicēts 2011. gada jūlijā un sniedz nelielu atskatu tālaika aktualitātēs:
„„Protams!” – tik pārliecināti tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ar savas preses sekretāres starpniecību aizvadītajā nedēļā atbildēja uz jautājumu, vai viņš var apliecināt, ka neviens no viņam tieši vai netieši piederošajiem uzņēmumiem pēdējos piecos gados nav iesaistīts nodokļu apiešanas un „optimizācijas” shēmās. Taču tā nav taisnība – kā rāda auditoru aprēķini, mākslīgi sadalot nekustamā īpašuma projektu dzīvokļos un zemē, Štokenberga uzņēmums Varavīksnes nami pirms četriem gadiem „ietaupījis” vairāk nekā 358 tūkstošus latu, bet iecerētās shēmas kopapjoms bijis gandrīz četrreiz lielāks.
Pietiek rīcībā ir nonācis SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ neatkarīgu revidentu ziņojums, kas sagatavots saistībā ar Štokenbergam netieši daļēji piederošo maksātnespējīgo SIA Varavīksnes nami: šajā uzņēmumā 49% kapitāldaļu pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt 12,5% kapitāldaļu saskaņā ar Lursoft datiem pieder miljonāram un ministram Štokenbergam.
Kā norādīts šajā ziņojumā, 2007. gada sākumā divos darījumos Varavīksnes nami par 4,57 miljoniem latu pārdevuši zemesgabalu Zolitūdes ielā 75. Darījums bijis izcili izdevīgs, jo zeme pārdota ar 653% uzcenojumu, kaut gan jāņem vērā, ka pircēja – pašlaik jau bankrotējušās SIA VN Zeme – īpašnieku sastāvs bijis identisks Varavīksnes namu dalībniekiem. Tas nozīmē – Štokenbergs ar kompanjoniem zemesgabalu par seškārt lielāku cenu pārdevuši paši sev.
Kāpēc tas darīts? Kā norādīts neatkarīgajā auditoru ziņojumā, šādā veidā Varavīksnes namiem, kas nodarbojās ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem, 2007. gadā gan nācās maksāt pievienotās vērtības nodokli par no dzīvokļu pārdošanas ieņemtajiem līdzekļiem, bet ne no 4,57 miljoniem latu, kas tika iegūti no zemes (kas atradās zem būves ar šiem dzīvokļiem) pārdošanas pašiem sev, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu PVN no zemes pārdošanas nav jāmaksā.
Tiesa, Latvijas normatīvajos aktos pietiekami skaidri norādīts uz zemes un ēkas vienotības principu. „Zemes un ēkas vienotības princips nosaka, ka ēkas ir zemes īpašnieka īpašums. Civillikuma 968. pants nosaka - uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama pār tās daļu. Vienota īpašuma princips ir noteikts arī citās tiesību normās: likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību 14. panta 1., 3. daļā, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 7. panta 2. daļā, likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12. pantā,” norādīts auditoru atzinumā.
Taču Štokenberga uzņēmums izvēlējies šo principu neņemt vērā, jo tādā veidā pavērušās plašas iespējas nodokļu – un konkrēti pievienotās vērtības nodokļa – nomaksas apiešanas jomā.
Kā rāda auditoru atzinums, uzņēmuma jaunajā projektā izmaksas bijušas nepilni 475 lati par kvadrātmetru. Savukārt dzīvokļi (bet ne zeme) bieži vien pārdoti ne tikai ar minimālu peļņu, bet pat zem pašizmaksas – piemēram, 2007. gada oktobrī kāds dzīvoklis pārdots par nepilniem 357 latiem kvadrātmetrā. „Faktiski dzīvokļu īpašumi ne visos gadījumos, bet tika tirgoti par pašizmaksu vai ar nelielu uzcenojumu, kas neatbilda reālajai tirgus situācijai, kas liecina, ka sabiedrība faktiski 2007. gadā guva pelnu uz vienu darījumu - zemes pārdošanu SIA VN zeme, kas bija PVN neapliekams darījums,” norādīts auditoru ziņojumā.
Līdz ar to Štokenberga uzņēmums sekmīgi izvairījies no pārmērīgiem PVN maksājumiem, jo, kā aprēķināts ziņojumā, faktiski, rēķinot pēc vidējā rādītāja, 2007. gadā sabiedrība dzīvokļus un palīgtelpas, kas ir ar PVN apliekami darījumi bija tirgojusi ar zaudējumiem vidēji 2%. Savukārt „2008. gadā sabiedrības ieņēmumi no nekustāmā īpašuma pārdošanas bija Ls 2 139 498, projekta kopējās izmaksas, kas attiecināmas uz 2008. gadu bija Ls 2 567 998,-, kas nozīmē, ka faktiski dzīvokļa īpašumi 2008. gadā tika tirgoti ar zaudējumiem 17%”.
Praksē tas izskatījās tā: piemēram, 1981. gadā dzimusī Dace K.
„Pateicoties” šai Štokenberga uzņēmuma shēmai, valsts 2007. un 2008. gadā PVN maksājumos saskaņā ar auditoru aprēķinu nav saņēmusi vairāk nekā 358 tūkstošus latu, - šāda ir „faktiskā starpība aprēķinātajam PVN, kas būtu bijis jāiemaksā budžetā, ja objekts tiktu realizēts kā vienots par 2007. un 2008. gadu”.
Turklāt šī summa vēl bijusi diezgan neliela, salīdzinot ar iecerēto shēmas kopapjomu. „Kopējo fiskālo efektu, kāds būtu bijis, ja būtu bijuši realizēti visi nekustāmie īpašumi un nebūtu iestājusies ekonomiskā krīze”, auditori aprēķinājuši 1,23 miljonu latu apmērā. Šīs shēmas pilnīgu īstenošanu izjaucis tikai ekonomiskās krīzes sākums.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
