Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

15.jūnijā atsevišķas ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari tuvāk vai tālāk saistītas organizācijas vērsās Saeimā ar lūgumu atcelt no amata neatkarīgu regulatoru – Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) – pilnā sastāvā. Šeit īsi un koncentrēti esmu apkopojis visus pārmetumus, kas izteikti vēstulē un no pieprasītājiem pausti publiskajā telpā. Sāksim ar to, kas tad ir izskanējis publiski.

Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Gunta Līdaka ir argumentējusi, ka NEPLP ir jāatceļ, jo no Latvijas informatīvās telpas ir pazuduši arī televīzijas kanāli LNT un PBK. Te vietā atgādināt, ka PBK grupa savu darbību Latvijā izbeidza pēc tam, kad tās patiesais labuma guvējs Oļegs Solodovs tika notiesāts par Eiropas Savienības (ES) sankciju režīma pārkāpumu. Pēc šī tiesas sprieduma NEPLP anulēja atlikušās PBK programmu apraides atļaujas, un šī lēmuma pamatotību ir apstiprinājusi arī tiesa. Nekādas atlaides ES sankciju režīma pārkāpējiem no NEPLP puses nav iespējamas, lai kā varbūt kādam to gribētos. Savukārt LNT par savas darbības pārtraukšanu paziņoja 2019.gadā, kad NEPLP vadīja Dace Ķezbere, bet par komerciālo televīziju pārraudzību Latvijā ilgstoši pirms tam bija bijusi atbildīga… Gunta Līdaka.

Gunta Līdaka pārmet arī to, ka NEPLP darbības rezultātā programmām ir jāpievieno subtitri un tā rezultātā auditorija ir pazaudējusi “ļoti lielu skaitu ārvalstu kanālu Latvijā”. Tie, protams, ir gļēvi meli. Pirmkārt, likuma grozījumi paredz nodrošināt nevis subtitrus, bet valodas celiņus. Otrkārt, nekāds ļoti liels ārvalstu kanālu aiziešanas process no Latvijas nav novērots – gluži pretēji, tāda nav vispār. Treškārt, likuma grozījumu izstrādāšanā piedalījās Valsts drošības dienests, tos Saeimā iesniedza Nacionālās drošības komisija, un NEPLP uzdevums ir uzraudzīt Saeimas pieņemto likumu izpildi.

Ejam tālāk – biedrības “Latvijas reklāmas asociācija” pārstāve Baiba Liepiņa apgalvo, ka NEPLP “centusies ieviest cenzūru uz dažādām reklāmām”. Jā, NEPLP likumā noteiktā funkcija ir uzraudzīt to, kā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro likuma normas attiecībā uz reklāmu izvietošanu, un esam piemērojuši arī sodus. Taču nekāda cenzūra “uz dažādām reklāmām” nekad nav ieviesta, un nav pat skaidrs, kā tas vispār tehniski būtu iespējams. Dažreiz mediji konsultējas ar mūsu juristiem par kādas reklāmas atbilstību likuma normām, taču tas ir normāls process, un lēmuma pieņemšana vienmēr ir mediju ziņā.

Savukārt biedrības “Baltijas mediju izcilības centrs” pārstāve Gunta Sloga apgalvo, ka NEPLP ir jāatceļ par Tvnet grupai piemēroto sodu par “it kā neatbilstošu vārda deportāciju lietošanu”. Mēs redzam, ka pati Gunta Sloga lieto terminu “it kā”. Jo, visticamāk, ļoti labi zina un saprot, ka sods nav par vārda “deportācija” lietošanu, un tie, kas tā apgalvo, vienkārši izplata primitīvu dezinformāciju. Sods ir piemērots par konkrētu likuma normas, kas paredz pienākumu nodrošināt pienācīgu neitralitāti un precizitāti, pārkāpumu, un politiķis Aleksejs Rosļikovs, protams, ēterā var teikt visdažādākās lietas. Taču, piemēram, raidījuma vadītājs Vadims Radionovs pievienojas Aleksejam Rosļikovam un iet vēl tālāk, jau no sevis kā faktu apgalvojot, ka Latvijas Saeimas pieņemtais likums paredz valsts vardarbīgu (un tātad prettiesisku) rīcību pret cilvēkiem. Un tas ir tikai viens no raidījuma vadītāju uzvedības piemēriem.

Tāpat Gunta Sloga apgalvo, ka NEPLP vēršas pret žurnālistiem. Tie, protams, ir nekaunīgi meli. NEPLP nekad nav vērsusies pret žurnālistiem, un pat grūti iztēloties, kā tieši iestāde, kurai nav nekādu pilnvaru attiecībā uz žurnālistiem, varētu pret viņiem vērsties.

Tagad pievērsīsimies vēstules saturam. Tur izdevās saskaitīt piecus konkrētus pārmetumus.

Pirmais – NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā. Tā nekad nav noticis, NEPLP ir piemērojusi sodu par konstatētiem likuma pārkāpumiem. Statistika rāda, ka NEPLP sodus piemēro ārkārtīgi reti – 2022.gadā kopā tika pieņemti 459 lēmumi, no tiem 15 bija par administratīvā soda uzlikšanu. Tātad – 3,2 % no visiem lēmumiem, turklāt 4 sodi piemēroti kabeļoperatoriem, 2 Tv Rain, 2 par priekšvēlēšanas aģitācijas pārkāpumiem, un tātad pārējiem radio, televīzijām un pakalpojumiem pēc pieprasījuma pāri paliek 7 sodi. Es vēlreiz atkārtoju – 7 sodi gada laikā. Visi apgalvojumi par NEPLP kā soda institūciju ir apzinātas, brutālas un maksimāli nelietīgas viltus ziņas bez nekāda seguma.

Otrais – NEPLP konstanti rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām. Tie ir vienkārši primitīvi meli, jo nav konstatēts neviens tāds gadījums, tādu faktu gluži vienkārši nav, un nav saprotams, kā bez jebkādiem pierādījumiem iespējams izteikt tik nopietnus apvainojumus.

Trešais – NEPLP “piesavinās tiesības regulēt visu informācijas telpu”. Šo apgalvojumu komentēt ir īpaši grūti, jo NEPLP darbojas likumā noteikto funkciju robežās, un viens no mūsu pienākumiem ir Latvijas informatīvās telpas aizsardzība. Ko nozīmē – piesavinās? Tas ir kaut kas tik nekonkrēts un absurds, ka to tiešām nav iespējams nekādā veidā komentēt. Savukārt attiecībā uz “visu informācijas telpu” (lai, kas būtu domāts ar neierasto terminu “informācijas telpa”) – NEPLP neuzrauga ne drukāto presi, ne interneta portālus, un darbojas šauri savas kompetences robežās.

Ceturtais – NEPLP apdraud vārda brīvību un demokrātiju. Kā tieši? Šī apgalvojuma nepamatotību pierāda kaut vai Pasaules preses brīvības indekss, kur Latvijā pēc visiem pērn NEPLP pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Kremļa kanālu un interneta vietņu slēgšanu ir pakāpusies uz 16.vietu pasaulē.

Piektais – NEPLP dēļ noticis satura apjoma, programmu skaita samazinājums. Šis pārmetums ir visabsurdākais un kliedzošākais no visiem. Jā, pērn NEPLP patiešām no Latvijas informatīvās telpas izslēdza vairāk nekā 120 Kremļa programmas. Un pārmest NEPLP cīņu pret Kremļa propagandu pašreizējos apstākļos ir mazākais – dīvaini. Lai gan, protams, ne negaidīti, zinot, tieši kurš cieta vislielākos zaudējumus pēc Kremļa un ar Krieviju saistītu kanālu izslēgšanas no Latvijas un kurš tieši pauda vislielāko sašutumu, kad NEPLP sāka bloķēt valsts drošību apdraudošas interneta vietnes.

Viss. Vairāk nekādu pārmetumu nav. Savelkot visu kopā, iznāk, ka smagākie NEPLP “nodarījumi” ir ES sankciju režīma ievērošana, vēršanās pret Kremļa propagandu un Kremļa naratīvu izplatīšanu, kā arī likumā noteiktā nozares uzraudzība, kas, protams, ietver arī sodus (kā mēs redzam, sodi tiek piemēroti ārkārtīgi reti, daudz vairāk notiek komunikācija ar nozari). NEPLP arī turpmāk asi vērsīsies pret Kremļa propagandu un teroristu valsts naratīviem, ES sankciju režīma pārkāpējiem un tiem kabeļoperatoriem, kuri neievēro likumu. Un aicinājumi uz politisku izrēķināšanos ar neatkarīgu regulatoru neatgriezīs Latvijā slēgtos Kremļa kanālus un bloķētās naida interneta vietnes, kā arī neizmainīs to, ka NEPLP likumā noteiktajā ietvarā turpinās aizsargāt Latvijas informatīvo telpu.

Novērtē šo rakstu:

30
48

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi