Kādi ir šābrīža „Rail Baltica” izmeklēšanas komisijas sasniegumi? Vareni...
Guntars Vītols11.08.2024.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Kādi ir šābrīža Rail Baltica izmeklēšanas komisijas sasniegumi? Vareni. Viņi ir izdarījuši to, ko juridiskajā birojā darītu kāds ne augstākā līmeņa censonis, kuram palūgts salikt čupiņā projekta juridiskos virsdokumentus un iezīmēt potenciāli iztrūkstošos, identificēt pirmsštietamas nesakritības.
Ir konstatēta potenciāla problēmiņa - projektā bijušas izmaiņas, un tās nav skatītas Saeimā. Vai to vajadzēja, un vai tas ir liels pārkāpums, pagaidām nav zināms. Juridiskajā birojā censonis par censoņa aldziņu (bet vismaz ar juridisku izglītību) to varētu izdarīt nu varbūt nedēļas laikā.
Mums tādu daudz, veselas iestādes - ir taču Tieslietu ministrija, ir Valsts kontrole, ir Saeimas juridiskais dienests, un galu galā valsts iepērk arī advokātu biroju pakalpojumus. Šajā gadījumā tas būtu projekta juridiskais „due dilligence”.
Šajā gadījumā parlamentārās izmeklēšanas komisija nobrēcās „ķer zagli”, bet, drošs nedrošs, jautājuma izlemšanu atdeva proķenei. Viņi jau paši nezina.
Tas gan nav galvenais. Jefiņi kā jau jefiņi. Galvenais jautājums ir atcerēties, ka oktobrī sāks skatīt budžetu un būs jālemj par šo projektu.
Cik deputātu tagad iet svētdienas skolā un apgūst vismaz finanšu pamatus? Cik deputātu pēta un domā par projekta realizēšanas variantiem, vīziju, mērķiem un ieliek to kontekstā ar finanšu avotiem un iespējām? Jābalso taču būs viņiem.
Taču laikam plāns ir cits. Nobumbulēt līdz pēdējam un tad nodibināt jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju par to, kurš nogulēja visvairāk.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
