Kādi ir šābrīža „Rail Baltica” izmeklēšanas komisijas sasniegumi? Vareni...
Guntars Vītols11.08.2024.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Kādi ir šābrīža Rail Baltica izmeklēšanas komisijas sasniegumi? Vareni. Viņi ir izdarījuši to, ko juridiskajā birojā darītu kāds ne augstākā līmeņa censonis, kuram palūgts salikt čupiņā projekta juridiskos virsdokumentus un iezīmēt potenciāli iztrūkstošos, identificēt pirmsštietamas nesakritības.
Ir konstatēta potenciāla problēmiņa - projektā bijušas izmaiņas, un tās nav skatītas Saeimā. Vai to vajadzēja, un vai tas ir liels pārkāpums, pagaidām nav zināms. Juridiskajā birojā censonis par censoņa aldziņu (bet vismaz ar juridisku izglītību) to varētu izdarīt nu varbūt nedēļas laikā.
Mums tādu daudz, veselas iestādes - ir taču Tieslietu ministrija, ir Valsts kontrole, ir Saeimas juridiskais dienests, un galu galā valsts iepērk arī advokātu biroju pakalpojumus. Šajā gadījumā tas būtu projekta juridiskais „due dilligence”.
Šajā gadījumā parlamentārās izmeklēšanas komisija nobrēcās „ķer zagli”, bet, drošs nedrošs, jautājuma izlemšanu atdeva proķenei. Viņi jau paši nezina.
Tas gan nav galvenais. Jefiņi kā jau jefiņi. Galvenais jautājums ir atcerēties, ka oktobrī sāks skatīt budžetu un būs jālemj par šo projektu.
Cik deputātu tagad iet svētdienas skolā un apgūst vismaz finanšu pamatus? Cik deputātu pēta un domā par projekta realizēšanas variantiem, vīziju, mērķiem un ieliek to kontekstā ar finanšu avotiem un iespējām? Jābalso taču būs viņiem.
Taču laikam plāns ir cits. Nobumbulēt līdz pēdējam un tad nodibināt jaunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju par to, kurš nogulēja visvairāk.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
