Kādēļ vajadzīgi Maksātnespējas likuma grozījumi
Likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” anotācija04.07.2014.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ivars
28.07.2014. 23:58Bez tam, lielakas problēmas Maksātnespēas jomā ir tikai un vienīgi no likuma biežajām izmaiņām.
Izskatās diezgan glīti, kad vajadzīgajiem administratoriem iedos sertifikātu, bet nevajadzīgajiem atkārtoti nepiešķirs. Kads no VIENOTĪBAS vēlas iegūt sev karamo sertifikātu )
Ivars
28.07.2014. 23:56Zvērināts tiesu izpildītājs ir BANKAS kalps! Ko nabaga parādnieks darīs, kad tā kreditora kalps administrēs vina lietu??? MURGS!
Axels
07.07.2014. 11:49Īsti nesaprotu šī raksta atrašanos šajā pratālā??? K pieteik...??? VAi pietiek čakarēt tautai prātu ar stulbiem analfabētiskiem likumprojektiem??? Vai pietiek shēmot pāris administratoriem, lai populistiski sačakarēt visu nozari? Vai pietiek būt kā visiem un kļūsim oriģināli,kaut arī stulbi un būsim vienīgie Eiropā, kur administratori ir valsts amatpersonas???
pilsonis
06.07.2014. 07:43Administratorus uzrauga tiesa, par katru jautājumu var sniegt sūdzību tiesā un visas darbības tāpat tiek apstiprinātas tiesā. Neviena izsole nevar notikt bez tās apstiprināšanas tiesā. Visnegodīgāk maksātnespējas procesā rīkojas tieši bankas un tiesas visas šīs nejēdzības apstiprina, tādā veidā nodarot kaitējumu pārējiem kreditoriem, kas nav bankas. Vajag ierobežot bankas un pārējās problēmas atkritīs pašas no sevis.
Armands
04.07.2014. 20:44Izmainas maksatnespejas likuma, un interesanti ka izmainas zemes iegades likuma, maksatnespeja ir iznemums. Tatad gaidiet uzbrukumus zemes ipasnieki, kam zemes iekilatas bankam. Un lûgums Latvijas politikai - beidziet nacionalo mazohismu.
Justine
04.07.2014. 18:24Forsi, ka likuma anotacija tiek noradits, ka piedavatais risinajums, proti, admina amata apvienosana ar advokata darbu, ir apsaubama. Ja jau pasiem likumprojekta autoriem ir skaidrs, ka risinajums ir apsaubams, kada velna pec jaliek tada norma projekta????
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
