Kādēļ ministrs tik sabijies tiešraides laikā dīdās un ar rokām cenšas noturēties pie krēsla
Kaspars Pudniks11.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par ko tik ļoti satraucies LTV raidījumā 1:1 bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, un ko tad viņš īsti runāja? Bet par visu pēc kārtas.
Īsumā par "jauno" ministru: Māris Kučinskis (dzimis 1961. gada 28. novembrī) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents (2016—2019). Šobrīd Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts". Bijušais Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. M. Kučinskis ir bijis septiņu Saeimas sasaukumu deputāts. Liepājas partijas, agrāk Tautas partijas, biedrs.
Jā, jā... Māris ir īsts profesionālis ar pieredzi politikā un zina, kurā brīdī jāmaina partija, lai viņu ievēlētu. Strādājis A.Kalvīša valdībā, ļoti labi pazīst A.Šķēli un A.Lembergu utt. Vārdu sakot - savējais. Un tagad jautājums visiem - vai Mārim izdosies no ļoti dziļas bedres izvilkt Iekšlietu ministriju? Redzēsim.
Noklausoties interviju, mana pārliecība ir tāda - viņš tā kā varētu un arī vēlētos, un šo to arī sasolīt gribētu, BET īstas saprašanas, kā to izdarīt, - nav.
Vispār ļoti dīvaina retorika tam Mārim. Proti, kad viņam jautā par žoga būvniecību uz robežas, tā augstumu un to, kādēļ Latvija atpaliek no citām valstīm, tad viņš stāsta par traktoriem un eglēm, par to, ka baba Toņa neļauj uz sava zemes gabaliņa celt un vispār... un vispār viņš aizbrauks pie lietuviešiem. Tie jau gudrāki, padomu iedos.
Citādāk Latvijā "čik čik" un žogā caurums, bēgļi katru nakti "čik čik" taisa. Pēdējie gan pirms mēneša redzēti nākam no Maskavas - afgāņi un kurdi. Un atkal jautājums - caurumus taisa pagaidu vai superpagaidu žogā? Izrādās, abos - nekādu problēmu. Protams, ārējā robeža ir jāsargā, taču kādēļ Latvijai tik ilgi viss? Varētu padomāt, ka celtnieki būvē žogu tautiskā rakstā, kurš nedrīkst atkārtoties... Un, kad pabeigs, nav zināms.
Tad viņam prasa, kas tur ar tiem "negodīgajiem" policistiem, vai visi ir lojāli valstij... un viņš saka, ka policijas priekšnieks A.Ruks ir labs vadītājs un, ja nepieciešams, tad "sliktos" nomainīs pret "labajiem". Tas gan ir ļoti optimistiski, zinot, ka iekšlietu sistēmā trūkst vairāk nekā 40% darbinieku. Nu, labi, "jauns" ministrs var arī nezināt.
Sola policistiem 10% algas pielikumu, protams, uz 20,7% inflācijas rēķina tā ir ņirgāšanās. Ar atrunu, ja būs nauda... Un tad žurnālists jautā... nu kā tad tā? Jums pielikums 42%... vai tad tas ir pareizi? Uz ko Māris maigi norāda, ka nevajag līst svešā maciņā... un tad kā uz burvju nūjiņas mājienu 30 sekundes Māris runā GODĪGI.
Ja man nebūtu 40% pielikuma pie ministra algas, tad es nemaz par ministru neietu. Es taču neesmu nekāds lētais darba rūķis... Nu un tad viņš atkal runā tālāk negodīgi... kā sacīt jāsaka - politkorekti.
Nezinu, kurā pirtī vai komisijas sēdē viņš to iemācījies, taču, ko īsti skatītājam un vēlētājam būtu jāsaprot ar vārdu salikumu " noņemt no trases"? Šo burtu kombināciju viņš vairākkārt izmanto retorikā. Nu gluži kā aizbraukšanu uz Lietuvu. Es, protams, neesmu eksperts, bet vai šajos ģeopolitiskajos apstākļos tas jau sen nebija jāizdara? Vizīte Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Ehh... laikam nē, ir svarīgākas lietas....
Par ugunsdzēsēju depo slēgšanu runājot, bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.... jā, jā... tas pats Māris... saka - tagad uz ugunsgrēka vietu brauks (un tagad ieklausieties) TUVĀKĀ VUGD brigāde... Tadaaa!!! Varētu padomāt, ka līdz šim ugunsgrēku Rēzeknē dzēst brauca no Tukuma. Vispār ļoti sāpīga tēma, ja paši ugunsdzēsēji neformālās sarunās saka - var būt gadījumi, kad mēs atbrauksim, lai vienkārsi konstatētu faktu, ka māja nodegusi.
Un kas tur ar tiem drausmīgā stāvoklī esošajiem depo un policijas ēkām?... A tur viss būs labi, domāsim, darīsim. Nomāsim jaunus centrus, telpas, kur pāri palikušos iekšlietu sistēmas darbiniekus koncentrēt. Policiju, VUGD, NMPD... vis’ zem vien’ jumt’... nu tā, lai moderni. Nu un kas, ka no cilvēkiem tālāk un ilgāk jābrauc... bet vismaz brauks no skaistām telpām.
Jāsaka, ka īsti par svarīgo un to, par ko būtu jārunā pašlaik, žurnālists Rēders nejautāja.
Nu, piemēram:
- kā nabadzības pieaugums ietekmē iekšējo drošību,
- kā fakts, ka Latvija ir 1. vietā alkohola patēriņa ziņā, ietekmē noziedzību.
- kādēļ Latvijā tik bieži bez vēsts pazūd cilvēki,
- vardarbības pieaugums ģimenēs,
- kā risināt kadru trūkumu iekšlietu struktūrās,
- ja jau šobrīd ir milzīgs skaits neatklātu un neatrisinātu lietu, jo izmeklētājs fiziski nespēj to apjomu pacelt, vai ir idejas, risinājumi?
- Kādēļ Latvijā gandrīz ikkatrs zina, kur nopirkt nelegālas kontrabandas preces: cigaretes, alkoholu, narkotikas... BET iekšlietu ministrs NEZINA!?
Nu un ģeniālā frāze no LTV žurnālista Rēdera - SAB (Satversmes aizsardzības birojs) nevar īsti sadzīvot ar VDD (Valsts drošības dienestu)... Ļoti interesanta doma...
No 2023. gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%. Tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta.
Tā ka valstī viss ir kārtībā!
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
