Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda tieši bija tā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) operatīvā informācija, kas vismaz pusotru mēnesi, bet, iespējams, arī daudz ilgāk datorsistēmu pārraudzītāju rupjas kļūdas dēļ dienu dienā ir tikusi izsūtīta arī absolūti nepiederošām personām un par ko joprojām klusē gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks, gan Induļa Krēķa vadītais Militārās izlūkošanas un drošības dienests?

Pietiek šodien publicē virkni izdruku ar daudziem desmitiem īsziņu, kuras visas ir nosūtītas no avota ar nosaukumu „NBS KP”. Šajās īsziņās, norādot konkrētu notikuma datumu un laiku, ir sniegta operatīvā informācija par dažnedažādiem notikumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, kura profesionāļiem var atklāt pietiekami daudz datu par to darbības un apziņošanas īpatnībām.

Liela daļa no šīs informācijas ir par Latvijas teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas tuvumā fiksētiem ārvalstu – faktiski tikai un vienīgi Krievijas – karakuģiem, zemūdenēm un kara lidmašīnām. Par daļu no šiem atgadījumiem Nacionālie bruņotie spēki ar vairāku dienu nokavēšanos ir informējuši medijus, savukārt citi tā arī palikuši bez sabiedrības informēšanas.

Taču ilgāku laiku nezināmam personu lokam ir tikusi izsūtīta arī daudz konfidenciālāka informācija, tostarp par Nacionālajos bruņotajos spēkos izsludinātām trauksmēm, paaugstinātu kaujas gatavību un tamlīdzīgi.

Tā, piemēram, īsziņu adresāti – tostarp arī nepiederošās personas – 19. augustā informēti par paaugstinātu draudu brīdinājuma pakāpi. Tāpat plašākam adresātu lokam, nekā bijis iecerēts, izsūtīta operatīvā informācija gan par dažādos negadījumos iekļuvušām militārpersonām, gan par gadījumiem, kad tās aizturētas alkohola un narkotiku reibumā.

Arī medijos nonākusī informācija par Nacionālo bruņoto spēku nespēju tikt galā pat ar tādiem bezpilota lidaparātiem, kuri lidinās tieši virs NBS objektiem, tika izplatīta tieši šādā veidā un nepiederošām personām.

Šī īsziņu plūsma nepiederošu personu lokam turpinājās līdz pat brīdim, kad aizvadītajā nedēļā Aizsardzības ministrijai un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam tika uzdota virkne jautājumu par šo tēmu.

I. Krēķa vadītais dienests, kura tiešā kompetencē un atbildībā ir šādu situāciju nepieļaušana un informācijas konfidencialitātes nodrošināšana, uz uzdotajiem jautājumiem vispār neatbildēja, tikmēr no Aizsardzības ministrijai tuviem avotiem kļuvis zināms, ka uzdotajos jautājumos minētie fakti dienestam bijuši pilnīgs pārsteigums.

Uz jautājumiem neatbildēja arī aizsardzības ministrs A. Pabriks, savukārt viņa vadītās ministrijas Preses nodaļa netieši atklāja, ka arī ministrijai tas bijis nepatīkams pārsteigums, kura dēļ tā „apstākļu noskaidrošanai vērsusies NBS”.

Jau iepriekš, atbildot uz citiem jautājumiem par NBS gatavību atvairīt bezpilota aparātus, Aizsardzības ministrija bija atzinusi, ka šāda informācija „operacionālu drošības apsvērumu dēļ” esot ziņas „ar ierobežotas pieejamības statusu, jo norāda uz NBS kaujas spējām”.

Cik plašam nepiederošu personu lokam šādas ziņas „par NBS kaujas spējām” ir izplatītas un cik ilgu laiku tas noticis, - spriežot pēc atbildīgo iestāžu un amatpersonu reakcijas, tā pagaidām ir mīkla arī tām.

Tikmēr joprojām neatbildētie jautājumi, kas uzdoti Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, ir šādi:

1) kādam personu lokam un ar kādu mērķi uz mobilajiem telefoniem īsziņu formātā no avota, kas adresātu telefonos uzrādās kā „NBS KP”, tiek izsūtīta operatīvā informācija par notikumiem Nacionālajos bruņotajos spēkos?

2) kāds ir šīs izsūtāmās informācijas statuss?

3) kā tieši tiek kontrolēts, lai šī informācija nonāktu tikai tam personu lokam, kam tā paredzēta? Kas tieši par to ir atbildīgs?

4) vai Aizsardzības ministrija un NBS vadība ir informētas, ka jau ilgāku laiku šī informācija kļūdas vai apzinātas rīcības rezultātā ir tikusi nosūtīta arī nepiederošām personām?

5) ja jā, kad tieši (datums) šī kļūda vai apzinātā rīcība ir konstatēta, un kādā tieši veidā tas ir konstatēts? Vai ir noskaidrots personu loks, kas šo informāciju ir nepamatoti saņēmušas? Vai ir noskaidrots, cik ilgi NBS operatīvā informācija ir nesankcionēti noplūdusi vai tikusi nopludināta? Vai ir noskaidroti atbildīgie un vainīgie? Vai ir pilna pārliecība, ka šī vai cita informācija nepiederošām personām nenoplūst joprojām?

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

48
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi