Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu tika noslēgta 2018.gada 17.jūlijā, un tās kopējā summa bija 22 850 772 eur bez PVN. Darbu pabeigšanas termiņš atbilstoši šajā dokumentā noteiktajam bija paredzēts 2022.gada 16.jūlijā.

Taču augstu amatpersonu neizdarība un faktiskā sabotāža ir novedusi pie tā, ka robežjosla joprojām nav ierīkota, valsts struktūras ir bijušas spiestas tērēt iespaidīgus resursus, lai neuzbūvētā žoga dēļ censtos ierobežot nelegālo migrantu plūsmu, turklāt tagad robežbūve jau prasa daudz iespaidīgākas summas nekā pirms pieciem gadiem, kad vajadzēja sākt robežas izbūvi.

Pagājušā gada nogalē virknei atbildīgo valsts iestāžu, kuru vidū bija Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze, Zemessardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Lato Lapsa nosūtīja identiskus informācijas pieprasījumus, kuros bija norādīts:

„No publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka šie darbi pagaidām precīzi nenoskaidrotu valsts amatpersonu vainas dēļ dokumentā noteiktajā termiņā nav pabeigti, līdz ar to radot dažādām atbildīgām valsts iestādēm tērēt valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju līdzekļus, lai rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam.”

Visām šīm iestādēm un valsts struktūrām tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi:

1) kādas tieši darbības iestāde ir bijusi spiesta veikt kopš 2022. gada 17. jūlija, lai sakarā ar to, ka nav tikusi īstenota Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu, rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam?

2) kādus valsts budžeta vai citus valsts administrētus finanšu līdzekļus ir prasījusi šo risinājumu īstenošana un šo darbību veikšana?

Šodien Pietiek turpina publicēt saņemtās atbildes, un trešais ir Nodrošinājuma valsts aģentūras dokuments „Par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu”:

„Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) ir izvērtējusi iesniedzēja 2023. gada 19. oktobra iesniegumu (informācijas pieprasījumu), kurā iesniedzējs atsaucas uz Vispārīgo vienošanos Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu un lūdz sniegt informāciju saistībā ar to.

No iesniedzēja norādes uz vispārīgās vienošanās numuru, noslēgšanas datumu un līgumcenu, Aģentūra secina, ka iesniedzējs atsaucas uz starp Valsts robežsardzi un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrību “IGATE” 2018. gada 17. jūlijā noslēgto vispārīgo vienošanos Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu ierīkošanu (iepirkuma identifikācijas numurs IeM NVA 2017/147) (turpmāk – Vispārīgā vienošanās).

Ievērojot Aģentūrai noteikto kompetenci, tā var sniegt tikai tās rīcībā esošo informāciju. Attiecībā uz informācijas pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, informējam, ka Aģentūrai, kā nesaistītai pusei, nebija pienākums veikt darbības saistībā ar Jūsu minētās Vispārīgās vienošanās izpildi vai neizpildi, jo vienošanās tika noslēgta starp Valsts robežsardzi un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrību “IGATE””.

Savukārt, saistībā ar iztērētajiem finanšu līdzekļiem, aicinām iepazīties ar zemāk uzskaitītajām izmaksām.

Lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi, tajā skaitā infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas:

1. kārtā – par valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi prioritārajā posmā 85,8 km garumā izbūvi – ar Ministru kabineta 2022. gada 17. marta lēmumu[1] ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 53 573 008 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (2 002 618 euro), būvdarbu veikšanu (51 394 214 euro) un autoruzraudzību (176 176 euro).

2. kārtā – par valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi prioritārajā posmā 63,93 km garumā izbūvi – ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija lēmumu[2] ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 46 878 702 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (799 882 euro), būvdarbu veikšanu (45 923 274 euro) un autoruzraudzību (155 546 euro);

3. kārtā – patruļtakas izbūvei Daugavas posmā 16,7 km garumā, ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta lēmumu[3], ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 5 839 190,11 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi (283 503,00 euro), būvdarbu veikšanu (5 515 757,11 euro) un autoruzraudzību (39 930,00 euro);

izbūves tempu kāpināšanai 2. kārtā – ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta lēmumu[4], ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 3 098 295,45 euro (ar PVN).

Direktore Ramona Innusa”


[1] Ministru kabineta 2022. gada 17. marta sēdes prot. Nr. 16 1. §.

[2] Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes prot. Nr. 32 52. §.

[3] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta sēdes prot. Nr. 42 7. §.

[4] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta sēdes prot. Nr. 42 7. §.

Novērtē šo rakstu:

27
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi