Kādas summas Latvijas valsts ir zaudējusi sakarā ar robežbūves neizdarībām un sabotāžu – III daļa
PIETIEK25.02.2024.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu tika noslēgta 2018.gada 17.jūlijā, un tās kopējā summa bija 22 850 772 eur bez PVN. Darbu pabeigšanas termiņš atbilstoši šajā dokumentā noteiktajam bija paredzēts 2022.gada 16.jūlijā.
Taču augstu amatpersonu neizdarība un faktiskā sabotāža ir novedusi pie tā, ka robežjosla joprojām nav ierīkota, valsts struktūras ir bijušas spiestas tērēt iespaidīgus resursus, lai neuzbūvētā žoga dēļ censtos ierobežot nelegālo migrantu plūsmu, turklāt tagad robežbūve jau prasa daudz iespaidīgākas summas nekā pirms pieciem gadiem, kad vajadzēja sākt robežas izbūvi.
Pagājušā gada nogalē virknei atbildīgo valsts iestāžu, kuru vidū bija Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze, Zemessardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Lato Lapsa nosūtīja identiskus informācijas pieprasījumus, kuros bija norādīts:
„No publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka šie darbi pagaidām precīzi nenoskaidrotu valsts amatpersonu vainas dēļ dokumentā noteiktajā termiņā nav pabeigti, līdz ar to radot dažādām atbildīgām valsts iestādēm tērēt valsts budžeta, tātad nodokļu maksātāju līdzekļus, lai rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam.”
Visām šīm iestādēm un valsts struktūrām tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi:
1) kādas tieši darbības iestāde ir bijusi spiesta veikt kopš 2022. gada 17. jūlija, lai sakarā ar to, ka nav tikusi īstenota Vispārīgā vienošanās Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu, rastu pagaidu risinājumus vismaz daļējai valsts robežas neaizskaramības nodrošināšanai un veiktu attiecīgas darbības, kā arī mazinātu sekas, ko radījis fakts, ka valsts robežas josla gar Latvijas un Baltkrievijas robežu nav tikusi ierīkota atbilstoši šim dokumentam?
2) kādus valsts budžeta vai citus valsts administrētus finanšu līdzekļus ir prasījusi šo risinājumu īstenošana un šo darbību veikšana?
Šodien Pietiek turpina publicēt saņemtās atbildes, un trešais ir Nodrošinājuma valsts aģentūras dokuments „Par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu”:
„Nodrošinājuma valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) ir izvērtējusi iesniedzēja 2023. gada 19. oktobra iesniegumu (informācijas pieprasījumu), kurā iesniedzējs atsaucas uz Vispārīgo vienošanos Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu un lūdz sniegt informāciju saistībā ar to.
No iesniedzēja norādes uz vispārīgās vienošanās numuru, noslēgšanas datumu un līgumcenu, Aģentūra secina, ka iesniedzējs atsaucas uz starp Valsts robežsardzi un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrību “IGATE” 2018. gada 17. jūlijā noslēgto vispārīgo vienošanos Nr. 255 par valsts robežas joslas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu ierīkošanu (iepirkuma identifikācijas numurs IeM NVA 2017/147) (turpmāk – Vispārīgā vienošanās).
Ievērojot Aģentūrai noteikto kompetenci, tā var sniegt tikai tās rīcībā esošo informāciju. Attiecībā uz informācijas pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, informējam, ka Aģentūrai, kā nesaistītai pusei, nebija pienākums veikt darbības saistībā ar Jūsu minētās Vispārīgās vienošanās izpildi vai neizpildi, jo vienošanās tika noslēgta starp Valsts robežsardzi un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrību “IGATE””.
Savukārt, saistībā ar iztērētajiem finanšu līdzekļiem, aicinām iepazīties ar zemāk uzskaitītajām izmaksām.
Lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi, tajā skaitā infrastruktūras projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas:
1. kārtā – par valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi prioritārajā posmā 85,8 km garumā izbūvi – ar Ministru kabineta 2022. gada 17. marta lēmumu[1] ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 53 573 008 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (2 002 618 euro), būvdarbu veikšanu (51 394 214 euro) un autoruzraudzību (176 176 euro).
2. kārtā – par valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi prioritārajā posmā 63,93 km garumā izbūvi – ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija lēmumu[2] ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 46 878 702 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres izstrādi (799 882 euro), būvdarbu veikšanu (45 923 274 euro) un autoruzraudzību (155 546 euro);
3. kārtā – patruļtakas izbūvei Daugavas posmā 16,7 km garumā, ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta lēmumu[3], ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 5 839 190,11 euro (ar PVN), tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi (283 503,00 euro), būvdarbu veikšanu (5 515 757,11 euro) un autoruzraudzību (39 930,00 euro);
izbūves tempu kāpināšanai 2. kārtā – ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta lēmumu[4], ir piešķirts finansējums un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” dota atļauja uzņemties finansiālās saistības par kopējo summu 3 098 295,45 euro (ar PVN).
Direktore Ramona Innusa”
[1] Ministru kabineta 2022. gada 17. marta sēdes prot. Nr. 16 1. §.
[2] Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdes prot. Nr. 32 52. §.
[3] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta sēdes prot. Nr. 42 7. §.
[4] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta sēdes prot. Nr. 42 7. §.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
